Raksti

Viedokļi

Šaubīgais bizness un tā atbalstītāji

Jānis Buholcs

ABLV banka tiek likvidēta. Tā gadās. Taču šai finanšu iestādei publiskajā telpā netrūkst arī kvēlu aizstāvju. Atbalsts uzņēmumam tikai tāpēc, ka tas bāzēts Latvijā, pārtrumpo jebkādus pārmetumus smagos finanšu noziegumos. Šī ir problemātiska izpratne par to, kādu vēlamies redzēt Latvijas biznesa vidi.

Februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja, ka liegs ABLV piekļuvi ASV finanšu sistēmai. Institūcija atsaucās uz ASV Patriot likuma 311. daļu, kurā runāts par “īpašajiem mēriem” pret valstīm, institūcijām un organizācijām, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu. Kā atzīmē finanšu izdevums “Forbes”, aizliegums veikt norēķinus ASV dolāros ir bargākā no sankcijām, ko šī likuma daļa paredz. To var noteikt tikai tad, ja par to vienojas ASV valsts sekretārs (faktiski – ārlietu ministrs), ģenerālprokurors, kā arī Federālās rezervju sistēmas (ASV centrālās bankas) vadītājs. Tā­dējādi šāds sods ir piemērojams tikai pēc nopietnas saskaņošanas un izvērtēšanas. Taču arī pārmetumi ir nopietni: ne tikai par naudas atmazgāšanu, bet arī par sistemātisku līdzdalību starptautisku sankciju apiešanā.

Pēc šī ASV paziņojuma ABLV bankai gan bija iespēja iesniegt apelāciju. Tomēr laika tam nepietika. Reāla iespējamība, ka bankā vairs nevarēs veikt dolāru transakcijas, lika daļai bankas klientu izņemt savu naudu un doties ar to kur citur. Citiem vārdiem, bankas klientu vidū sākās panika. Mas­veida naudas izņemšana ir nopietns drauds pat visveselīgākajai bankai.

ASV dolārs ir galvenā valūta, kurā notiek starptautiskie naudas darījumi, līdz ar to Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums faktiski nozīmēja ABLV izslēgšanu no globālās finanšu sistēmas. Arī citas finanšu institūcijas sāka vairīties no darījumiem ar banku, kurai potenciāli var parādīties nopietnas problēmas. Banka, kuras klienti lielākoties būtu vietējie, šādus ierobežojumus varētu arī pārdzīvot – taču tāda banka, visticamāk, nebūtu izpelnījusies pārmetumus par saistību ar liela mēroga starptautiskiem finanšu noziegumiem.
Stāsts par ABLV izgaismo reālu problēmu – ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir nepietiekama netīrās naudas plūsmu kontrole. Kopš eirozonas finanšu krīzes Eiropā ir ieviesti daudzi jauni un stingri noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt banku stabilitāti. Taču joprojām nav efektīva Eiropas līmeņa mehānisma, kas attiektos arī uz naudas atmazgāšanu. Šīs jomas pārraudzība joprojām ir katras valsts iekšējā lieta. Tas, ka tieši šādas darbības noveda līdz kraham ABLV, apliecina, ka nepietiekami pieskatītās Eiropas bankas joprojām var iekulties dažādās nepatikšanās un īsā laikā sabrukt.

ABLV slēgšana diez vai radīs graujošas sekas Latvijā – nemaz nerunājot par Eiropu. Tomēr ne jau tikai pār ABLV darījumiem krīt aizdomu ēna. Nesen nāca gaismā, ka Dānijas lielākās bankas “Danske bank” Igaunijas filiāle izmantota Krievijas naudas atmazgāšanas operācijās. Tas atgādina, ka ABLV likteni citkārt var piedzīvot arī krietni lielākas finanšu institūcijas. Eiropas banku uzraudzības sistēma kam tādam joprojām nav gatava.

Daļa Latvijas publikas šajā stāstā gan saskata pavisam citu problēmu – “ļaunie amerikāņi” izputinājuši veiksmīgu Latvijas uzņēmumu. Dažiem ir pilnīgi vienalga, cik liela un sena ir Latvijas problēma ar netīrās naudas plūsmām un cik ir bijuši gadījumi, kad Latvijas bankas ir pieķertas. Nav svarīgi, uz kādiem principiem ne viens vien šejienes biznesmenis ir būvējis savas finanšu impērijas. Galvenais, ka šie ir vietējie uzņēmumi, kas sniedz darba vietas cilvēkiem un maksā šeit nodokļus.

Arī viena otra it kā nopietna medija rakstos tagad parādās viedokļi, kuros pārmests, ka Latvijas valdība nav steigusi uz ASV, lai aizstāvētu šo uzņēmumu. Bankas aizstāvji žēlojas, ka visu te esot izlēmusi ASV institūcija un Eiropas Centrālā banka, bet Latvijas valdība esot parādījusi vien savu nespējību. “Mūsu cerības pievīla valdība,” raidījumam “LNT ziņas” stāstīja kāda bankas darbiniece. “Mēs visi jūtamies nodoti.”
Saprotu darbinieku neapmierinātību ar darbavietas galu. Taču šie darbinieki strādāja institūcijā, kas bija pievilcīga aizdomīgu darījumu veicējiem. Darbinieki tiešā vai netiešā veidā līdzdarbojās šajā sistēmā. Bet beigās izrādās, ka vainīga esot valsts, kas viņu uzņēmumu nav aktīvāk piesegusi. Tas ir absurds!

Darbavietas un nodokļi nudien ir svarīgi, taču – par kādu cenu? Ar Krievijas un citu bijušo padomju valstu netīro naudu mēs savu labklājību neuzcelsim. Lielāko rēķinu par šādām izpriecām parasti beigās samaksā ne jau to tiešie organizētāji, bet gan Latvijas valsts un sabiedrība – ar savu starptautisko reputāciju, cienījamu ārvalstu investoru novēršanos un, sliktākajā gadījumā, arī ar valsts naudas tērēšanu stutēšanas un glābšanas operācijās.

ABLV apzināti bija izvēlējusies riskantu biznesa modeli – piesaistīt nepārredzamus ārzonas uzņēmumus un strādāt ar šaubīgas izcelsmes naudu. Savus miljonus banka nopelnīja, un, kad balle beidzās, pati nolēma likvidēties. Nekādas sēras ABLV nav pelnījusi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *