Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Saimniekiem cīņa

Sarmīte Feldmane
06:20
23.05.2020
6

To, ka latvāņi ir Latvijai kaitīga augu suga, zina katrs. Valsts augu aizsardzības dienests veic Sosnovska latvāņa izplatības noteikšanu. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā patlaban apkopota informācija par 10 801 ha invadētām teritorijām.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Pašvaldības pienākums ir koordinēt latvāņa ierobežošanas un apkarošanas pasākumus, ja zemju īpašnieki to nedara. Pašvaldībām arī jāizstrādā attiecīgās teritorijas latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns. Lai veicinātu latvāņu apkarošanu, vairākas Latvijas paš­valdības zemes īpašniekiem, kas apkaro latvāņus, ieviesušas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Priekuļu novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi cīnās ar latvāņiem. Un rezultāts ir redzams. Pieredzē dalās pašvaldības Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks. “Jau otro nedēļu indējam. Trešo gadu izmantojam inovatīvo metodi. Ir jāstrādā ļoti precīzi. Ja raundaps latvāni nokāva, bet tas tomēr dzina atvases, inovatīvais līdzeklis uz to iedarbojas lēnām. Līdz pat rudenim augs ir dzeltens, līdz inde nokļūst līdz saknēm. Pavasarī latvānis agri mostas, to viegli ieraudzīt, tāpēc arī cenšamies miglot iespējami agri.

Triju gadu darba rezultāts ir redzams. Ikviens zemes vai meža īpašnieks tiek mudināts kopt savus īpašumus, vienmēr var saņemt padomu, kā labāk darīt, pļaut vai indēt. Pašvaldības policija gan skaidro, ka nedrīkst ļaut augt latvāņiem, gan mudina kopt savus laukus.
Novadā latvāņi aug visos pagastos. Vienā vairāk, citā mazāk. Lielākais latvāņu lauks bija Veselavā. Kā kādreiz izskatījās pie Vaives dzirnavām?

Tikai vienam privātīpašniekam pagaidām neveicas. Arī pie alām vairs nav latvāņu. Valsts ceļu malās novada teritorijā arī latvāņu nav, jo ceļinieki ļoti mērķtiecīgi cīnās ar šiem kaitīgajiem augiem.

Pašvaldībai bija seši hektāri zemes, kur latvāņi auga kā klājiens, un tikpat hektāros zaļoja dažādos nelielos zemes gabalos. Tagad palicis hektārs latvāņu klājiena, bet pārējos laukos, mežos, ceļmalās latvāņi jāmeklē. Ar latvāņu indēšanu nodarbojas divi cilvēki. Laukos latvāņi tiek rūpīgi meklēti, nevienu nedrīkst atstāt, tie atkal izplatīsies. Vasarā nepļaujam, jo inde aizvien strādā. Ar latvāni var tikt galā, tikai tas ir jādara.
Līdz šim pašvaldība nevienu nav sodījusi, ka pietiekami nedara, necīnās ar invazīvo sugu. Stāstām, skaidrojam. Nav jau mērķis kādu sodīt, bet gan atbrīvot Latviju no latvāņa. Diemžēl novadā Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts mežos, gar upītēm latvāņi turpina augt.

Cīņa ar latvāņiem ir ne tikai vairāku gadu garumā, bet arī dārga. Var pļaut, bet tas jādara vairākas reizes, indēšana ir izdevīgāka. Ir firmas, kas sniedz latvāņu apkarošanas pakalpojumu. Tām darba netrūkst. Tas noteikti liecina, ka ar laiku Latvija tomēr atbrīvosies no latvāņa.”
Šonedēļ Raunas novadā sākta latvāņu izplatības apsekošana gan pašvaldības, gan privātajos īpašumos. “Pašvaldības darbinieki pie Staburaga, upes krastā aizsargājamajā zonā dur latvāņus. Citur tie tiks pļauti un indēti. Pēdējos gados zemju īpašnieki aktīvi cīnās ar latvāņiem – gan pļauj, gan miglo ar ķimikālijām. Pagājušajā gadā nebija nevienas administratīvās komisijas sēdes, kurā izskatītu jautājumu par latvāņu ierobežošanas pārkāpumiem. Ar latvāņiem cīnāmies, un ir rezultāts,” saka Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa.

Arī Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka novadā cīņa ar latvāņiem ir veiksmīga. “Pašvaldības policija pavasarī un rudenī apseko vietas, kur aug latvāņi, atgādina zemju īpašniekiem. Ja laukos aug invazīvie augi, nekustamā īpašuma nodoklis ir augstāks, kā arī tiek lemts par administratīvo sodu. Bet latvāņus jau nevar apkarot ne ar administratīvām metodēm, ne sodiem. Pēdējos gados vairāki īpašumi, kuros bija latvāņu audzes, mainīja īpašniekus. Jaunie saimnieki kopj zemi, un latvāņu vairs nav. Zemes īpašniekiem ir jābūt ieinteresētiem to darīt un arī apkarošana jāspēj finansēt.

Katrā ziņā novadā latvāņu ir mazāk, bet diemžēl administratīvajai komisijai rudenī darbs tāpat vēl ir,” stāsta A.Šteins.
Lietainais pavasaris kavē indēt latvāņus, bet tas jāspēj izdarīt laikus, lai augi nesazaļotu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi