Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Pieprasījums pēc jaunā

Jānis Buholcs
11:14
17.09.2018
2

Priekšvēlēšanu laikā partijas sacenšas ar solījumiem un piedāvājumiem. Lai izceltos, pārbaudīts variants ir izveidot jaunu politisku spēku, kurā ir vismaz daži populāri cilvēki, kā arī izstrādāt politisko piedāvājumu ar dažādiem jauninājumiem. Valstī netrūkst jomu, kurās uzlabojumi ir vajadzīgi, tomēr ne katras pārmaiņas ir uz labo pusi.

Publiskā viedokļa izpētes uzņēmuma SKDS nesen veiktās aptaujas dati rāda, ka pašlaik Lat­vi­jas iedzīvotāju vidū ir liels pieprasījums pēc jaunām sejām politikā. 68% aptaujāto uzskata, ka būtu labāk, ja pie varas nāktu jauni cilvēki, bet tikai 11% sacījuši, ka labāk būtu, ja paliktu tās pašas vecās partijas un politiķi. Vēl 21% aptaujāto par šo nebija viedokļa. Vislielākā vēlme pēc jaunām sejām un partijām ir to cilvēku vidū, kas balsos par līdz šim pie varas nebijušām partijām, tomēr pat esošās koalīcijas partiju atbalstītāju vairums gribētu pie varas redzēt ko citu.

Tas, ka pirms vēlēšanām gribas ko jaunu, nav pārsteigums. To visu mēs esam redzējuši arī iepriekš – savulaik gan Tautas partija, gan “Jaunais laiks”, gan Zatlera “Re­formu partija” labus panākumus guva, vismaz daļēji pateicoties jau­­ninājuma apsolījumam. Ja ne satura, tad vismaz formas ziņā. Dažkārt pēc spēcīga uznāciena tādas partijas labās pozīcijās noturas arī nākamajās vēlēšanās, bet citkārt – kā tas sanāca “Reformu partijai”-, cik viegli vēlētāji metās partiju atbalstīt, tikpat viegli tajā arī vīlās.

Ir labi, ja vēlētājiem ir plašs iespējas izvēlēties starp dažādiem politiskiem piedāvājumiem. Eso­šo partiju līdzšinējais veikums ne tuvu nav izcils. Ir iespējams labāk. Tomēr problēma parādās tad, ja vēlētāji par jauno balso vienkārši tāpēc, ka tas ir jauns, nevis tāpēc, ka jaunais patiešām varētu būt arī labāks.

Un tomēr dažkārt politiķiem pietiek vien ar solījumu kaut ko mainīt. Cilvēki var nobalsot par kādu tikai tāpēc, ka viņš norāda uz īstām vai iedomātām nepilnībām, nevis tāpēc, ka viņš nudien spēj situāciju mainīt uz labo pusi. Konstatēt esošās kārtības nepilnības nav tas pats, kas spēt kaut ko uzlabot. Un, lai arī cik spēcīgs noteiktā sabiedrības daļā uzskats, ka pie mums viss ir slikti, Latvijā situācija var kļūt gan daudz labāka, gan daudz sliktāka.

Vēlēšanās kandidējošo partiju piedāvājumā netrūkst dažādu radikālu priekšlikumu, kuru funkcija acīmredzot ir tikai un vienīgi pasvītrot, cik ļoti citādāk viss būs, ja partija tiks pie varas. Pie­mē­ram, ir tādi, kas piedāvā samazināt ministriju skaitu, apvienot visas valsts pārziņā esošās augstskolas vienā; viena partija piedāvā pat atcelt nekustamā īpašuma nodokli. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas atrodamas jaunpartiju programmās un ir labākajā gadījumā dīvainas, sliktākajā – murgainas.
Lai gan regulāri ir dzirdams apgalvojums, ka Latvijā esot uzblīdusi valsts pārvalde, tas ir pārspīlējums. Salīdzinot ar citām Ei­ro­pas valstīm, Latvijā nav daudz ministriju. Un, pat dažas ministrijas slēdzot vai apvienojot, būtisks ietaupījums valsts budžetā neradīsies – ministrijas un to pakļautībā esošo iestāžu darbinieki nav nozīmīgākie naudas tērētāji valsts pārvaldē. Protams, var jau atlaist lielu daļu ierēdņu, kā viens otrs politiķis sola, bet tad vienlaikus valstij būtu jāpasaka, kuras no paš­reizējām funkcijām tā turpmāk vairs nepildīs. Citādi tam visam nepietiks darbinieku. Bet par šo aspektu partiju programmās ir krietni mazāk informācijas.

Par augstskolām – Latvijā ir daudz augstākās izglītības iestāžu, un tas diezin vai veicina izglītības kvalitāti. Mums nav tik daudz studentu, lai visas šīs iestādes būtu pilnībā nodarbinātas, mums nav arī tik daudz izcilu mācībspēku un pētnieku, lai nodrošinātu labu līmeni it visās no tām. Tomēr iet otrā galējībā arī ir neprāts. Ir normāli, ja ir vairākas atsevišķas augstākās izglītības iestādes, un ir labi, ja vienu un to pašu specialitāti var apgūt vairākās vietās. Konkurence augstskolu vidū ir nepieciešama. Tāpat arī studentiem jādod iespēja izvēlēties starp dažādiem piedāvājumiem un akcentiem – arī tajās programmās, kas piedāvā apgūt vienu un to pašu specialitāti, saturiski nav identiskas.

Par nodokļiem – nekustamā īpašuma nodoklis ir labs nodoklis tāpēc, ka no tā maksāšanas ir grūti izvairīties. Nekustamo īpašumu nevar noslēpt ārzonu kontos – ja īpašums eksistē, tas visiem ir redzams, valstij atliek vien noskaidrot, kuram tas pieder, un iekasēt naudu. Jo vairāk kādam ir īpašumu, jo lielāka turība, jo vairāk var atļauties maksāt valstij. Var diskutēt par nodokļa apmēriem – it sevišķi, ja runa ir par vienīgo īpašumu. Tomēr atteikties no šāda nodokļa nozīmētu arī atteikties no būtiska regulācijas instrumenta. Kapitālistiskām sabiedrībām ir raksturīga ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, un viena no nodokļu sistēmas funkcijām ir šos procesus kaut nedaudz kontrolēt.

Partiju programmās, protams, var atrast arī daudz labu piedāvājumu. Vēlētāju pienākums ir izvērtēt, kurš piedāvājums ir derīgs un kurš tiek izteikts vienkārši tāpēc, lai varētu pateikt kaut ko citādu un tādējādi piesaistītu uzmanību. No labiem politiķiem mēs sagaidām ko krietni vairāk nekā tikai spēju izcelties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
17

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
17
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi