Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Referendumi – politikas mācībstunda

Jānis Gabrāns
08:20
30.10.2021
3

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Līdz 21.novembrim deputāti var iesniegt priekšlikumus nākamajam lasījumam, tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī likumprojekta virzība būs ātra. Par to liek domāt kaut vai fakts, ka šāda likuma izstrāde sākās jau 6. Saeimas laikā.

Politologs Filips Ra­jevskis, jautāts, kāpēc Latvijā šī likuma virzība ir tik lēna, norāda, ka referendums ir tāda smalka lieta, vienā brīdī cilvēkiem patīk, ka ir demokrātija, citā viņš saprot, ka lēmumi viņu var ietekmēt negatīvi, tad demokrātiju nevajag: “Sā­kumā pret to bija pašvaldību vadītāji, jo skaidrs, ka tāda iespēja var jūtami ietekmēt pašvaldību dzīvi. Kad tuvojās administratīvi teritoriālā reforma, pašvaldību vadītāji pēkšņi pamodās, ka tomēr gribētu šādus referendumus, un tas būtu jūtami ietekmējis reformas gaitu un rezultātus. Taču tad valdību veidojošās frakcijas saprata, ka to nevajag.”

Pašreizējā likumprojektā noteikts, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu, to gan nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Tiek norādīts, ka pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.

Uz to norāda arī F. Rajevskis, akcentējot, ka Latvijā ar pēdējiem grozījumiem likumā, kas nosaka pārāk stingras prasības, referendumi kā tādi principā ir iznīcināti: “Mēs redzam negatīvās sekas, viena no tām ir pilsoņu nevēlēšanās līdzdarboties, bet demokrātija – tā ir iemaņa, tas ir ieradums. Varētu teikt – muskulis, kas visu laiku jādarbina. Cilvēkiem jābūt ieradumam iet uz vēlēšanu iecirkni, piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tas, ka Latvijā referendumu kultūra ir iznīcināta, atspoguļojas zemajā aktivitātē vēlēšanās. Tāpēc šis likums būtu ļoti svarīgs, jo pašvaldību referendumi ir tieši šāds demokrātijas instruments, kopējā demokrātijas mehānisma sastāvdaļa un tie dotu cilvēkiem vairāk iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.”

Patlaban pašvaldības    var rīkot sabiedriskās apspriešanas, kas arī būtu iedzīvotāju iesaiste, bet politologs norāda, ka te nekādi nevar vilkt vienādības zīmi: “Pirmkārt, sabiedriskajām apspriešanām ir rekomendējošs raksturs, otrkārt, lielākoties tās tiek organizētas ļoti birokrātiski, bez mērķa iesaistīt iespējami plašāku cilvēku loku. Cilvēkam ir jāredz, ka viņš ar savu balsi, ar savu lēmumu var ietekmēt konkrēta jautājuma virzību. Ja vēlēšanas ir tāda abstraktāka lieta, referendums ir ļoti konkrēts. Ja atskatāmies valsts vēsturē, ir bijuši ļoti pozitīvi referendumi, teiksim, par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Tas noņēma jebkādas runas par divvalodību, un sabiedrība parādīja, ka šis jautājums tai svarīgs, jo referendumā piedalījās pārliecinošs pilsoņu vairākums.”

Ja Latvijā referendumi nenotiek, pretstats ir Šveice, kur tie notiek regulāri un ar referendumiem tiek izlemti visdažādākie jautājumi. Vai pārāk bieži aicinājumi iet balstot nerada pretestību?

“Mēs taču vienmēr norādām, ka Šveice ir attīstīta, demokrātiska valsts, un tieši dalība referendumos ir viens no iemesliem, kāpēc tā,” skaidro politologs. “Tur cilvēki ir atbildīgi par saviem lēmumiem, ko nevar teikt par Latviju, kur iepriekšējās Saeimas vēlēšanās daļa vēlētāju nobalsoja par “KPV.LV”, jo tas bija vienkārši – jautri. Un tas ir tāpēc, ka nav lēmumu pieņemšanas iemaņu un izpratnes par savu lēmumu sekām. Šveicē pilsoņi to iemācījušies. Labs piemērs bija referendums, kurā sabiedrība balsoja par minimālo ienākumu. Bija ideja, ka vajadzētu visiem nodrošināt minimālo ienākumu neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā vai nestrādā. Šveices tauta referendumā nobalsoja pret šādu ieceri, un tas bija ļoti atbildīgs lēmums. Domāju, ka Latvijā balsojums būtu pretējs, jo sabiedrība nav radusi būt atbildīga par sevi, par savu valsti.
Šveicē cilvēkus vada apziņa, ka viņi piedalās svarīgu lēmumu pieņemšanā. Var teikt, ka referendums ir politikas mācības stunda un tas cilvēkiem šo prasmi liek visu laiku atkārtot.”

Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums stātos spēkā, tas jāpieņem vēl trešajā lasījumā. Jautāts, vai tas varētu notikt vēl šajā Saeimā, F. Rajevskis atbild noliedzoši: “Domāju, nē, jo jaunajiem pašvaldību vadītājiem tos nevajadzēs un politiķi gribēs viņiem izdabāt, jo tas ietekmēs Saeimas vēlēšanu, kas nav vairs aiz kalniem, rezultātus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi