Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Premjers skaidro reformu nepieciešamību

Andra Gaņģe
11:17
01.10.2019
3

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, uzvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Nevienam nav vajadzīga reforma reformas pēc, manuprāt, pārmaiņas pašas par sevi nav vērtība. Bet skatāmies uz valdības izaicinājumiem, kas ir veselības aprūpē, izglītībā. Viens no to cēloņiem – mēs neefektīvi izmantojam nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, izglītības budžets ir nedaudz lielāks par deviņiem procentiem no visiem valsts izdevumiem, proporcionāli viens no lielākajiem ieguldījumiem izglītībā Eiropas Savienības valstīs. Bet tas nav efektīvi izmantots, skolotājiem ir nepietiekami augstas algas. Bieži skan jautājums, kā Igaunijā skolotājiem var būt lielākas algas nekā Latvijā, ja mēs izglītībai tērējam vairāk? Bet Igaunijā ir gandrīz uz pusi mazāk skolotāju uz bērnu skaitu. Igaunija jau reformējusi pašvaldības un skolu tīklu, īpaši samazinot vidusskolu skaitu,” skaidroja K.Kariņš. Atbilstoši bērnu skaitam Latvijā pietiktu ar simts vidusskolām, bet ir apmēram trīs simti. “Protams, nevienam nepatīk to dzirdēt, jo katrs jau domā par savu skolu, bet, ja gribam izglītības satura reformu, lai katram bērnam, kurš izvēlas vidusskolā iegūt pirmsakadēmisko izglītību, būtu lielākas iespējas specializēties ķīmijā, matemātikā vai citā priekšmetā, nepieciešams pietiekami liels skolēnu skaits, kas attaisnotu zem viena jumta uzturēt pietiekamu skaitu specializētu pedagogu. Lai skolas, kas ir gana spēcīgas, varētu būt vēl spēcīgākas,” valdības politiku izglītībā un novadu reformas nepieciešamību, lai to īstenotu, skaidroja premjers. Taču līdztekus jārisina jautājumi par satiksmi un ceļu stāvokli, lai bērni nokļūtu uz vidusskolu. Ministru prezidents arī uzsvēra, ka pamatskolu tīklojumam ir citi mērķi, svarīgi, lai bērnam mācības būtu tuvāk mājām.

Lai veiktu reformas, atbildība pārklājas, tā dalās starp dažādām ministrijām un arī pašvaldībām. “Viens no lielajiem jautājumiem ir skaidrāk definēt, kas ir valsts, kas pašvaldību budžeta atbildība,” runājot par skolu tīklojumu, atzina K.Kariņš. “Pašvaldības uztur skolas, bet skolotājiem algu maksā valsts. Tātad grūti šo jautājumu risināt, ja man nav jāmaksā par skolotājiem, tad man vienalga, cik būs skolotāju, labāk vairāk. Lielākām pašvaldībām ir vienkāršāk racionāli sakārtot skolu tīklu, bet mazākām šīs iespējas ir ierobežotas, jo, saprotams, katra taču vēlas savu skolu saglabāt. Cilvēciski un emocionāli to saprotu, bet mans uzdevums ir skatīties valsti kopumā, jo nevēlos, lai pēc desmit gadiem, uzturot un attīstot to, kas ir pašlaik, būtu aizvien jāpalielina nodokļi. Tas ir ceļš uz nekurieni.” Un premjerministrs atgādināja, ka infrastruktūra, kuru nevaram atļauties uzturēt, ir arī veselības aprūpē, turklāt tā nenodrošina vienādi kvalitatīva pakalpojuma pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reģionos jākoncentrē resursi, nodrošinot kvalificētu mediķu pakalpojumus un atbilstošu aparatūru, lai ikviens valsts iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, pieejamā attālumā varētu saņemt augti kvalificētu palīdzību.

Jautāts, cik izmaksās novadu reforma, Ministru prezidents atzina: “Lielākās administratīvi teritoriālās reformas izmaksas, kas nav ierēķinātas ne 2020., ne 2021. budžetā, ir satiksme, kā iedzīvotāji tiks un tiek uz centru un kā vispār var pārvietoties.” K.Kariņš piebilda, ka pēdējos gados lielas summas ieguldītas, lai sakārtotu maģistrāles, varbūt ne simtprocentīgi, bet izdarīts samērā daudz. Taču reģionālajos ceļos, kas savieno pašvaldības, daudzviet ir kritiska situācija.

Kāds izskatās nākamā gada budžets, kas raisījis diezgan ilgas diskusijas valdības koalīcijā? “Par nākamā gada budžetu valdība ir politiski vienojusies, lielajos virzienos politiski esam vienojušies arī par 2021. un 2022.gada budžetu,” žurnālistiem teica Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka notiek nākamā gada budžeta precizēšana, konkretizējot katram mērķim atvēlēto līdzekļu izlietojumu.

K.Kariņš arī vērtēja, ka, iespējams, šī ir pirmā reize, kad nodokļu likumdošana netiek skatīta kontekstā ar valsts budžeta vajadzībām: “Parasti procedūra ir tāda – ministrijām ir vajadzību saraksts, naudas ir tik, cik ir, nekad jau nepietiek, tad vienu, otru vai trešo nodoklīti uz augšu, un tad ir, ko pārdalīt. Bet tas nozīmē, ka iedzīvotāji par visu to maksā. Es uzstāju, un visi piekrita, ka mainām šo praksi. Ko darīsim pēc budžeta procesa? Skatīsim visu nodokļu sistēmu kopumā un vērtēsim, kādus uzlabojumus šajā jomā varētu veikt no 2021.gada.”

K.Kariņš iezīmē arī laika līnijas – ir mērķis līdz nākamajam pavasarim valdībā vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem nodokļu likumdošana, tad tos iesniegt Saeimā, lai parlaments līdz pavasara sesijas beigām, Jāņiem, var paveikt savu darbu un jau gada vidū sabiedrībai būtu zināms, kādi grozījumi nodokļos būs 2021.gadā. “Mērķis nav paaugstināt nodokļus, bet padarīt sistēmu saprotamāku un taisnīgāku,” teica premjerministrs un skaidroja, ka jāvērtē, vai varētu samazināt nodokļu režīmu skaitu, patlaban to ir daudz. Viņš uzsvēra, ka likumdošanu nepieciešams padarīt vienkāršāku, nodokļu piemērojamību saprotamāku un nodrošināt, lai visi strādājošie vienlīdzīgi proporcionāli iemaksātu nodokļu sistēmā, arī sociālo nodokli, kas skar veselības nozari un pensijas, jo “visiem nepieciešama veselības aprūpe neatkarīgi no nodokļiem, un visi cer, sasniedzot pensijas vecumu, saņemt cienīgu pensiju”. Tomēr viena pārmaiņa nodokļu sistēmā būs jau nākamgad – valdība nolēmusi līdz 300 eiro palielināt neapliekamo minimumu. “Tā samazināsim nodokļu slogu viszemāk atalgotajiem, nedomāju, ka tas jāatliek, ja redzam iespēju to darīt jau no nākamā gada,” sacīja K.Kariņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
35
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi