Raksti

Viedokļi

Reģionos pieaug koncertdzīve. Kā izvētīt visu?

Līga Salnite.

Pēdējie gadi Latvijas reģioniem devuši arvien pilnīgāku un krāšņāku kultūras dzīvi. Arī valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas – žūrija atzīst, ka īpaši jūtama kvalitatīvas koncertdzīves iedzīvošanās Latvijas nomalēs.

Gandrīz sākam pierast Latvijas labākos māksliniekus un arī pasaules slavenības sastapt pašu Vidzemes koncertzālē, arī Latgales vēstniecībā “Gors”, Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars”, kā arī brīvdabas estrādēs un vēl – netradicionālās koncertu norises vietās. Un, visticamāk, sava veida akadēmiskās mūzikas dzīves reģionalizācija pie tā neapstāsies, ņemot vērā vēl arī nākamgad gaidāmo jauno koncert­zāli Ventspilī. Šī notikumu virzība kopumā ir apsveicama, iepriecina, kā arī rada nenovērtējamu baudījumu ikvienam, kuram kultūras slāpes nav svešas, bet dzīvesvieta ir tā patālāk no galvaspilsētas. Tāpat šo augstās raudzes mūzikas pērļu izkaisīšanos pa Latvijas dzīslām atzinīgi novērtē ikviens, kurš ilgākos termiņos vēro arī reģionālo pilsētu saimniecisko guvumu. Visam notiekošajam ir tikai viena ēnas puse – arvien sarežģītāk vai pat teju neiespējamāk kļūst visus šos notikumus apmeklēt un vērtēt tiem, kam tas ir darba pienākums.

Žūrijas priekšsēdētājs, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Vilnis Strautiņš “Druvai” pauda pārliecību, ka aktīvās koncertdzīves iesakņošanās novados tikai sākusies. Profesors to skaidro ar akustiski kvalitatīvu koncertzāļu trūkumu. Ja beidzot izdotos Rīgā uzbūvēt jaunu koncertzāli, arī tas šo procesu neapstādinātu. “Vis­tica­māk, tad biežāk notiktu koncertu atkārtojumi – Rīgā un reģi­onos,” pieļauj pieredzējušais mūzikas profesionālis. Tomēr Latvi­jas koncertdzīves attīstība gan kva­litātē, gan kvantitātē rada arī arvien jaunas dilemmas. Lielās mūzikas balvas žūrijas pienākums ir apmeklēt visus kultūrvidei un sabiedrībai nozīmīgos notikumus, taču fiziski atrasties vai­rākās vietās, kur nu vēl dažādās pilsētās, neiespējami. “Vistrakāk ir nedēļas nogalēs, īpaši piektdienu vakaros, kad mēdz būt pat trīs un četri koncerti reizē,” piedzīvojis profesors.

Arī Liene Jakovļeva, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste, žūrijas locekle, atzīst problēmu. Viņa uzsver lielo godu, ko dara atrašanās valsts nozīmīgākās balvas žūrijas komisijā, tomēr Latvijas mūzikas dzīves sasniegtajā intensitātē tik neliels komisijas sastāvs vai arī tik maza šo pienākumu darba apmaksa kavējot plašu un objektīvu raudzījumu uz kopainu koncertos. “Mēs par to esam runājuši vairākus gadus,” piemetina muzikoloģe, paskaidrojot – žūrijas cilvēkiem ir arī citi darba pienākumi, arī privātā dzīve cieš, jo koncerti lielākoties ir vakaros.
Līdz ar to nepieciešams kāds līdzsvarotāks risinājums – vai nu palielināt žūrijas locekļu skaitu, kas atrisinātu jautājumu par vienlaikus līdzvērtīgu notikumu apmeklēšanu, vai arī palielināt šī godpilnā darba atalgojumu, lai speci­ālisti varētu uz laiku atlikt citus pienākumus. Jebkurā no variantiem tas prasītu papildu finansējumu.

Kultūras ministrija pašreiz atrasto risinājumu uzskata par labu. Uz plāniem pārskatīt žūrijas darba organizāciju nenorāda. Kultūr­politikas departamenta pārstāve Elīna Kalnakārkle “Dru­vu” informē: “Jau tagad tiek ņemti vērā arī koncertu audio un video ieraksti, lai arī tie komisijas locekļi, kas bijuši citā koncertā, neklātienē ierakstā gūtu priekšstatu par konkrēto muzikālo notikumu.”
Lai arī kādas nebūtu praktiskās grūtības, lai nevienu mūziķi neatstātu neuzklausītu, mēģinājums nodrošināt pilnvērtīgu un objektīvu visa gada muzikālo notikumu gleznu Latvijā notiek. Pašas balvas izaugsmi 25 gados atzīst ikviens. Profesors Vilnis Strau­tiņš, kurš klātienē vēl atceras pirmo šīs balvas pasniegšanas ceremoniju, uzsver tieši mūzikas kvalitātes kāpumu kopš 1993.gada. Muziko­loģe Liene Jakovļeva min arī prestiža pieaugumu un balvas nu jau ilgu laiku atrašanos tikai akadēmiskās mūzikas laukā. Viņa gan to skaidro ar faktu, ka 90. gadu sākumā mums vēl nebija specializēto apbalvojumu ne teātrim, ne estrādes mūzikai. “Tolaik bija vajadzība aptvert visu – arī mūzikas ierakstus, vēl citu,” secina L. Jakovļeva.

Turpretī Kultūras ministrijas pārstāve kā būtiskāko pārmaiņu pēdējos gados iezīmē iespēju sabiedrībai vēl pirms balvas pasniegšanas iepazīt visus nominētos katrā no kategorijām: “Tas ir atzīstami, jo interesentiem paver plašāku redzējumu uz Latvijas mūzikas dzīves aktuālajiem notikumiem un spilgtākajiem māk-sliniekiem katrā konkrētajā gadā.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *