Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Sabiedrības nākamo paaudzi audzina pedagogi

Anna Kola
08:20
30.09.2022
3

Atceltais skolotāju streiks no jauna lika aizdomāties, cik liela loma ikdienā ir pedagogiem– gan skolotājiem vispārējās izglītības iestādēs, gan pirms­skolu audzinātājām un auklītēm. Ir skaidrs, ka vismaz 80 % strādājošo vecāku lielāko daļu dienas savus bērnus neredz. Neaudzina. To dara bērnudārza skolotājas, auklītes, skolotājas skolā un pedagogi profesionālās ievirzes skolās pēc mācību stundām.

Kāpēc to pieminu? Tāpēc, ka pirms streika izskanēja nievājošs viedoklis – skolotāju arodbiedrība nodarbojas ar šantāžu. Sarunās ar skolotājiem tapa skaidrs, ka streiks nav alkas pēc uzmanības vai kāre pēc lielākas turības, tā kā apgalvojumam par šantāžu nav vietas. Pirmsskolas skolotājas un auklītes darbu sāk pirms septiņiem un beidz pēc septiņiem vakarā. Visu dienu jābūt mundrām, enerģiskām un visvairāk – mierīgām, lai tiktu galā ar pārdesmit bērniņiem, no kuriem daudzi ik rītu ir kreņķīgi, jo negrib šķirties no vecākiem. Draudošā streika rītausmā izglītības ministre ar savu komandu spēja rast risinājumu, lai streiks nenotiktu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Cēsu nodaļas vadītāja A.Klētniece atzina, ka atrasts kompromiss tam, ko prasībās izvirzījuši skolotāji, un tam, ko valdība gatava piedāvāt.

Skaidrs, nav vērts runāt par sabiedrības nicinošo attieksmi pret gandrīz jebko, tomēr, vai pedagogi, kas vistiešāk audzina nākamo paaudzi, nav pelnījuši pacelt balsis un pieprasīt pienācīgu darba novērtējumu? Izglītības un medicīnas darbinieku atalgojumam jābūt visdāsnākajam. Šīs nozares ir uz nākotni orientētas, darbspējīgas sabiedrības veidošanas stūrakmeņi. Skolotāja darbs neaprobežojas ar mācību vielas pienešanu bērniem, skolotājam bieži jārisina emocionālas, sadzīviskas problēmas, ar ko bērni visdrīzāk saskaras mājās, bet sekas iznes klasē. No tā cieš pārējie bērni, un mūsdienu iekļaujošā izglītība kopā ar iecietīgo attieksmi, dzīvojot apziņā, ka “katrs bērns ir īpašs un nedrīkst aizskart nevienu”, sāk slīdēt otrā bezdibenī, kurā problemātiskas uzvedības bērni var turpināt izgāzt savas ģimenes emocionālos sarežģījumus uz klases vai skolas biedriem.

Domāju, tieši vecākiem jāuzņemas galvenā atbildība par bērnu morālo audzināšanu. Atbildība nav jādeleģē skolai vai pedagogiem – ir jāprot sadarboties. Pedagogam būtu jāspēj nostiprināt savu autoritatīvo pozīciju tik daudz, lai skolēni zinātu, kas ir pieņemama un kas – nepieņemama uzvedība stundās. Varbūt izklausīšos skarbi, bet ne vienmēr to var panākt ar maigu, izprotošu pieeju.

“Izglītojamā tiesības ir primāras, bet pedagogam tādu vispār nav,” tādu ainu atklāj katrs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktais pētījums. “Valda likums – vecākam vienmēr taisnība. Kad aicinu vecākus pieslēgties, lai bērns tiktu sagatavots mācībām, to uzskata par milzīgu aizvainojumu, izplata nepatiesu informāciju par pedagogu. Savukārt reizēs, kad “skolēns iesita skolotājai, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās”, visbiežāk iznāk, “ka skolotājs pats vainīgs, jo iejaucās skolēnu kautiņā”,” teic psiholoģe Alma Rubene. “Skolēnu visatļautība traucē skolotāju tiešo darbu. Skolas vadība nevēlas par to informēt instances, lai negrautu skolas prestižu. Bērni ir izglītoti –ļoti labi zina savas tiesības. Un tas ir pareizi – katram jāmāk pastāvēt par sevi. Taču tas, kas allaž tiek aizmirsts, ir pienākumi. Diemžēl tos aizmirst ne tikai bērni, bet ļoti bieži arī viņu vecāki.”

Lūk, šis ir vēl viens temats, par ko aizdomāties, pirms kādam niez mēle sacīt, ka pedagogu streikošana būtu bijusi šantāža. Pedagogu darbs visos izglītības līmeņos ir neatverams sabiedrības nākotnei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi