Raksti

Viedokļi

Saimniekiem cīņa

Sarmīte Feldmane

To, ka latvāņi ir Latvijai kaitīga augu suga, zina katrs. Valsts augu aizsardzības dienests veic Sosnovska latvāņa izplatības noteikšanu. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā patlaban apkopota informācija par 10 801 ha invadētām teritorijām.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Pašvaldības pienākums ir koordinēt latvāņa ierobežošanas un apkarošanas pasākumus, ja zemju īpašnieki to nedara. Pašvaldībām arī jāizstrādā attiecīgās teritorijas latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns. Lai veicinātu latvāņu apkarošanu, vairākas Latvijas paš­valdības zemes īpašniekiem, kas apkaro latvāņus, ieviesušas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Priekuļu novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi cīnās ar latvāņiem. Un rezultāts ir redzams. Pieredzē dalās pašvaldības Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks. “Jau otro nedēļu indējam. Trešo gadu izmantojam inovatīvo metodi. Ir jāstrādā ļoti precīzi. Ja raundaps latvāni nokāva, bet tas tomēr dzina atvases, inovatīvais līdzeklis uz to iedarbojas lēnām. Līdz pat rudenim augs ir dzeltens, līdz inde nokļūst līdz saknēm. Pavasarī latvānis agri mostas, to viegli ieraudzīt, tāpēc arī cenšamies miglot iespējami agri.

Triju gadu darba rezultāts ir redzams. Ikviens zemes vai meža īpašnieks tiek mudināts kopt savus īpašumus, vienmēr var saņemt padomu, kā labāk darīt, pļaut vai indēt. Pašvaldības policija gan skaidro, ka nedrīkst ļaut augt latvāņiem, gan mudina kopt savus laukus.
Novadā latvāņi aug visos pagastos. Vienā vairāk, citā mazāk. Lielākais latvāņu lauks bija Veselavā. Kā kādreiz izskatījās pie Vaives dzirnavām?

Tikai vienam privātīpašniekam pagaidām neveicas. Arī pie alām vairs nav latvāņu. Valsts ceļu malās novada teritorijā arī latvāņu nav, jo ceļinieki ļoti mērķtiecīgi cīnās ar šiem kaitīgajiem augiem.

Pašvaldībai bija seši hektāri zemes, kur latvāņi auga kā klājiens, un tikpat hektāros zaļoja dažādos nelielos zemes gabalos. Tagad palicis hektārs latvāņu klājiena, bet pārējos laukos, mežos, ceļmalās latvāņi jāmeklē. Ar latvāņu indēšanu nodarbojas divi cilvēki. Laukos latvāņi tiek rūpīgi meklēti, nevienu nedrīkst atstāt, tie atkal izplatīsies. Vasarā nepļaujam, jo inde aizvien strādā. Ar latvāni var tikt galā, tikai tas ir jādara.
Līdz šim pašvaldība nevienu nav sodījusi, ka pietiekami nedara, necīnās ar invazīvo sugu. Stāstām, skaidrojam. Nav jau mērķis kādu sodīt, bet gan atbrīvot Latviju no latvāņa. Diemžēl novadā Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts mežos, gar upītēm latvāņi turpina augt.

Cīņa ar latvāņiem ir ne tikai vairāku gadu garumā, bet arī dārga. Var pļaut, bet tas jādara vairākas reizes, indēšana ir izdevīgāka. Ir firmas, kas sniedz latvāņu apkarošanas pakalpojumu. Tām darba netrūkst. Tas noteikti liecina, ka ar laiku Latvija tomēr atbrīvosies no latvāņa.”
Šonedēļ Raunas novadā sākta latvāņu izplatības apsekošana gan pašvaldības, gan privātajos īpašumos. “Pašvaldības darbinieki pie Staburaga, upes krastā aizsargājamajā zonā dur latvāņus. Citur tie tiks pļauti un indēti. Pēdējos gados zemju īpašnieki aktīvi cīnās ar latvāņiem – gan pļauj, gan miglo ar ķimikālijām. Pagājušajā gadā nebija nevienas administratīvās komisijas sēdes, kurā izskatītu jautājumu par latvāņu ierobežošanas pārkāpumiem. Ar latvāņiem cīnāmies, un ir rezultāts,” saka Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa.

Arī Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka novadā cīņa ar latvāņiem ir veiksmīga. “Pašvaldības policija pavasarī un rudenī apseko vietas, kur aug latvāņi, atgādina zemju īpašniekiem. Ja laukos aug invazīvie augi, nekustamā īpašuma nodoklis ir augstāks, kā arī tiek lemts par administratīvo sodu. Bet latvāņus jau nevar apkarot ne ar administratīvām metodēm, ne sodiem. Pēdējos gados vairāki īpašumi, kuros bija latvāņu audzes, mainīja īpašniekus. Jaunie saimnieki kopj zemi, un latvāņu vairs nav. Zemes īpašniekiem ir jābūt ieinteresētiem to darīt un arī apkarošana jāspēj finansēt.

Katrā ziņā novadā latvāņu ir mazāk, bet diemžēl administratīvajai komisijai rudenī darbs tāpat vēl ir,” stāsta A.Šteins.
Lietainais pavasaris kavē indēt latvāņus, bet tas jāspēj izdarīt laikus, lai augi nesazaļotu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *