Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Pirms gaisma gūst uzvaru

Druva
00:00
20.12.2006
3

, folklorists

Decembrī ir ziemas saulgrieži. Saule vairākas dienas atrodas viszemākajā punktā. Un tad lēni, tikai pa minūtei diena kļūst garāka. Šogad Latvijā īsākā diena būs 21.decembrī. Šajā dienā Saule lec plkst. 9, riet 15.43. Savukārt astronomiskā ziema iestāsies 22. decembrī plkst. 2.22.

Ziemas saulgriežos – Ziemassvētkos svin Saules atgriešanos. Senatnē tā svinēta vairākas dienas. Ziemā darba mazāk, ir laiks atpūtai atšķirībā no Jāņiem, kurus svin vienu dienu, jo vasarā darbs dzen darbu.

Katrai tautai ir savas tradīcijas, gadsimtu gaitā tās mainījušās, katrs laikmets izdarījis korekcijas. Mūsdienās daudzi rituāli kļuvuši par komerciāliem pasākumiem, banalizēti, bet spēj aizņemt cilvēku domas un galvenais – piedāvā līdzdzīvošanu. “Klusa nakts, svēta nakts” skan tirgus laukumā, cilvēki gaida Ziemassvētku vecīti un Kristus piedzimšanu, un garākas dienas, pērk dāvanas. Lai varētu dzīvot līdzi, īpaši neiedziļinoties, vislabāk piesaista kāds atrakcijas moments. Cilvēki izvēlas to, kas patīk, kas tuvāks. Vai tas slikti? Noteikti ne, jo lai kā un kad mēs svinētu Ziemassvētkus, tie visiem ir saistīti ar labestību, tajos nav ļaunuma. Un par to jāpriecājas.

Šis decembris paliks atmiņā ar tumsu, miglu, lietu un saules trūkumu. Ir jābūt ārkārtīgi vitālam, lai neredzētu, ka dabā jau no paša rīta ir vakars – dažas stundas krēsla un tad nakts. Cilvēkiem šajā laikā ir par maz Saules, gaismas. Tā bija senatnē, tā ir šodien. Un tas ir gluži labi saprotams, gribas kaut ko darīt, lai šis tumsas laiks beigtos. Ir cilvēki, kuri decembrī mūk uz siltām un saulainām zemēm. Droši vien būt tur ir jauki, bet mēs taču dzīvojam šeit un visi no šī laika neaizmuksim. Varbūt labāk mēģināt izzināt, kā senči senatnē to darījuši, kā Saules atgriešanos gaidījuši.

Daudzu tautu mitoloģijā ir pazīstama gaismas dievību nomiršana un atdzimšana. Tumšajā laikā, kad Sauli tikpat kā neredzam un tā zemāk noslīdēt vairs nevar, pieļausim, ka Saules personifikācija, kāda gaismas dievība, varbūt teiksmainā Saules meita, ir mirusi.

Daudzi zina lirisko tautas dziesmu, kuru folkloristi parasti dzied ziemas saulgriežos: “Sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā. Visi sīki žagariņi Sidrabiņu vizināja.”

Ir tumsas laiks, un dabā manāms vien sudrabainas gaismas atspulgs. Bet ne no debesīm.

Pirms gadiem 15 arī Cēsīs atdzima tradīcija – Ziemassvētku vakarā cauri pilsētai vilkt bluķi un Pils dārzā to sadedzināt. Svinēt bluķa vakaru. Tieši vakaru, ne rītu, ne dienu – to skaidri norāda tautasdziesmas rinda – “Mēnestiņis ceļu rāda Saules meitas vedējiem.” To darīsim arī rīt, visīsākās dienas vakarā. “Kāpēc tieši bluķis? Dziļāk papētot tradīcijas, arī rodama atbilde. Pirms gadu tūkstošiem izcilus ļaudis bedīja bluķa šķirstos. Vienkāršākajiem tika dēļu zārki vai bērza tāšu klājumi. Tā liecina arheoloģija. Bet kur vislabāk glabāt mirušās Saules personifikāciju? Dziesmā ir rindas: “Visu nakti sveces dega…” Sveces dedzināja, mirušo vāķējot. Un šo laiku vāķētāji nepavada, skumji asaras lejot, bet ēdot, dzerot, dziedot un dancojot ap bluķa šķirstu.

Bluķis tika vilkts no sētas uz sētu. Senatnē ticēja, ka aizgājēju veļi nes svētību laukam, sētai, ģimenei. Jo lielāku loku met bluķa vilcēji, jo lielāka svētība tiek dota visapkārt.

Seno bedību tradīciju aprakstos teikts, ka mirušais vai nu sadedzināts, vai pie kapavietas kurināts ugunssārts, lai dvēsele līdz ar dūmiem tiek debesīs. Bluķi liek sārtā un noteikti to visu sadedzina un ar rituāla dziesmām palīdz Saulei tikt debesīs. “Saule deva savu meitu no veļiem šaizemē.” Saule var sākt jaunu ceļu, jaunu dzīvi. Gluži kā aizgājējs sāk dzīvot citā saulē.

Savukārt tepat Raunā un Palsmanē folkloristi pierakstījuši tradīciju, ka bluķis nemaz nav vilkts. Tas apstāvēts istabā vai rijā un pēc sadedzināts rijas krāsnī. No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši senatnē gāja ķekatās. Ģērbās maskās. To dara tad, ja vēlas būt kaut kas cits, ne pats, grib piedalīties, līdzdarboties. To dara tad, kad notiek pasaules pārkārtošanās. Vasaras un Ziemas saulgriežos pasaules kārtība tiek izjaukta. Caur rituālu cilvēki cenšas šo kārtību atjaunot. Vispirms jau tā ir sevis sakārtošana – pārdomu brīdis par aizvadīto laiku, cerība uz nākotni, tad arī tuvākās apkārtnes sakopšana, veco sārņu iztīrīšana. Tas ir brīdis, kad vistiešāk stāvam uz pagātnes un nākotnes sliekšņa. Tas ir tumšais laiks, kas jāizdzīvo, lai ar jaunu enerģiju sagaidītu gaismu, Saules atgriešanos. Tad var nomest maskas un atkal būt pats. Dzīvot tālāk.

Gadalaiki mainās, Saule iet savu ceļu un, gribam mēs to vai ne, ejam tai līdzi – kalnā, lejā, no tumsas uz gaismu. Dzīvosim šajā pasaules kārtības maiņā ar prieku! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
13

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
19

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
22

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
18

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
14
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
32
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
38
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
39
16
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi