Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Reģionu reformu neskaidrība

Druva
00:00
15.12.2006

Reģionālā reforma Latvijā ir viena no politikām, kuras realizācija vilkta garumā visilgāk – vairāk nekā desmit gadus neesam sapratuši, ko paši no reformas gribam un kuru ceļu vēlamies iet.

Kādus tikai reformēšanas modeļus Latvija nav piedzīvojusi kopš 1993. gada, kad Ministru kabinets apstiprināja „Latvijas Republikas pašvaldību reformu koncepciju”! Cik reizes nav mainīts vēlamais pašvaldību skaits! Un kas no tā beigās iznāk? Nekas īpašs – nāk jauna valdība ar jaunu redzējumu, un reforma turpinās.

Pie šādiem secinājumiem nonākt liek reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga paziņojums, ka pašvaldību skaits Latvijā varētu būt aptuveni 50. Uzreiz nāk prātā, cik cerīgi iepriekšējais ministrs Māris Kučinskis piedāvāja 167 novadu modeli, kas Ministru kabinetā tika apstiprināts šogad jūnijā un paredzēja reformu pabeigt līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Paradoksa statusu šim jaunajam priekšlikumam rada apstāklis, ka varas partijas ir tās pašas vecās, un tieši tās, nevis kādi jaunie radikāļi, kas beidzot tikuši pie teikšanas.

Ne man noteikt, kurš redzējums ir labāks – tas, kurš piedāvā vairāk pašvaldību, vai tas, kurš mazāk. Tas jāizvērtē pašvaldību vadītājiem, reģionu politikas ekspertiem un sabiedrībai diskusijās. Tā kā jaunās valdības sastādīšanas laikā viens no pirmajiem dzirdamajiem klupšanas akmeņiem bija koalīcijas partneru iebildes pret Tautas partijas īstenoto reģionālo reformu, varēja jau gaidīt, ka šajā jautājumā gaidāmi kādi pavērsieni. Attieksme pret reformu ir dažāda gan pašvaldībās, gan arī valdībā, un tomēr – vai pašlaik kāds gan tic, ka jaunais reformas modelis ir labāks par iepriekšējo? Un kādēļ lai ticētu, ja visus šos gadus dzirdētais vienā brīdī izrādās vien tukši vārdi? Šie vārdi valstij kopš 1998. gada, kad valsts pašvaldībām sāka piešķirt dotācijas, izmaksājuši 5,4 miljonus latu – tā intervijā Latvijas Avīzei stāstīja Reģionālās attīstītas un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Jo dīvaināka sajūta par to ir tādēļ, ka M.Kučinska vadītā ministrija, ziņojot par īstenojamo reformas modeli, norādīja, ka šāds tas izveidots, iesaistoties ieinteresētajām pusēm un nonākot pie kompromisa par piemērotu pašvaldību modeli Latvijā. No tā, ka sabiedrībā, pašvaldību vadībā un arī valdībā vērojama pretošanās šim izstrādātajam modelim, jāsecina, ka diskusijas īsti nav bijis. A.Štokenbergs gan norāda, ka 50 novadu modelis nav gatavs projekts, vien priekšlikums diskutēšanai, taču nepamet šaubas, vai diskusijas nebūs tādas pašas kā līdz šim.

No publikācijām presē jaušams, ka pretestība pašvaldību vadītājos ir visai liela. Ziņas par noskaņu sabiedrībā nemana, lai gan pašvaldību konsultāciju centra direktores Ingas Vilkas 1999. gadā veiktā pētījumā Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils rajona pašvaldībās konstatēts, ka negatīvi noskaņoti pret pašvaldību apvienošanos ir 58 līdz 78 procenti, viedokļa nebija 19 līdz 33 procentiem aptaujas dalībnieku. Šaubos, vai šāda svārstīšanās uz labo pusi maina publisko viedokli. Un ko tagad domāt pašvaldībām, kas nav pārliecinātas par apvienošanās lietderību? Kā ziņo LETA, ar Latvijas pašvaldību savienības starpniecību savu protestu paudušas jau vairākas novadu pašvaldības. Nešaubos, ka daudzos gadījumos līdz šim apvienošanās ir bijusi veiksmīga, taču – kamdēļ lai kāds gribētu atbalstīt reformu tagad, ja nav zināms, vai nebūs jāapvienojas vēlreiz un vēlreiz? Valsts piešķirtais pabalsts – 100 tūkstoši latu par katru pašvaldību, kas apvienojas atbilstoši reformas modelim, diez vai ir pietiekams ne-ziņas kompensētājs.

Latvijā ir vajadzīgas lielākas un spēcīgākas pašvaldības, jo tādā veidā ir iespējams samazināt pārvaldes izdevumu apjomu un palielināt administratīvo spēju (politikā šajā vietā tiek lietots modes vārds „kapacitāte”), veicināt pašvaldības attīstību, jo tās rīcībā ir vairāk resursu – tas izpaužas kaut vai spējā maksāt speciālistiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tanī pašā laikā jāpatur prātā, ka pašvaldība ir iedzīvotāju tuvākā vara un, palielinoties pašvaldības teritorijai, palielinās arī iedzīvotāju un varas distance. Tas jāņem vērā, izvēloties nepieciešamo pašvaldību skaitu. Cik nojaušams no preses publikācijām, ministrijas darbinieki to saprot ļoti labi, taču politiskais risinājums allaž sanāk šaubīgs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
26

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
18

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
25

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
3
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi