Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Pieprasījums pēc jaunā

Jānis Buholcs
11:14
17.09.2018
3

Priekšvēlēšanu laikā partijas sacenšas ar solījumiem un piedāvājumiem. Lai izceltos, pārbaudīts variants ir izveidot jaunu politisku spēku, kurā ir vismaz daži populāri cilvēki, kā arī izstrādāt politisko piedāvājumu ar dažādiem jauninājumiem. Valstī netrūkst jomu, kurās uzlabojumi ir vajadzīgi, tomēr ne katras pārmaiņas ir uz labo pusi.

Publiskā viedokļa izpētes uzņēmuma SKDS nesen veiktās aptaujas dati rāda, ka pašlaik Lat­vi­jas iedzīvotāju vidū ir liels pieprasījums pēc jaunām sejām politikā. 68% aptaujāto uzskata, ka būtu labāk, ja pie varas nāktu jauni cilvēki, bet tikai 11% sacījuši, ka labāk būtu, ja paliktu tās pašas vecās partijas un politiķi. Vēl 21% aptaujāto par šo nebija viedokļa. Vislielākā vēlme pēc jaunām sejām un partijām ir to cilvēku vidū, kas balsos par līdz šim pie varas nebijušām partijām, tomēr pat esošās koalīcijas partiju atbalstītāju vairums gribētu pie varas redzēt ko citu.

Tas, ka pirms vēlēšanām gribas ko jaunu, nav pārsteigums. To visu mēs esam redzējuši arī iepriekš – savulaik gan Tautas partija, gan “Jaunais laiks”, gan Zatlera “Re­formu partija” labus panākumus guva, vismaz daļēji pateicoties jau­­ninājuma apsolījumam. Ja ne satura, tad vismaz formas ziņā. Dažkārt pēc spēcīga uznāciena tādas partijas labās pozīcijās noturas arī nākamajās vēlēšanās, bet citkārt – kā tas sanāca “Reformu partijai”-, cik viegli vēlētāji metās partiju atbalstīt, tikpat viegli tajā arī vīlās.

Ir labi, ja vēlētājiem ir plašs iespējas izvēlēties starp dažādiem politiskiem piedāvājumiem. Eso­šo partiju līdzšinējais veikums ne tuvu nav izcils. Ir iespējams labāk. Tomēr problēma parādās tad, ja vēlētāji par jauno balso vienkārši tāpēc, ka tas ir jauns, nevis tāpēc, ka jaunais patiešām varētu būt arī labāks.

Un tomēr dažkārt politiķiem pietiek vien ar solījumu kaut ko mainīt. Cilvēki var nobalsot par kādu tikai tāpēc, ka viņš norāda uz īstām vai iedomātām nepilnībām, nevis tāpēc, ka viņš nudien spēj situāciju mainīt uz labo pusi. Konstatēt esošās kārtības nepilnības nav tas pats, kas spēt kaut ko uzlabot. Un, lai arī cik spēcīgs noteiktā sabiedrības daļā uzskats, ka pie mums viss ir slikti, Latvijā situācija var kļūt gan daudz labāka, gan daudz sliktāka.

Vēlēšanās kandidējošo partiju piedāvājumā netrūkst dažādu radikālu priekšlikumu, kuru funkcija acīmredzot ir tikai un vienīgi pasvītrot, cik ļoti citādāk viss būs, ja partija tiks pie varas. Pie­mē­ram, ir tādi, kas piedāvā samazināt ministriju skaitu, apvienot visas valsts pārziņā esošās augstskolas vienā; viena partija piedāvā pat atcelt nekustamā īpašuma nodokli. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas atrodamas jaunpartiju programmās un ir labākajā gadījumā dīvainas, sliktākajā – murgainas.
Lai gan regulāri ir dzirdams apgalvojums, ka Latvijā esot uzblīdusi valsts pārvalde, tas ir pārspīlējums. Salīdzinot ar citām Ei­ro­pas valstīm, Latvijā nav daudz ministriju. Un, pat dažas ministrijas slēdzot vai apvienojot, būtisks ietaupījums valsts budžetā neradīsies – ministrijas un to pakļautībā esošo iestāžu darbinieki nav nozīmīgākie naudas tērētāji valsts pārvaldē. Protams, var jau atlaist lielu daļu ierēdņu, kā viens otrs politiķis sola, bet tad vienlaikus valstij būtu jāpasaka, kuras no paš­reizējām funkcijām tā turpmāk vairs nepildīs. Citādi tam visam nepietiks darbinieku. Bet par šo aspektu partiju programmās ir krietni mazāk informācijas.

Par augstskolām – Latvijā ir daudz augstākās izglītības iestāžu, un tas diezin vai veicina izglītības kvalitāti. Mums nav tik daudz studentu, lai visas šīs iestādes būtu pilnībā nodarbinātas, mums nav arī tik daudz izcilu mācībspēku un pētnieku, lai nodrošinātu labu līmeni it visās no tām. Tomēr iet otrā galējībā arī ir neprāts. Ir normāli, ja ir vairākas atsevišķas augstākās izglītības iestādes, un ir labi, ja vienu un to pašu specialitāti var apgūt vairākās vietās. Konkurence augstskolu vidū ir nepieciešama. Tāpat arī studentiem jādod iespēja izvēlēties starp dažādiem piedāvājumiem un akcentiem – arī tajās programmās, kas piedāvā apgūt vienu un to pašu specialitāti, saturiski nav identiskas.

Par nodokļiem – nekustamā īpašuma nodoklis ir labs nodoklis tāpēc, ka no tā maksāšanas ir grūti izvairīties. Nekustamo īpašumu nevar noslēpt ārzonu kontos – ja īpašums eksistē, tas visiem ir redzams, valstij atliek vien noskaidrot, kuram tas pieder, un iekasēt naudu. Jo vairāk kādam ir īpašumu, jo lielāka turība, jo vairāk var atļauties maksāt valstij. Var diskutēt par nodokļa apmēriem – it sevišķi, ja runa ir par vienīgo īpašumu. Tomēr atteikties no šāda nodokļa nozīmētu arī atteikties no būtiska regulācijas instrumenta. Kapitālistiskām sabiedrībām ir raksturīga ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, un viena no nodokļu sistēmas funkcijām ir šos procesus kaut nedaudz kontrolēt.

Partiju programmās, protams, var atrast arī daudz labu piedāvājumu. Vēlētāju pienākums ir izvērtēt, kurš piedāvājums ir derīgs un kurš tiek izteikts vienkārši tāpēc, lai varētu pateikt kaut ko citādu un tādējādi piesaistītu uzmanību. No labiem politiķiem mēs sagaidām ko krietni vairāk nekā tikai spēju izcelties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi