Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Sajust tēva pienākumus un atbildību

Jānis Gabrāns
07:27
11.09.2018
2

Septembra otrā svētdiena Latvijā kalendārā ierakstīta kā Tēva diena.

Citviet pasaulē šī tradīcija ir jau vairāk nekā simts gadus sena, radusies Amerikas Savieno­tajās Valstīs, Latvijā tā kalendārā ierakstīta tikai 2009.gadā, kad Saeima izdarīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka Tēva diena tiks atzīmēta septembra otrajā svētdienā. Te gan jāteic, ka vairumā pasaules valstu to svin jūnija trešajā svētdienā.

Nereti dzirdēts, ka šie ir kārtējie mākslīgie svētki, pie kuriem mums mēģina ieradināt, un pārāk dziļi sabiedrībā tie vēl nav iesakņojušies. No otras puses, ir labi, ka šāda diena ir, jo tā ļauj sabiedrībā veicināt dialogu par vīrieša lomu ģimenē un nozīmi bērnu audzināšanā. Lai arī situācija uzlabojas, Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv daudz stereotipu par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē. Daļa sabiedrības uzskata, ka bērna audzināšana ir tikai mātes pienākums, bet patiesībā bērnam tikpat svarīga ir arī tēva uzmanība, rūpes un kopā pavadītais laiks. Arvien vairāk jaunajās ģimenēs ir novērojama pozitīva tendence, kad tēvi bērnu audzināšanā un aprūpē iesaistās tikpat lielā mērā kā mammas.

To apliecina arī Priekuļu pirms­skolas izglītības iestādes “Mežmaliņa” vadītāja Kristīna Bernāne. Viņa stāsta, ka Tēva dienas sakarā bērnudārzā nenotiek kāds vienots pasākums, bet katrā grupiņā skolotājas izvēlas, ko darīt, un katrā kāds pasākums notiks: “Šī tradīcija lēnām ienāk mūsu ikdienā. Protams, šobrīd tā vēl netiek atzīmēta tik plaši kā Mātes diena, bet aizmirsta arī tā nav. Jāsaprot, ka tradīcija jauna un vajadzīgs laiks, lai tā iedzīvotos. Redzam, ka arī paši tēvi arvien vairāk sajūt sevi kā līdzdalīgus un līdzatbildīgus bērnu audzināšanā, viņi iesaistās vairāk nekā tēti pirms sešiem septiņiem gadiem. Viņi kļūst aktīvāki, viņiem interesē bērna gaitas pirmsskolas izglītības iestādē. Arī vecāku sapulcēs arvien vairāk redzam tētus, arī daudzus bērnus uz bērnudārzu ved tēvi, ir bērni, kuriem nāk abi vecāki. Domājam par kopīgu ģimenes – mammas un tēta – iesaisti, izdomājot uzdevumus, kas abiem jāveic kopā ar bērnu, un mazajiem šāda kopīgā darbošanās ļoti patīk.”

Mākslas terapeite Iveta Jermolājeva piekrīt, ka tēvi arvien vairāk apzinās savu lomu: “Strādājot terapijā ar klientiem, arī redzot, kas apmeklē vecāku sapulces un lekcijas, saprotu, ka tēvi arvien vairāk apzinās savu nozīmīgumu. Viņi ne tikai piedalās, bet arī aktīvi iesaistās. Viņi apzinās tēva lomu ģimenē, un gribu teikt, ka šīs lomas nozīmība palielinās. Viņi vēlas iedziļināties, un sapulcēs labi redzams, ka bieži tieši tēvi ir prasīgāki. Jā, arī mammas ir lekcijās, bet komentārus, viedokļus pārsvarā izsaka tieši tēvi. Ir jāveicina tēvu iesaiste bērnu audzināšanā, ģimenes dzīvē, rīkojot pasākumus, kas stiprina šīs saites, un, kad tēvi būs sapratuši šīs saiknes nozīmi, viņi paši būs aktīvi un gatavi iesaistīties vēl un vēl.”

Ģimenisko saišu stiprināšanai, īpaši runājot par tēvu un dēlu attiecībām, var minēt “salie­dēt.lv” devumu, kas ne tikai piedāvā komandas gara stiprināšanu, veidošanu, bet rīko arī tēvu un dēlu piedzīvojumu pārgājienus. “Saliedēt.lv” vadītājs Mareks Dombrovskis ir pārliecināts, ka kvalitatīvs laiks kopā ar dēlu veicina stiprākas attiecības: “Diena bez tālruņa, tikai tēvs ar dēlu, izdzīvošanas pamatprincipi, rakstura pilnveidošana grūtībās un kopīgs piedzīvojums, tas viss veicina abu attiecības, ļauj uz tām paraudzīties pavisam citā gaismā. Protams, šajos pasākumos piedzīvojam divējādus rezultātus. Ir tēvi, kuri pēc tam pauž ļoti pozitīvu vērtējumu, norādot, ka neesot nojautuši, cik ļoti dēlam vajadzīgi. Bet ir arī tēvi, kuri nespēj atslēgties no ikdienas, un, esot pasākumā kopā ar dēlu, turpina domāt par biznesu, citām ikdienas problēmām un beigās tā arī neizprot šo tēva – dēla attiecību nozīmi.”

Pats M. Dombrovskis, daloties savā pieredze, saka, ka viņam arvien vairāk griboties redzēt, kā dēls aug: “Ja salīdzinu savu pieredzi laikā, kad ģimenē bija tikai viens bērns, pirmā piedzima meita, un tagad, kad ģimenē aug arī dēls, nepārprotami jūtu lielāku atbildību, pienākumu stāstīt, skaidrot dēlam to, kas ikdienā svarīgs, kas viņam dzīvē var noderēt. Man liekas, mūsdienās tēvi arvien vairāk saprot, ka viņi vajadzīgi saviem bērniem, īpaši puikām, lai parādītu, kā veidot dzīvi.”
Noslēgumā gribu dalīties ar kāda tēva pārdomām, ko gluži nejauši atradu internetā: “Mana personīgā pieredze liecina – neesiet tēvi 20 gadu vecumā tāpēc, ka tad jūs vispār nedomājat par bērniem. Jūs domājat par sevi, par savu kar­jeru, par vēl miljons lietām. La­bākais laiks, lai kļūtu par tēvu, ir ap gadiem 40. Tad personiskais egoisms krietni mazinājies, ilūzijas attiecībā par dzīvi – nopelnītie miljoni, māju lielums un mašīnu skaits – pagājušas, un tad ir vislielākā vērtība attiecībām un tiem cilvēkiem, kas ir blakus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi