Raksti

Viedokļi

Publiskā viedokļa manevri

Nedēļa Latvijā

Nacionālās drošības jautājumi jāizvērtē tautai. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atlikusi Saeimas pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā uz diviem mēnešiem. Šajā laikā par grozījumiem tiks sarīkots referendums, ziņo LETA.

Laikraksta “Diena” aptaujātie Latvijas partnervalstu diplomāti norādījuši, ka likuma grozījumi paredz atkāpes no stingrajiem standartiem slepenas informācijas apritē – grozījumiem stājoties spēkā, ierobežotas piekļuves un slepenai informācijai varētu piekļūt krietni plašāks cilvēku loks. Turklāt pastāv bažas, ka politiķiem būs lielāka teikšana pār drošības iestāžu darbību, tādējādi varētu tikt apdraudēta to neatkarība. Tāpat grozījumos nav definēts konkrēts personu loks, kas var piedalīties drošības iestāžu kontrolē.

Galīgajā lasījumā grozījumus vairākos ar valsts drošību saistītos likumos Saeima pieņēma 1. februārī. Sākotnēji tos pieņēma valdība Satversmes 81. panta kārtībā – šis pants ļauj Ministru kabinetam laikā starp Saeimas sesijām izdot noteikumus ar likuma spēku. Citkārt šādas tiesības ir tikai likumdevējvarai jeb Saeimai.

Grozījumus prezidente atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tomēr deputāti prezidentes iebildes vērā neņēma un 1. martā tos pieņēma atkārtoti. Tagad V. Vīķe-Freiberga ir izmantojusi savas tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, lai šajā laikā būtu iespējams savākt vēlētāju parakstus par referenduma rīkošanu. Ja tas neizdosies, grozījumi prezidentei būs jāizsludina, taču, ja nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts (jāparakstās 150 tūkstošiem balsstiesīgo), grozījumu likteni lems tauta. Kā paziņojis centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, parakstu vākšana varētu sākties pēc trim nedēļām. Parakstu vākšana turpināsies mēnesi, un katrā pašvaldībā būs vieta, kur septiņas dienas nedēļā varēs ierasties un izteikt atbalstu referenduma sarīkošanai. Nedēļa pasaulē

Igaunijas vēlēšanas – bez pārsteigumiem. Pagājušās nedēļas sākumā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paziņoja, ka jaunās valdības veidošanu uzticēs līdzšinējam premjeram Andrusam Ansipam, jo viņa pārstāvētā Reformu partija parlamenta vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, kopumā – 31 deputāta mandātu no 101. Tādējādi pēc Igaunijā notikušajām parlamenta vēlēšanām ir iespējams saskatīt zināmas paralēles ar Latvijas vēlētāju izvēli. Proti, pie varas paliek līdzšinējie politikas veidotāji, kas vismaz daļēji liecina par politiskās sfēras stabilizāciju. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā pirmo reizi kopš valsts atjaunošanas līdzšinējais premjers pēc vēlēšanām amatu nezaudēs.

A.Ansips, komentējot vēlēšanu rezultātus, norādīja, “labējās partijas vēlēšanās guvušas pārliecinošu uzvaru”, tomēr tas vēl nenozīmē, ka valdošās koalīcijas izveide noritēs tikpat gludi kā Latvijā. Pie mums valdības sastāvs būtiski nemainījās, savukārt A.Ansips norādījis, ka Reformu partijai un otru vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvušajai – Centra partijai – varētu būt problēmas sastrādāties. “Ar Centra partiju mums ir fundamentālas domstarpības, tādu nav ar Tēvzemes savienības un partijas “Res Publica” apvienību,” sacīja premjerministrs pēc tikšanās ar Centra partijas pārstāvjiem. “Koalīciju mēs gribētu veidot no tādām partijām, kuru skats uz dzīvi ir tik līdzīgs, cik vien iespējams,” viņš piebilda. Galvenais nesaskaņu avots ir Centra partijas vēlme būtiski palielināt ierēdņu algas, kas ir pretrunā ar Reformu partijas mērķiem sabalansēt valsts budžetu.

“Nav svarīgi, vai koalīcijā ir divi, trīs vai četri partneri – svarīgas ir to programmas un solījumi,” A.Ansips sacīja intervijā aģentūrai “Reuters”. Viņš prognozēja, ka valdības koalīcijas sarunas varētu būt diezgan sarežģītas. Iespējams, ka jaunajā valdībā būs ne tikai labējās partijas, bet arī sociāldemokrāti. Iespējams, ka sarunas par koalīcijas veidošanu ilgs pat mēnesi.

Dvēseļu medības Latīņamerikā. Politiskā turnejā pa Latīņameriku pagājušajā nedēļā devās ASV prezidents Džordžs Bušs, un to garām nepalaida arī viņa lielākais kritizētājs – Venecuēlas prezidents Ugo Čavess. Tāpēc šo abu nesamierināmo oponentu neklātienes sadursmes var dēvēt par skaļu traci.

U.Čavesa ietekmes avots ir naftas cenas, kas ienākumus ļauj lietot sevis popularizēšanai un dažādu sociālu jautājumu risināšanai, piemēram, apkarojot nabadzību. Viņš savās nostādnēs ir kreiss, atbalsta valsts iejaukšanos politikā un solījis celt sociālismu. Februāra beigās U.Čavess parakstīja dekrētu par naftas nozares nacionalizāciju – tas nozīmē, ka tiek atņemti starptautisko naftas produktu uzņēmumu īpašumi. Parakstot dekrētu, prezidents paziņoja, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notikusī naftas nozares privatizācija un ārvalstu kapitāla piesaiste bijusi apkaunojoša. “Naftas privatizācija ir beigusies,” viņš sacīja. “Tā ir pēdējā joma, kas mums jāpārņem. Tagad nafta pieder venecuēliešiem.”

Par tamlīdzīgu politiku un tās popularitāti ne tikai Venecuēlā, bet arī citās Latīņamerikas valstīs Vašingtona savu satraukumu ir raisījusi jau krietnu laiku. Tomēr līdz šim amerikāņu ietekme tur ir tikai vājinājusies, un par atbildi ASV centieniem U.Čavess ASV prezidentu ne reizi vien ir salīdzinājis ar Ādolfu Hitleru vai velnu. Arī pagājušajā nedēļā daudzviet notikušajos antiamerikāniskajos mītiņos ASV politikas salīdzinājums ar nacistu režīmu bija viena no populārākajām tēmām. Venecuēlas prezidents savā labā izmanto Latīņamerikā valdošo nepatiku ar ASV ekonomisko un militāro darbību pasaulē.

Nedēļu ilgās turnejas laikā Dž.Bušs ieplānojis apmeklēt Brazīliju, Urugvaju, Kolumbiju, Gvatemalu un Meksiku. Atbalstu Dž.Bušam varēja sagaidīt no Meksikas un Kolumbijas, turpretim tādas reģiona valstis kā Bolīvija, Kuba un Venecuēla ir pretējā nometnē. Savukārt Brazīlija un Argentīna mēģina ieturēt līdzsvaru starp abiem atšķirīgajiem pasaules uzskatiem.

Līdz gadu tūkstošu mijai Latīņamerika tika uzskatīta par amerikāņu ietekmes sfērā esošu reģionu. Tomēr 11. septembra terora akti pārkārtoja ārpolitikas prioritātes, norāda aģentūra “Associated Press”. Kopš tā laika ASV lielāku uzmanību ir veltījusi Tuvajiem Austrumiem. Redzot, kā bez “pieskatīšanas” atstātajā reģionā parādās citi spēcīgi un naidīgi līderi, ASV prezidenta administrācija mēģina situāciju vērst sev par labu. Dž.Buša vizīte un draugu meklēšana ir pirmā šo centienu izpausme, kam sekos turpinājums.

Pūloties dabūt savā pusē pēc iespējas vairāk sabiedroto, sākusies arī sacensība par naudas līdzekļiem, ko pretējās puses ziedo dažādiem palīdzības fondiem. Dž.Buša valdīšanas laikā Latīņamerikai piešķirtās palīdzības apjoms sasniedzis 1,6 miljardus dolāru. Tomēr tā ir niecīga summa, ja salīdzina, cik daudz tiek tērēts karam Irākā un Afganistānā. Turklāt augstās naftas cenas U.Čavesam ļauj tērēt vairāk. Tāpēc ASV prese, komentējot Dž.Buša braucienu, likmes uz ASV prezidentu neliek un norāda, ka šī iniciatīva nākusi pārāk vēlu.

Eiropas Savienība vienojas par ekoloģiju. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sev atvēlējušas 13 gadus, lai īstenotu pagājušajā nedēļā izvēlētos mērķus saistībā ar vides piesārņojuma mazināšanu.

Līdz 2020. gadam ES dalībvalstis apņēmušās samazināt siltumnīcas efektu izraisošo izmešu daudzumu par 20 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī nodrošināt piekto daļu nepieciešamās enerģijas no atjaunojamiem resursiem – ūdens, vēja, saules un biomasas. Savukārt enerģijas zudumi tiks samazināti par 20 procentiem. Pēc šī termiņa beigām paredzēts iet vēl tālāk un izplūdes gāzu izmešus samazināt par 30 procentiem, — bet ar noteikumu, ka šiem nosacījumiem sekos arī pārējās industrializētās valstis, raksta aģentūra “Reuters”.

Lai arī vienošanās ir saistoša visām ES dalībvalstīm, sarunas par katras valsts līdzatbildību mērķu sasniegšanā norisināsies gada beigās. Tad uzzināsim, cik kura valsts ierobežos videi kaitīgo izmešu daudzumu, taču Latvijai, domājams, šīs saistības sarežģījumus neradīs. “Mums pašreiz atjaunojamie resursi dažādās sfērās pārsniedz 30 procentus un ir tuvu pie 40,” intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks. “Problēma būs tā, ka mēs nez vai nākotnē spēsim pacelt šo [atjaunojamo resursu] procentu daudz augstāk, nekā tas ir pašreiz. Iespējams, būs pat kritums.” Ministrs sacīja, ka Latvijas plānos ir jaunas termoelektrostacijas izbūve vai arī enerģijas ieguve no atomstacijas Ignalinā, kas nozīmētu tīrās, nevis atjaunojamās enerģijas īpatsvara pieaugumu. Tomēr sagaidāms, ka lielos piesārņotājus ES austrumos – Poliju, Rumāniju, Čehiju, Bulgāriju un Ungāriju – gaida mazāk bargi noteikumi nekā valstis Savienības rietumu daļā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *