Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Puse no risinājuma

Sallija Benfelde
12:13
23.09.2019

Visu finansējumu visi prasītāji nedabūs, jo ir skaidrs, ka budžets nav bezizmēra. Tomēr daži risinājumi rada izbrīnu vai arī liek vaicāt, vai viss ir līdz galam izdomāts.

Vasarā Latvijas Radio (LR) Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos, jo zemā atalgojuma dēļ trūka darbinieku un vairs nebija iespējams nodrošināt kvalitatīvu un pilna laika programmu. Izrā­dījās, situācija Latvijas Televīzijā (LTV) nav daudz labāka. Par sabiedrisko mediju lomu sabiedrībā tika runāts un rakstīts daudz, politiķi diezgan vienprātīgi solīja papildu finansējumu un teicās saprotam, cik svarīga ir informācija bez meliem un viltus. Tagad izskatās, ka gudrās runas bija viena lieta, bet rīcība – pavisam kas cits.

Budžets, protams, vēl būs jāapstiprina Saeimā, bet solītais budžeta pieaugums ir nepietiekams, it īpaši, ja atceras, ka no nākamā gada sabiedriskajiem medijiem jāiziet no reklāmas tirgus – to prasa likums. Kultūras ministra Naura Puntuļa un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieka Ivara Āboliņa neklātienes dialogs šajā jautājumā līdzinās bērnu ķīviņam smilšu kastē. Ministrs teic, ka ir konsultējies ar NEPLP par budžeta projektā ielikto finansējumu sabiedriskajiem medijiem un NEPLP apstiprinājis, ka ar plānoto finansējumu pilnīgi pietiks. Savukārt NEPLP apgalvo, ka prasījusi lielāku summu un tas ir politiķu lēmums, kādu finansējumu piešķirt. Ministrs atbildēja, ka nevar nekādi ietekmēt vai jaukties NEPLP lietās. Acīm­redzot NEPLP tiešām ir valsts valstī, uz kuru neattiecas nekādi likumi un atbildība.

Nākamajā gadā vairāk līdzekļu paredzēts demogrāfijas politikai. Plānots vairāk atbalstīt daudzbērnu ģimenes, kas vēlas iegādāties mājokli, kā arī veidot ģimenēm draudzīgāku pabalstu sistēmu. “Tik viegli mēs izšķiramies par vilcieniem vai vēl kaut ko. Tur mums tie miljoni iet simtos, bet savām ģimenēm – tur mēs pat dažus desmitus nespējam,” saka demogrāfs Ilmārs Mežs. Protams, pabalsti ģimenēm ir svarīgi, bet apgalvot, ka vilcienu iepirkums ir bijis gandrīz vai bezatbildīgs, ir dīvains. Runātāji par lielākiem pabalstiem aizmirst, ka tie nav vienīgais, kas liek izšķirties par otro vai trešo bērnu. Darba ņēmēju tiesības, darba vide un attieksme, veselības aprūpe, kura bieži vien bērniem ir bez maksas tikai “uz papīra” – varētu turpināt uzskaitīt apstākļus un situācijas, kas ietekmē vecāku izvēli par labu otrajam vai trešajam bērnam.

Visbeidzot – priecē veselības ministres Ilzes Viņķeles apņēmība turpināt cīnīties par nozares finansējuma palielināšanu, algu palielinājumu piešķirt tām mediķu grupām, kur tas ir visliesākais un kur medmāsas un ārsti vajadzīgi visvairāk. Tāpat var apsveikt arī vēlmi līdz galam noskaidrot, ko īsti var vai nevar izdarīt katra slimnīca, lai nebūtu tā, ka nauda par pakalpojumu tiek piešķirta, bet slimnīca to nemaz nevar izdarīt un slimnieku galu galā pārsūta uz citu slimnīcu. Jautājums – vai pēc tam, kad slimnīcas būs “nolīmeņotas”, neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs neturpinās pacientus vest “pēc grafika” uz slimnīcām, kurās pat diagnozi īsti nevar noteikt, vai arī neko daudz nevar līdzēt, pat ja diagnoze ir skaidra? Pašlaik ir pacienti, kuriem nākas ar ātro palīdzību “vizināties” uz slimnīcu vairākas dienas pēc kārtas, jo ir sestdiena vai svētdiena, ģimenes ārsts nav pieejams, bet slimnīca var tikai aptuveni pateikt, kas varētu būt par vainu, un spēj vien noņemt akūto stāvokli. Pēc tam pacients tiek izrakstīts, viņam tiek pateikts, ka situācija ir ļoti nopietna, tā var beigties ar nāvi, ka diagnozes noteikšanai jāiet pie ģimenes ārsta pēc norīkojumiem pie speciālistiem. Nāka­majā dienā atkal nākas izsaukt “ātros”, kuri atkal aizved uz to pašu slimnīcu, no kuras pacients pēc stundām 12 tiek izrakstīts ar skaidrojumu, ka diagnozi šajā slimnīcā nav iespējams noteikt, un tiek atgādināts, ka jāiet pie ģimenes ārsta. Protams, pacients nekur aiziet nespēj, pirmajā darba dienā tiek izsaukts taksometrs, ģimenes ārsts pat vairs nesūta pie speciālistiem, bet uzreiz uzraksta nosūtījumu uz slimnīcu, kurā diagnozi spēs noteikt. Vai valstij šī “vizināšanās” ar neatliekamo palīdzību un pacienta uzturēšanās slimnīcā, kurā uz īsu laiku var tikai mazināt simptomus, maksā lētāk? Varbūt neatliekamā palīdzība tomēr vismaz otrajā reizē uzreiz var aizvest uz slimnīcu, kurā spēj noteikt diagnozi? Varbūt slimnīca var pacientu jau nākamajā rītā nevis izrakstīt, bet pārvest uz slimnīcu, kurā ir vajadzīgā aparatūra un speciālists? Par pacienta veselību un ciešanām laikam pat nav vērts jautāt, ja jau pat naudu veselības aprūpes sistēma tā kārtīgi neprot saskaitīt.

Starp citu, stāsts par “vizināšanos” uz vienu un to pašu slimnīcu vairākas dienas pēc kārtas ir rakstīts, kā mēdz teikt, balstoties uz reāliem notikumiem. Atliek cerēt, ka ministre tiešām beidzot uzticēs dažādu grafiku un noteikumu rakstīšanu cilvēkiem, kuri dzīvo re­ālajā pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi