Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Sarkano līniju labirints

Jānis Buholcs
13:57
29.10.2018
3

Valdības koalīcijas veidošana iezīmē nākotni, kāda mūs politiskajā vidē gaida turpmākos četrus gadus. Atšķirīgās nostādnes par to, ar kurām partijām nekādā gadījumā nedrīkst sadarboties un kā valdība vispār būtu jāveido, sarežģī koalīciju veidošanas variantus.

Jaunajā parlamentā ir ievēlētas septiņas partijas. “Saskaņa” ieguva visvairāk balsu, bet bez pārējo partiju vēlmes draudzēties tai valdībā netikt. Šādu vēlmi atklāti nav izrādījis neviens no pārējiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem

Tālākais solis jau ir krietni sarežģītāks. Ir izskanējis aicinājums veidot pēc iespējas plašāku koalīciju, kurā darbotos visas pārējās parlamentā ievēlētās partijas. Šajā gadījumā sagaidāms, ka nostādnēs un interesēs atšķirīgajām partijām nebūs viegli sadarboties. Lielais šādas koalīcijas pārsvars pār opozīciju Saeimā te varētu būt drīzāk šķērslis nekā ieguvums. Bez nepieciešamības pastāvīgi ieturēt disciplīnu un bez apziņas, ka koalīcijas rīcībspēja ir atkarīga no ikviena līdzdalības, atšķirīgie dalībnieki drīz vien sāktu pārlieku sparīgi vilkt deķi katrs uz savu pusi. Tas savukārt ir ceļš uz koalīcijas nestabilitāti.
Pašlaik šāds lielās koalīcijas modelis nemaz neizskatās reāls – sadarbība ar “Saskaņu” nav vienīgā sarkanā līnija. Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir pateikusi, ka ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vienā valdībā nestrādās. Konservatīvie sola tiesiskumu, taču ar Aivaru Lembergu saistītā ZZS viņu pašu acīs ar šiem ide­āliem nesaistās. Ventspils politiķa ietekmes mazināšana ir bijis viens no viņu mērķiem, un no šī principa viņi atteikties nevarēs.

Arī ar atlikušajām piecām partijām vairāk nekā pietiek, lai koalīciju izveidotu. Tomēr tāds JKP piedāvātais modelis, kurā valdību vadītu partijas līderis Jānis Bordāns, pārējo partiju vidū atsaucību nav izpelnījies. Izskanēja pārmetumi, ka koalīcijas stiķēšana tiek sākta no aplamā gala – ar portfeļu dalīšanu, nevis vienošanos par darāmajiem darbiem. Vispārējo darbības virzienu formulēšana nudien ir ļoti svarīga, taču bez ministru krēslu dalīšanas koalīcijas veidošanas sarunās neiztikt nekādi. Lai arī cik vienota nebūtu valdība savās nostādnēs, partijām ir savas īpašās vēlmes un pretenzijas pēc noteiktu valsts pārvaldes jomu vadīšanas.

Vēlmei no nākamās valdības izslēgt ZZS ir cena – par to nāksies samaksāt, lielāku teikšanu atvēlot KPV LV. Šī ir pilnīgi citāda partija, taču neprognozējama. Tās līderi nozīmīgās valsts problēmas savā retorikā nereti reducē līdz vienkāršotiem saukļiem un šādi definētām problēmām piedāvā radikālus, taču apšaubāmus risinājumus. Spriežot pēc partijas līderu biežāk minētajiem izteikumiem, Latvijas nelaimes ceļas no tā, ka Saeimā strādā cilvēki, kuri jebkādā statusā savulaik ir bijuši Komunistiskajā partijā; vai ka eksistē koalīcijas padome, kurā valdībā pārstāvētās partijas vienojas par kopēju darbību. Par savu īpašo darbības stilu un piedāvājumu pamatoti izpelnījusies kritiku no mediju puses, KPV LV nekavējās medijiem uzbrukt. Tās līderi sev nepatīkamus jautājumus uzdodošus un nepatīkamus secinājumus izdodošus žurnālistus dēvējuši par nopirktiem un mudinājuši partijas biedrus ar tiem nerunāt.

JKP un KPV LV sarunās šie aspekti gan tiek likti malā. J. Bor­dāns, piemēram, ir vairījies vērtēt, cik nopietna ir krimināllieta par KVP LV iespējamu nelikumīgu finansēšanu. Šī kriminālprocesa laikā šogad tika aizturēts deputāts Artuss Kaimiņš un veikta kratīšana pie partijas valdes locekļa Ata Zakatistova un uzņēmēja Vies­tura Tamuža. Iespē­jams, ka parlamentam reiz būs jābalso par šīs partijas deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. KPV LV par savu nostāju tādā iespējamā balsojumā izvairās skaidri runāt, taču partiju sarunās sacījusi, ka nesteigs šādu varasiestāžu lūgumu atbalstīt. Tā vismaz to pagājušajā nedēļā intervijā “Rīta panorāmai” atstāstīja “Attīstībai / Par” premjera ama­ta kandidāts Artis Pabriks. Tāda, lūk, principiālā attieksme pret tiesiskumu.

Vēl ir “Attīstībai / Par”, trešie nopietnākie pretendenti uz jaunās koalīcijas veidošanu. Šīs apvienības līderi ir tikušies ar ZZS un slavējuši viņus par profesionālu devumu potenciālās valdības prioritāšu apraksta veidošanā. Viņu pašu problēma – tas, ko “Dienas” žurnāliste Agnese Margēviča, kura ir daudz pētījusi Latvijas politbiznesu, ir raksturojusi kā “atkarību no slīpiem finansētājiem” – pašlaik sarunās un robežu vilkšanā tiek mazāk akcentēta. Taču var sagaidīt, ka šis aspekts pie izdevības tiks celts gaismā, lai pamatotu nepieciešamību šo politisko spēku izstumt no kādiem procesiem.

Koalīcijas veidošanas process pašlaik parāda lielās atšķirības partiju pieejās un grūtības atrast vienojošo. Tas nav daudzsološs sākums, un nav nekādas pārliecības, ka šīs ir tikai sākumposmam raksturīgas grūtības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
22

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi