Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Pretrunīgie grozījumi likumā

Sallija Benfelde
15:20
21.06.2022
2

Saeima ceturtdien, 9. jūnijā, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus, ar kuriem paredzēts atļaut nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu “par velti” un mūžīgi, turklāt grozījumi tika pieņemti ne jau “Elektronisko sakaru likumā”, bet gan “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Grozījumu anotācijā rakstīts: “Lai nodrošinātu uzticamu informāciju un veicinātu valsts valodas apguvi, plānots noteikt, ka sabiedriskajiem medijiem valsts valodā veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas pēc iespējas būs jāieskaņo vai jāsubtitrē mazākumtautību valodās.”

Par informatīvās telpas stiprināšanu Latvijā tiek runāts ne pirmo gadu, un Krievijas iebrukums un karš Ukrainā šo jautājumu pirms Saeimas vēlēšanām atkal saasinājis. Ir skaidrs, ka Latvijā dzīvo divas kopienas un tā sabiedrības daļa, kuras dzimtā valoda nav latviešu, lielāko tiesu informāciju iegūst tikai no Krievijas informatīvās telpas, kas ne vienmēr ir lojāla Latvijas valstij. Latvijā joprojām ir politiķi, kuri sevi droši var dēvēt par latviešiem, ja raugās no etniskās izcelsmes puses, bet kuri savā izpratnē un nostādnēs atklātāk vai aizplīvurotāk aizstāv Krievijas Federācijas intereses. Saeimas Nacionālās drošības komisija plāno noteikt stingrākus sodus partijām, kas vēršas pret Latvijas valsti, un atvieglot iespējas tās sodīt. Konsultējoties ar Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju, top grozījumi Politisko partiju likumā.

Jautājums par informatīvās telpas stiprināšanu jeb, citiem vārdiem, par to, kā panākt, ka vismaz daļa paralēlajā informācijas laukā dzīvojošo uzzina un sāk saprast, kas notiek, ir pat ļoti svarīgs. Līdz šim daudz spriests, ka sabiedriskajiem medijiem vajadzētu paplašināt ziņas un analītiskos raidījumus krievu valodā. Vairāk nekā 30 tūkstošu ukraiņu kara bēgļu, tāpat kā to Krievijas iedzīvotāju ierašanās Latvijā, kuri apgalvo, ka ir pret karu un Putinu, vairs nepavisam neļauj ignorēt jautājumu par informatīvo telpu krievu valodā, jo nav iespējams pieprasīt latviešu valodas zināšanas no Ukrainas bēgļiem jau nākamajā dienā pēc ierašanās Latvijā.
Saeima tam nupat atradusi risinājumu, manuprāt, visai viltīgā veidā – proti, netika lemts par krievu un citās mazākumtautību valodās raidošo sabiedrisko elektronisko kanālu paplašināšanu un papildu finansējumu, bet gan par to, ka sabiedriskajiem medijiem saturs bez maksas jānodod elektroniskajiem komercmedijiem, ja tie to vēlas. Saeima ir paredzējusi nelielu finansējumu ziņu un raidījumu tulkošanai krievu valodā.

Likumprojekts ir steidzams, tātad jāpieņem jau otrajā lasījumā šodien, 16. jūnijā, pirms Saeimas vasaras atvaļinājuma. Pats galvenais – sabiedrisko mediju satura nodošana komercmedijiem nav ierobežota laikā, bet tas nozīmē, ka turpmāk sabiedriskie mediji strādās arī komercmedijiem “mūžīgi mūžos”. Cilvēktiesību komisija negribēja dzirdēt nekādus iebildumus pat no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP), kas ir atbildīga un kūrē sabiedriskos medijus. Kādēļ par Saeimas lēmumu ir satraukums?

