Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Saeimas gudrība (un nesaprotošā sabiedrība)

Druva
23:00
07.06.2006
4

Nu jau vairāk nekā nedēļu viens no iedzīvotāju vidū apspriežamiem tematiem ir Saeimas lēmumi un priekšlikumi svinamo un atceres dienu pavairošanas jautājumā. Reanimējas Sieviešu diena, jāsvēta Māras diena, jāatzīmē pareizticīgo, mūnistu un budistu Ziemassvētki utt. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nav atjaunota tankistu diena, bet tas ir apvainojums varonīgajiem Latvijas tankistiem, kuri brauc ar diviem (vai trim) Latvijas armijas rīcībā esošajiem tankiem. Viens otrs ļaunvēlis gan atgādina, ka pārāk daudzu ordeņu dalīšana un pārāk bieža svētku svinēšana esot droša valsts pagrimuma pazīme, tomēr jācer, ka Latvijas Republika ir izņēmums no vispārējās likumsakarības.

Uzbrukumi Augstajam namam ir bez pamata. Patiesībā Saeimas lēmumos paslēpts nopietns racionālais kodols. Lieta tā, ka viens no inflāciju ļoti veicinošiem apstākļiem ir iedzīvotāju pārlieku augstais patēriņa līmenis. Pērk un pērk kā aptrakuši! Kur viņi tiek pie naudas? Skaidrs – strādā no rīta līdz vakaram divos, trijos darbos!

Kā to ierobežot? Padomju laiku likumu taču vairs nav. Izdot tiešu aizliegumu strādāt? Eiropa mūs nesapratīs! Šādos apstākļos gudrās galvas izsprieda ļoti pareizi: ja būs vairāk svētku, ļaudis mazāk strādās, mazāk pelnīs un inflācijas vairs nebūs!

Daudzi iebildīs – svētkos tēriņi tikai pieaug. Atcerēsimies kaut vai slaveno Ziemassvētku vai pirmsjāņu iepirkšanās drudzi! Tomēr šķiet, ka iebildumi ir bez pamata. Saeima vēl tikai sāk savu darbu pie svētku dienu skaita palielināšanas. Mēs varētu doties palīgā Saeimai un tā, pēc cēsnieku priekšlikuma, varētu papildināt svētku sarakstu, piemēram, tajā iekļaujot islama svēto mēnesi ramadānu.

Vienā rāvienā būtu nošauti vairāki zaķi. Mēs notrītu degunu iedomīgajai vecajai Eiropai, kuras kalendārā šādu svētku nav, bet musulmaņu problēmu – cik uziet. Aizmāršīgos lūdzu atcerēties novembra grautiņus Parīzē. Mēs būtu parādījuši spilgtu praktisku piemēru tik izdaudzinātajam multikulturālismam. Eiropa mums varētu sekot!

Otrkārt, ramadāna mēnesī cilvēki neēd un nedzer. Kas par ietaupījumu un nāvējošu triecienu inflācijai! Bez tam, ja jau šajā laikā nedrīkst ēst un dzert, varētu būt slēgti visi veikali, kafejnīcas, restorāni utt., bet to personāls palaists bezmaksas piespiedu atvaļinājumā. Vēl viens sitiens pa inflācijas žokli!

Treškārt, mūsu sabiedrība sākot pārēsties un noresnoties, kaut ļaunas mēles melš, ka cilvēki uztūkstot arī no bada. Tā vai citādi, piespiedu gavēnis jūtami uzlabotu sabiedrības veselību. Vienīgie cietēji būtu tie, kuri neizturētu šo veselības kūri un gļēvulīgā kārtā pamestu mūsu bēdu leju, pārceļoties uz mūžīgajiem medību laukiem… Bet izņēmumi nevar kalpot par pierādījumu diženas idejas patiesīgumam!

Tātad – beigsim gānīt Saeimu! Nav jau teikts, ka klusībā tur nebriest doma par ramadāna ieviešanu. Palīdzēsim ar saviem priekšlikumiem! Atcerieties – darbaļaužu vēlmes vienmēr bijušas varas iestāžu veikto pārkārtojumu pamatā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi