Partiju maija reitingi vieš skumjas un nemieru, jo partija, kuras reitingi turpina augt un kura nu jau ir trešā populārākā, atzītākā un atbalstītākā, ir Šlesera “Latvija pirmajā vietā”(LPV).

Partija, kura tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārtrauca skaļi runāt par to, ka Latvija bez Krievijas nekur neliksies, ka mums jādraudzējas un jādzīvo “draudzīgā” apskāvienā ar Krieviju. Partija, kuras iedvesmotājs un līderis vēl desmit dienas pirms baisā kara sākuma Ukrainā publiski nozākāja Valsts prezidentu un premjeru, jo viņi esot “pajoliņi”, kuri neko nesaprotot, – kara nebūšot. Po­litiķis, kurš savulaik, esot Saei­mā, valdībā un amatos, panāca to, ka trešo valstu, it īpaši Krievijas pilsoņi, par naudu var saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pro­tams, Krievijas bagātnieki to izmantoja, un Latvijā ieradās ne jau daži tās pilsoņi. Un, protams, Šlesers turpina sunīt visu un visus, laikam LPV acīs labs un pareizs ir tikai Rosļikovs ar savu “Stabilitātei!”.

Patiesībā aizvien biežāk rodas tāda kā “šaurās bezizejas” sajūta, jo izskatās, ka partijas un to apvienības izmanto, cik vien spēj un prot, vēlētāju īso atmiņu un vēlmi tūlīt un tagad tikt pie dāsni solītajiem labumiem. Trešdienas vakarā, skatoties LTV1 raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, bija vajadzīga vai nu bezgalīga humora izjūta, vai stipra nervu sistēma. Bija skaidri redzams, ka Apvieno­tajam sarakstam (AS) un Nacio­nālajai apvienībai (NA) nevajag nekādu pārmaiņu, ka runāt ir iemācījušies un ka galvenais ir – palikt savās vietās un amatos. Zaļā un zemnieku savienība (ZZS) uzmanīgi laipoja starp vēlmi tikt daudz tuvāk varai un savas nostājas deklarēšanai. Izskatījās, vienīgie, kuri grib runāt par to, kas jādara un kā to izdarīt, ir Jaunā Vienotība (JV) un “Pro­g­resīvie”.

NA galvenā nostāja ir un paliek, ka viņi ir patrioti, ka bez viņiem nebūtu arī Latvijas valsts, bet tas, ka Ogres mērs un NA valdes loceklis Egils Helmanis grib sadarboties ar Putina baņķieri un ka Ventspilī gadiem ilgi NA sadarbojas ar Lemberga partiju, nodrošinot tai domē vairākumu, ir sīkumi, kam, pēc NA domām, nav nozīmes. Protams, tas netraucē tagad pārmest JV, ka viņi varētu sadarboties ar ZZS.

Man nebija patīkami klausīties AS pārstāvja Edvarda Smil­tēna veiklās runas, izliekoties nezinām, piemēram, to, ka tik ļoti slavētajā Igaunijā valsts savulaik pārņēma vidējo izglītību, sākot no 7.klases, jo bija skaidrs, paš­valdībām intereses ir tik dažādas un atšķirīgas, ka nekāda izglītības reforma neizdosies. Pro­tams, AS sastāvdaļa ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuras lielais balsts ir pašvaldības, kurām administratīvi teritoriālā reforma ir kā zobu sāpes.

Pēc raidījuma noskatīšanās pirmā doma bija, ka Saeimu droši vien rudenī, kad būs pagājis Satversmē noteiktais neskaramības laiks, nāksies atlaist un gan jau pilsoņi par to nobalsos. Bet tad sapratu, ka gan jau tad nobalsos tā, ka Šlesers un Rosļikovs kļūs par galvenajām personām. Diemžēl itin bieži cilvēki negrib neko atcerēties, bet labprāt notic visiem un jebkādiem solījumiem. Ja jau tagad Šlesers kļūst aizvien mīļāks, tad taču ir aizmirsies, ko solīja Kaimiņš un Gobzems, kā daudzi gāja par viņiem balsot un kas no tā visa iznāca. Acīmredzot nāksies vien dzīvot ar apziņu, ka Latvijas pilsoņi jebkurā brīdī var nobalsot par savas valsts faktisku iznīcināšanu, jo demokrātijā tik tiešām pilsoņi to var izdarīt likumīgi un leģitīmi, ja par līderiem izvēlas tos, kuriem neatkarīga un brīva valsts traucē sava personīgā biznesa un varas sasniegšanai.