Ja grozījumi tiks apstiprināti šādā formā, tas nozīmēs elektronisko mediju tirgus kropļošanu un sabiedrisko mediju vājināšanu, ierobežošanu, varbūt pat iznīcināšanu laika gaitā. Turklāt SEPLP tiks nolikts situācijā, kad tai noteikti nāksies pārkāpt vismaz vienu likumu, jo, ja tiks ievēroti likuma grozījumi, tiks pārkāpts likums un noteikumi par autortiesībām. Ja tiks ievērotas autortiesības, būs pārkāpti minētie grozījumi. Tas politiķiem dos iespēju pārmest SEPLP, ka tā pārkāpj likumu, un mēģināt aši to atlaist. Protams, tad būtu jāsludina jauns konkurss uz SEPLP, ātri jaunu padomi nevar izveidot, tad varēs uz kādu laiku atkal nodot sabiedriskos medijus NEPLP ziņā, kas jau agrāk ir centusies tiem “sadot pa ausīm”, jo šī padome aizstāv komercmediju un diemžēl līdz šim aizstāvējusi arī politiķu intereses.

Sabiedriskie mediji vairs nepiedalās digitālās reklāmas tirgū, reklāmas sadala elektroniskie komercmediji, tātad LTV un Latvijas Radio bez atlīdzības strādās komercmediju peļņai, tiem daudz mazāk būs jāiegulda finanses savu reitingu paaugstināšanai, tādējādi piesaistot finanses, piemēram, izklaidējošu raidījumu veidošanai. Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vērtējot notiekošo, sacīja: “Mēs paņemam pašu labāko no sabiedriskā medija, ieliekam komerctelevīzijas kanālā un apkārt aplipinām “televeikalus”, un paši neko būtībā neradīsim, tikai dzīvosim no satura, kuru rada cits medijs par nodokļu maksātāju naudu. Tad, es atvainojos, komerc­mediji vairs neražo saturu, bet viņi vienkārši parazitē.” Vēl jāpiebilst, ka likuma grozījumi ļoti izskatās pēc spēcīga lobija darbošanās, jo lielu interesi par šo bezmaksas saturu paudis SIA “tet” (bijušais Lattelecom) – Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmums, kuram ir arī savi televīzijas kanāli, un uzņēmums bija solījis izveidot savu ziņu dienestu, lai nezaudētu licenci. Ja grozījumus apstiprinās, “tet” nekas nebūs jādara, bet ziņas būs. Tas, ka Latvijā joprojām lobiji nedarbojas oficiāli un sarunāšana notiek klusiņām, nav nekas jauns, iespējams, ka arī “tet” ir izmantojis runātīgus politiķus.
Pieejamais papildu saturs komercmedijiem, visticamāk, palielinās skatītāju un arī klausītāju skaitu, to atņemot sabiedriskajiem medijiem.

Nav arī noslēpums, ka daļai politiķu sabiedriskie mediji ir kā dadzis acīs un ne jau tikai to kļūdu vai neprecizitāšu dēļ, kuras gadās. Pie varas esošajiem un arī tiem, kuri vēlas tur nokļūt, ļoti vajag slavinošas ziņas un raidījumus. Pavērojot pēdējā laikā notiekošo, var labi redzēt veikli uzsākto kampaņu pret sabiedriskajiem medijiem un vēlmi kontrolēt to saturu. Starp citu, deputāts Kaimiņš ir viens no aktīvākajiem sabiedrisko mediju kritizētājiem, pat cenšoties kaut ko no satura aizliegt. Protams, šādi grozījumi nepārkāpj uzskatus, ka krievu valodā runājošajai auditorijai informācija jāgūst tikai no latviešu valodā tapušā; panākt pretī ukraiņu bēgļiem, pieļaujot, ka viņi uzreiz nesapratīs latviešu valodu, turklāt nav jāiegulda darbs un piepūle, lai turpinātu stiprināt sabiedrisko mediju informatīvo telpu. Tā sakot, vilks paēdis, bet kaza dzīva. Pagaidām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
12

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi