Raksti

Viedokļi

Prognozes un bažas

Sallija Benfelde

Droši vien nav vajadzīga pat aptauja, lai saprastu, par ko visvairāk bažījas Latvijas iedzīvotāji, varētu teikt, ka tas ir “praktisku lietu” saraksts un par to rakstīts ne reizi vien, un karš šajā sarakstā nav pēdējā vietā.

Politiķi runā par to pašu, gan visu ietverot vienā jēdzienā “drošība”, jo visi aktuālie jautājumi vairāk vai mazāk ar to ir saistīti – gan inflācija, gan veselība, gan izglītība -, jo visdrošākais sev un savai valstij ir apmierināts cilvēks.

Ne pirmo gadu palielinās plaisa starp tiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas vai zem tās, tādēļ Labklājības ministrijas plāni pamazām uzlabot situāciju ir apsveicami, lai gan ir arī skaidrs, ka pārmaiņas nav milzīgas un uzreiz tās neizdosies paveikt, jo šī ministrija nav vienīgā, kurai vajadzīgs papildu finansējums. Jāpiebilst arī, ka īsti vietā būtu augstāko amatpersonu algu pieauguma iesaldēšana. Protams, ietaupītās summas nebūtu tik lielas, lai manāmi palielinātu kādas izmaksas, bet arī labā griba bieži ir ļoti svarīga.

Tādēļ, manuprāt, SKDS decembra aptauja par Latvijas partiju reitingiem arī ir rādītājs tam, cik sabiedrība ir apmierināta pati ar savu valsti. Tas, ka reitingi kritušies visām pie varas esošajām partijām, nav pārsteigums, jo tā pēc vēlēšanām un jaunas valdības sastādīšanas ir vienmēr. Kaut arī dažu opozīcijā esošo partiju reitinga pieaugums vērtējams piesardzīgi, pieļaujamās/neizbēgamās kļūdas apjomā, piesardzīgu dara tas, ka nedaudz palielinājies ne tikai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings, bet nedaudz paaugstinājies reitings arī odiozajai “Stabilitātei!” (S!) un arī ārpus Saeimas esošajai Latvijas Krievu savienībai (LKS).

Ja atceras par Daugavpils mēra attieksmi pret visu, kas notiek vai nenotiek Latvijā, tad, iespējams, iezīmējas tendence, kura liek bažīties par iekšējo un arī ārējo drošību, ja S! un LKS plāno savu sabiedrību šķeļošo un naidu vairojošo politiku turpināt un pat palielināt. Jāpiebilst, paši pēdējie dažādu analītiķu ziņojumi liecina, ka Kremlī ir sākusies cīņa par vietu Krievijas “tronī” un ka uz to pretendē trīs nopietni grupējumi, kuriem katram ir savs atbalstītāju un finansētāju loks.

Analītiķi vērtē, ka Krievija kļūs vai nu par militāras diktatūras valsti, kura karos un karos, vai arī par brūkošu valsti pilnīgā izo­lācijā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka karš Ukrainā tik drīz nebeigsies. Un par to liecina arī tas, ka kārtējo reizi Kremlis ir iecēlis jaunu “specoperācijas” komandieri Ukrainā, tikai trīs mēnešus šajā amatā esošo Surovikinu nupat nomainījis Ģenerālštāba vadītājs Gerasimovs.

Ko domā Krievijas iedzīvotāji, no kā baidās visvairāk? Pirms dažām dienām publicēta kārtējā Levadas Centra aptauja, kura notika pagājušajā gadā no 15. līdz 21. decembrim un kuras galvenais jautājums bija, no kā un cik ļoti iedzīvotāji baidās. 64 procenti iedzīvotāju baidās no tuvinieku un bērnu slimošanas, vairāk nekā puse, 56 procenti, baidās no pasaules kara, bet 39 procenti baidās, ka saslims un mocīsies. Savukārt 37 procenti aptaujāto baidās no varas patvaļas, 32 procenti no trūkuma un nabadzības, un tieši tikpat daudzi baidās no nāves, bet 30 procenti iedzīvotāju visvairāk baidās no tā, ka valsts atgriezīsies pie represijām.

Savukārt citas aptaujas rezultāti liecina, ka puse Krievijas iedzīvotāju nezina, kas ar viņiem notiks pāris tuvāko mēnešu laikā, bet mazliet vairāk par pusi aptaujāto tomēr uzskata, ka savā un savas valsts nākotnē var raudzīties mierīgi un ar pārliecību, ka viss būs labāk. Visvairāk tādu optimistu, 67 procenti, ir starp jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz divdesmit četru gadu vecumam, un šis optimisms mazinās, kļūstot vecākiem.

Tas, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji pesimistiskāk raugās uz Krievijas nākotni, protams, ir paradokss, jo, runājot par uzticību un atbalstu Putinam, tas palielinās tieši starp gados vecākiem cilvēkiem. Tātad, no vienas puses, viņi atbalsta Putinu un viņa režīmu, bet, no otras puses, nav pārliecināti, ka viss viņu un valsts dzīvē būs labi.

Abu aptauju rezultātus var arī vērtēt kā vēsti par samērā lielu Krievijas sabiedrības saliedēšanos, un cilvēku apvienotāja ir “specoperācija”. Visticamāk, arī tas pieder pašapmānam, kas izplatīts Krievijas sabiedrībā, jo acīmredzot tas ir veids, kā saglabāt veselo saprātu un zināmu līdzsvara sajūtu dzīvē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *