Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Politiķi spriež par tiešmaksājumu griestiem

Monika Sproģe
14:44
11.02.2020
2

Eiropas Komisija uzskata – ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk nelielā daļā saimniecību, tādēļ no nākamā, 2021.gada, vēlas noteikt “griestus”, proti, ne vairāk kā 100 000 eiro vienai saimniecībai. Latvijas pozīcija aizvien ir atturīga: “griestus” vajagot, bet ne tik zemus.

Pērn Latvijā lielākie tiešmaksājumi vienai saimniecībai pārsnieguši pat miljonu eiro, taču šādas summas pārsvarā saņem lielsaimnieki, aptuveni četras piektdaļas jeb vairāk nekā divsimt miljoni eiro no visa tiešmaksājumu apjoma aiziet vien aptuveni 15 procentiem saimniecību. Mazo saimniecību īpašnieki atzīst – “piedzīt” lielos jau kļuvis neiespējami.

Cūkkopības nozares uzņēmuma SIA “Gaižēni” valdes loceklis ALEKSS SKOVGĀRDS RASMUSENS “Druvai” atzina, ka nav pret tiešmaksājumu “griestiem”, taču, viņaprāt, ierobežojumiem jābūt labi aprēķinātiem un pamatotiem.

“Šis ir sarežģīts jautājums, kas jāskata kopsakarībās, jo tieši saistīts ar naudas apgrozījumu pēc 2021. gada. Kā jebkurā jomā – ja kardināli maina noteikumus, tad jābūt ļoti uzmanīgiem un par izmaiņām jāziņo laikus, lai visi “spēles” dalībnieki spēj plānot turpmāko darbību un finanšu plūsmas. Tas ir politisks lēmums, un domāju, ka kaut kādi “griesti” varētu būt, protams, jautājums – kādi. Mūsu uzņēmums nav tas lielākais Latvijā, ir arī krietni lielāki lauksaimniecības uzņēmumi. Manuprāt, ir jāmeklē kompromisi, taču atkārtošos, ka jaunie noteikumi jādara zināmi ļoti savlaicīgi, jo tas automātiski ietekmēs nomājamās platības. Piemēram, SIA “Gaižēni” arī nomā zemi, šinī apkārtnē apsaimniekojam apmēram tūkstoš hektārus. Ja pēkšņi paziņotu, ka saimniecībām, kas apsaimnieko vairāk par 500 ha, subsīdijas esošā apmērā vairs nepiešķirs, tas radītu nopietnas problēmas – mēs vairs nespētu maksāt tādu zemes nomas maksu, kāda paredzēta līgumos. Tāpat savu ietekmi uz zemes apstrādi un tiešmaksājumiem atstās nākamā perioda izvirzītās vides un klimata prasības lauksaimniekiem, piemēram, saimniekot videi draudzīgi, veikt zaļināšanas pasākumus un tā joprojām. Pats personīgi piekrītu un uzskatu, ka būtu normāli, ja ieviestu kaut kādus “griestus”, bet tiem jābūt lielākiem par minētajiem 100 000 eiro vienai saimniecībai. Ir jāievieš mehānisms, kas atbalsta arī naturālās saimniecības, taču jāvaicā, kādu labumu šāda saimniecība dod valstij? Runājot par savu uzņēmumu, varu teikt, ka mēs katru gadu valsts budžetā nodokļu veidā iemaksājam vidēji divus miljonus eiro, tātad ar savām aktivitātēm veicinām Latvijas labklājību. Bet, ja saimniecība nodokļu veidā valsts budžetam nedod nekādu pienesumu, tad kāpēc valstij vajadzētu veicināt šādu vaļasprieku?” retoriski vaicā A. S. Rasmusens.

Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece MAIRA DZELZKALĒJA-BURMISTRE, aizstāvot lielsaimnieku intereses, medijiem paudusi, ka tiešmaksājumu politikai jāatbalsta ražošana, ne tikai fakts, ka cilvēks dzīvo laukos.

Tam nepiekrīt Latvijas Zem­nieku federācijas valdes priekšsēdētāja AGITA HAUKA, sakot, ka ir valstis, kurās par, piemēram, 300 hektāriem maksā tiešmaksājumus, bet par 301. hektāru uz augšu vairs nemaksā, jo saimniecība uzskatāma par pietiekami lielu, lai virzītos un attīstītos saviem spēkiem. “Pie mums paš­laik ir tā, ka mēs tiem, kam ir vairāk, vēl vairāk to sabiedrības naudu dodam [..], tas nav normāli,” saka A. Hauka.
Eiropas Komisija šobrīd plāno, ka tiešmaksājumu kopsummai, kas lielāka par 60 000 eiro, uzliktu pakāpenisku samazinājumu, bet maksājumu kopsumma nepārsniegtu 100 000 eiro vienai saimniecībai.

Eiropas Komisija aplēsusi, ka vidēji dalībvalstīs aptuveni 80 procenti no tiešmaksājumu atbalsta saņem vien 20 procenti lauksaimnieku. Latvijā šī proporcija ir vēl krasāka – 15 procenti. Ja ieviestu Eiropas Komisijas piedāvātos ierobežojumus – 100 tūkstošus eiro -, tie Latvijā skartu aptuveni 323 jeb 0,6 procentus ­saimniecību. Latvija, lai arī sliekšņus maksājumiem atbalsta, tomēr aizstāv daudz augstāku iespējamo ierobežojumu slieksni, kā robežu pieļaujot 150 000 eiro. Šobrīd tiešmaksājumu summai, kas pārsniedz 150 000 eiro vienai saimniecībai, Latvijā piemēro piecu procentu samazinājumu.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ CIMERMANIS uzskata: “Lat­vija ir izvēlējusies principu – nauda seko hektāram. Tas ir acīmredzami. Un, ja nauda seko hektāriem, skaidrs, ka pirmajā vietā nav cilvēks. Jo vairāk hektāru, jo vairāk naudas, un tas viss ekonomiskais spēks, kas tiek audzēts, nepārprotami izspiež cilvēkus no teritorijas.”

Ja neņem vērā pavisam mazās saimniecības, kuru zemes platība nepārsniedz piecus hektārus, tad visvairāk zemnieku – 15 447 – saimnieko desmit līdz piecdesmit hektāru platībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi