Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Prognozes ļoti piesardzīgas

Jānis Gabrāns
13:40
28.01.2019
5

Latvija šonedēļ beidzot tika pie valdības. Lai arī Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets tika apstiprināts ar drošu balsu vairākumu (61:39), prognozes par tās ilgmūžību pagaidām ir piesardzīgas.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents norāda, ka nekādas prognozes neesot gatavs izteikt, bet uzņēmējs, kādreizējais Cēsu mērs Gints Šķenders saka, ka viņš dodot 50:50, bet viss jau būšot atkarīgs no tā, kā risināsies vairāki svarīgi notikumi.

H. Vents, vērtējot valdību, atzīst, ka pagaidām ko pozitīvu teikt grūti: “Šī ir viena no retajām valdības deklarācijām, ko izlasīju no vāka līdz vākam, jāatzīst, ka tur viss izteikti deklaratīvā formā, maz reālo darbu. Turpināsim, izvērtēsim, nodrošināsim, iestāsimies par un tamlīdzīgi, bet, kā to panāks, nav atrodams. Ir skumji, ka politiķi neprot saskatīt tās labās lietas, kas jau izdarītas. Ka neredz, kā esam attīstījušies, ko sasnieguši pie iepriekšējās valdības.

Jaunā valdība nāk ar lielu vēlmi taisīt revolūciju, lai gan paši deklarē, ka vēlas evolūciju, jo viņiem liekas, ka viņi kaut ko saprot. Diemžēl jāatzīst, ka no tiem, kuri ievēlēti šajā Saeimā, varbūt puse saprot, ko viņi tur dara.”

Runājot par jaunās valdības dzīvotspēju, G. Šķenders norāda, ka tas atkarīgs no vairākiem aspektiem: “Pirmkārt, vai jaunie politiskie spēki nesaplēsīsies savā starpā vai pat savu partiju iekšienē, kā to jau redzam pie KPV LV. Arī JKP, cik zināms, iekšēji nemaz tik viegli neklājas. Nozīmīgs rādītājs būs budžeta pieņemšana, ceru, ka to izdosies izdarīt iespējami ātri un kvalitatīvi. Kariņš gan teicis, ka nekādas sapņu pilis šogad nesola. Nākamais svarīgais solis būs Valsts prezidenta vēlēšanas, vai partijas atradīs kopīgu kandidātu. Nozīmīgi būs arī lēmumi saistībā ar “Moneyval” ziņojumu. Ja tiks pārdzīvoti šie jautājumi, uz īsu brīdi varēs uzelpot, bet arī tālāk izaicinājumu netrūks. Viens no lielākajiem – reģionālā reforma. Lai gan politiķi pateikuši, ka tā jāveic, tik vienkārši tas nebūs, būs liela pretestība, jo būs novadi, kuri negribēs apvienoties, īpaši problemātiski tas būs Pierīgā.”

Arī H. Vents reģionālo reformu atzīmē kā būtisku punktu valdības pastāvēšanā, tas būs izaicinājums arī Saeimai, kurai par to būs jābalso: “Protams, pašvaldību reforma ir tā, ko visvienkāršāk un visredzamāk izdarīt. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka pašvaldības nav pret kaut ko jaunu, inovatīvu un racionālu, mēs esam pret kaut ko automātisku, neizvērtētu un nepārdomātu. Šajā brīdī ir tikai lozungi – mazināsim pašvaldību skaitu, jo tās neatbilst likuma prasībām. Bet mums, pašvaldībām, jau sen jācīnās ar valsts līmeņa varu, kas pati nepilda virkni likumu, ko pieņēmusi. Jāatzīst, valstī joprojām nav reģionālās politikas, ir tikai interešu bīdīšana.

Protams, pašvaldības nav bez grēkiem, arī tās varētu ko mainīt, bet visam jānotiek noteiktā secībā, nevis automātiski samazinot. Diemžēl mums ir tā, ka, neradot ko jaunu, sagraujam veco, un tad esam pie tik sasitas siles, ka jāķeras pie pēdējā salmiņa.”

Šķiet, arī K. Kariņa valdības veidošana bija pēdējais salmiņš, jo ceturtās versijas jau īsti nebija. H. Vents norāda, ka nākamais solis būtu ārkārtas vēlēšanas: “Bet politiskie spēki droši vien apzinās, ka rezultāts dažam nebūtu iepriecinošs. Cilvēki, redzot, kā nomuļļātas pirmās simts dienas pēc Saeimas vēlēšanām, lemtu, par ko balsot. Esošajai Saeimai nav, uz ko atskatīties, ir tikai strīdi, ambīcijas, netiek domāts valstiski, katrs jaunais domā tikai par sevi. Protams, ir jau skaisti, ja tavā CV ir ieraksts “Saeimas deputāts”, bet, ja ar to arī viss beidzas, tas ir slikti.”

Uz jautājumu, kā vērtē ZZS atstāšanu ārpus valdības, abi norāda, ka tajā ir gan plusi, gan mīnusi. H. Vents šādu pavērsienu vērtē ar to, ka šis politiskais spēks pietiekami pārliecinoši neprata pastāstīt par paveiktajiem darbiem: “Ja esi bijis pozīcijā un zini, ka paveikti darbi, kuru rezultāti būs jūtami pēc gada, diviem, ir svarīgi par to stāstīt, skaidrot. Tagad ir zināmas bažas, ka labi sāktais tiks atstāts novārtā vai pat nolikts malā. Tā vispār ir Latvijas problēma, ka katra nākamā valdība saka – viss bijis slikti – un sāk no jauna. Vajadzētu būt tā, ka neatkarīgi, kas ir pie varas, valsts nospraustā attīstība turpinās. Protams, var būt nianses, bet politiskajiem mērķiem un uzstādījumiem jābūt nemainīgiem, bet nav jau šo mērķu un uzstādījumu.”

G. Šķenders atzīst, ka ZZS atstāšana opozīcijā mīnuss ir tāpēc, ka šajā partijā ir zinoši politiķi: “Bet tas var būt arī pluss, jo viņiem ir pieredze, ceru, ka tā būs spēcīga opozīcija, kas pozīcijai neļaus gulēt. Varbūt šāda opozīcija nāks valstij un sabiedrībai par labu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
18

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
25

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi