Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Prezidenta reformētāji

Jānis Buholcs
17:15
10.05.2017
2

Darbu nesen noslēdza Saei­mas deputātu darba grupa, kas izvērtēja Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras. Viens no gala ziņojumā iekļautajiem aicinājumiem ir pāriet uz tautas vēlēta prezidenta institūciju. Šī ideja pie mums izskan regulāri, taču negaidīts ir darba grupas izstrādātais starpvariants – prezidentu vēlēt Sa­eimai kopā ar pašvaldībām.

Saeimas Juridiskās komisijas vei­dotā darba grupa deputāta Rin­golda Baloža vadībā ir strādājusi vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā deputāti kopā ar daudziem ekspertiem, iesaistot arī bijušos prem­jerministrus un prezidentus, izvērtēja visu, kas Satversmē ir teikts par prezidenta darbu, pilnvarām un ievēlēšanas kārtību.

Satversme un valsts drošība

Darba grupas izstrādātajā gala ziņojumā ir secināts, ka valsts pamatlikumā noteiktās prezidenta pilnvaras kopumā ir adekvātas, prezidenta institūcija darbojas labi un palīdz noturēt līdzsvaru starp likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu valstī. Vienlaikus ziņojums piedāvā virkni labojumu, gan lai nodrošinātu, ka prezidenta pilnvaru regulējums atbilst mūsdienu starptautiskajām tiesību nor­mām, gan arī lai palielinātu prezidenta pienākumus ar savām iniciatīvām iesaistīties iekšpolitiskajās diskusijās.

Viens no aspektiem, kurus pārskatīt darba grupa aicinājusi, ir sais­tīts ar prezidenta pilnvarām nacionālās drošības jautājumos. Pie­mē­ram, darba grupa atzīmē, ka Sat­versme prezidentam ļauj rīkoties militāro jautājumu lemšanā, “ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām” – taču mūsdienās oficiāli karus valstis vairs nepiesaka, lai gan kari notiek. Tā tas ir, piemēram, Ukrainā. Līdz ar to Latvijas pamatlikumā ietvertais formulējums valsts apdraudējuma gadījumā prezidentam var pat traucēt spert attiecīgus soļus.

Amizantā loģika

Tāpat dokumentā ir aicināts paplašināt to valsts amatpersonu loku, kuras izvirza prezidents – tie varētu būt ne tikai Ministru prezidents un armijas komandieris, kā tas ir pašlaik, bet arī valsts kontrolieris, tiesībsargs, Latvijas Bankas prezidents un KNAB priekšnieks. Tas ir apsverams priekš­likums, kas būtu vērsts uz prezidenta kā šaurās politiskās interesēs neiesaistītas amatpersonas lomas izcelšanu.

Tiesa, amizants ir dokumentā iekļautais pamatojums, proti, ka šādā veidā tiks iegūti labāki amatu kandidāti. Ziņojuma autori norāda, ka, vienkārši izsludinot konkursus uz amatpersonas vietu un nosakot kritējus, kandidātu atbilsmes izvērtēšana varot būt “subjektīva”, turpretim, ja kādu kandidātu uzaicina prezidents, tad tas “sabiedrības acīs jau ir īpašs pagodinājums”. Tādā gadījumā bažu par izvēles subjektivitāti nevarot būt, jo kandidāti tāpat pirms apstiprināšanas tikšot apspriesti Saeimā. Tātad “loģika” – atklāts kon­kurss un konkrēti amatpersonas atlases kritēriji – ved pie subjektivitātes, turpretim kandidātu uzrunāšana – nē, jo Saeima taču ir “objektivitātes” garants.

Kuram jāvēl prezidents

Vislielāko uzmanību ir pelnījis darba grupas viedoklis saistībā ar prezidenta ievēlēšanas kārtību. Ziņojumā ir norādīts, ka Latvijas sabiedrība konsekventi atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu, kā arī izklāstīti divi prezidenta ievēlēšanas kārtības varianti. Pirmajā gadījumā prezidentu patiešām ievēl pilsoņi, bet otrajā – tiek paplašināts prezidenta vēlētāju loks un tiek noteikts, ka valsts augstāko amatpersonu ievēl simts deputāti kopā ar simts pašvaldību pārstāvjiem. Un te nu sākas īstās dīvainības.

Ir iespējams atrast sakarīgus pamatojumus, kāpēc prezidents ir jāvēlē tautai. Darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt tau­tas mandātu, kas vairotu sabiedrības atbalstu prezidenta institūcijai. Prezidents kā tiešāks sabiedrības pārstāvis varēšot labāk uzņemties “politiski neitrāla arbitra lomu”. Turklāt ievēlēšanas kārtība nebūt nenozīmē, ka jāmaina varas sadalījums un Latvija jāpadara par, piemēram, prezidentālu vai pusprezidentālu republiku. Par to visu gan var un vajag diskutēt. Ir skaidrs, ka Saeima ne vienmēr spēj atrast un ievēlēt pašu labāko iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu. Sabiedrībai iespējas (ne)kļūdīties šajā jomā vēl nav dotas. Tas, ka sabiedrība tādas iespējas sev vēlas, ir pamats šo ideju turpināt uzturēt dienaskārtībā – bet arī tad ir uzmanīgi jāizsver plusi un mīnusi.

Taču krietni grūtāk ir saprast dar­ba grupas piedāvātā “starpvarianta” pamatojumu – ka prezidentu vē­lētu Saeimas deputāti kopā ar paš­valdību pārstāvjiem. Nav paš­saprotami, ka ievēlētāju loka paplašināšana nestu kādus īpašus ieguvumus – piemēram, uzlabotu pre­zidenta amata kandidātu kvalitāti un viņu efektīvāku izvērtēšanu atbilstoši kvalifikācijām, vai ka šāda kārtība precīzāk īstenotu tautas viedokli. Tas prezidenta vēlēšanu tieši varētu sarežģīt un palielināt politiskās aizkulišu tirgošanās nozīmi. Arī pašvaldību pārstāvji taču ir ievēlēti no politiskiem spēkiem – nereti no tām pašām partijām, kas darbojas arī Sa­ei­mā. Līdz ar to šādas kārtības efekts varētu būt vienkārši Saei­mā ievēlēto partiju spēku samēru izmaiņas.

Šī ideja ir saistīta arī ar gluži praktiskām neskaidrībām, kas dar­ba grupas ziņojumā nav apskatītas. Viena no tām: Latvijā ir 119 pašvaldības, taču ir piedāvāts no pašvaldību puses veidot simts vēlētāju grupu. Kuras pašvaldības pa­liks bez savas teikšanas? Un tie­ši kurš no pašvaldības būs tas, kurš piedalīsies prezidenta vēlēšanā? Uz šiem un citiem gluži praktiskiem jautājumiem ziņojumā atbildes nav. Šīs ir pavisam zaļas, pēdējā brīdī radušās idejas, kas tomēr savādā kārtā ir iekļuvušas darba grupas gala ziņojumā.

Līdz ar to gala secinājums ir tāds – deputātu ziņojumā par Valsts prezidenta institūciju ir idejas, kuras var virzīt tālāk apsvēršanai, bet vienlaikus tajā ir arī pārsteidzīgi un slikti pamatoti piedāvājumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi