Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Reģionos pieaug koncertdzīve. Kā izvētīt visu?

Līga Salnite
13:30
14.03.2018
3

Pēdējie gadi Latvijas reģioniem devuši arvien pilnīgāku un krāšņāku kultūras dzīvi. Arī valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas – žūrija atzīst, ka īpaši jūtama kvalitatīvas koncertdzīves iedzīvošanās Latvijas nomalēs.

Gandrīz sākam pierast Latvijas labākos māksliniekus un arī pasaules slavenības sastapt pašu Vidzemes koncertzālē, arī Latgales vēstniecībā “Gors”, Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars”, kā arī brīvdabas estrādēs un vēl – netradicionālās koncertu norises vietās. Un, visticamāk, sava veida akadēmiskās mūzikas dzīves reģionalizācija pie tā neapstāsies, ņemot vērā vēl arī nākamgad gaidāmo jauno koncert­zāli Ventspilī. Šī notikumu virzība kopumā ir apsveicama, iepriecina, kā arī rada nenovērtējamu baudījumu ikvienam, kuram kultūras slāpes nav svešas, bet dzīvesvieta ir tā patālāk no galvaspilsētas. Tāpat šo augstās raudzes mūzikas pērļu izkaisīšanos pa Latvijas dzīslām atzinīgi novērtē ikviens, kurš ilgākos termiņos vēro arī reģionālo pilsētu saimniecisko guvumu. Visam notiekošajam ir tikai viena ēnas puse – arvien sarežģītāk vai pat teju neiespējamāk kļūst visus šos notikumus apmeklēt un vērtēt tiem, kam tas ir darba pienākums.

Žūrijas priekšsēdētājs, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Vilnis Strautiņš “Druvai” pauda pārliecību, ka aktīvās koncertdzīves iesakņošanās novados tikai sākusies. Profesors to skaidro ar akustiski kvalitatīvu koncertzāļu trūkumu. Ja beidzot izdotos Rīgā uzbūvēt jaunu koncertzāli, arī tas šo procesu neapstādinātu. “Vis­tica­māk, tad biežāk notiktu koncertu atkārtojumi – Rīgā un reģi­onos,” pieļauj pieredzējušais mūzikas profesionālis. Tomēr Latvi­jas koncertdzīves attīstība gan kva­litātē, gan kvantitātē rada arī arvien jaunas dilemmas. Lielās mūzikas balvas žūrijas pienākums ir apmeklēt visus kultūrvidei un sabiedrībai nozīmīgos notikumus, taču fiziski atrasties vai­rākās vietās, kur nu vēl dažādās pilsētās, neiespējami. “Vistrakāk ir nedēļas nogalēs, īpaši piektdienu vakaros, kad mēdz būt pat trīs un četri koncerti reizē,” piedzīvojis profesors.

Arī Liene Jakovļeva, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste, žūrijas locekle, atzīst problēmu. Viņa uzsver lielo godu, ko dara atrašanās valsts nozīmīgākās balvas žūrijas komisijā, tomēr Latvijas mūzikas dzīves sasniegtajā intensitātē tik neliels komisijas sastāvs vai arī tik maza šo pienākumu darba apmaksa kavējot plašu un objektīvu raudzījumu uz kopainu koncertos. “Mēs par to esam runājuši vairākus gadus,” piemetina muzikoloģe, paskaidrojot – žūrijas cilvēkiem ir arī citi darba pienākumi, arī privātā dzīve cieš, jo koncerti lielākoties ir vakaros.
Līdz ar to nepieciešams kāds līdzsvarotāks risinājums – vai nu palielināt žūrijas locekļu skaitu, kas atrisinātu jautājumu par vienlaikus līdzvērtīgu notikumu apmeklēšanu, vai arī palielināt šī godpilnā darba atalgojumu, lai speci­ālisti varētu uz laiku atlikt citus pienākumus. Jebkurā no variantiem tas prasītu papildu finansējumu.

Kultūras ministrija pašreiz atrasto risinājumu uzskata par labu. Uz plāniem pārskatīt žūrijas darba organizāciju nenorāda. Kultūr­politikas departamenta pārstāve Elīna Kalnakārkle “Dru­vu” informē: “Jau tagad tiek ņemti vērā arī koncertu audio un video ieraksti, lai arī tie komisijas locekļi, kas bijuši citā koncertā, neklātienē ierakstā gūtu priekšstatu par konkrēto muzikālo notikumu.”
Lai arī kādas nebūtu praktiskās grūtības, lai nevienu mūziķi neatstātu neuzklausītu, mēģinājums nodrošināt pilnvērtīgu un objektīvu visa gada muzikālo notikumu gleznu Latvijā notiek. Pašas balvas izaugsmi 25 gados atzīst ikviens. Profesors Vilnis Strau­tiņš, kurš klātienē vēl atceras pirmo šīs balvas pasniegšanas ceremoniju, uzsver tieši mūzikas kvalitātes kāpumu kopš 1993.gada. Muziko­loģe Liene Jakovļeva min arī prestiža pieaugumu un balvas nu jau ilgu laiku atrašanos tikai akadēmiskās mūzikas laukā. Viņa gan to skaidro ar faktu, ka 90. gadu sākumā mums vēl nebija specializēto apbalvojumu ne teātrim, ne estrādes mūzikai. “Tolaik bija vajadzība aptvert visu – arī mūzikas ierakstus, vēl citu,” secina L. Jakovļeva.

Turpretī Kultūras ministrijas pārstāve kā būtiskāko pārmaiņu pēdējos gados iezīmē iespēju sabiedrībai vēl pirms balvas pasniegšanas iepazīt visus nominētos katrā no kategorijām: “Tas ir atzīstami, jo interesentiem paver plašāku redzējumu uz Latvijas mūzikas dzīves aktuālajiem notikumiem un spilgtākajiem māk-sliniekiem katrā konkrētajā gadā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi