Raksti

Viedokļi

Pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums

Jānis Gabrāns

Sociālajos tīklos regulāri parādās ieraksti ar lūgumu palīdzēt atrast dzīvojamo platību Cēsīs. Cilvēki vēlas pārcelties uz dzī­vi ārpus Rīgas, īpaši radošo profesiju pārstāvjiem ir iespējas strādāt attālināti, un mazpilsētas, tostarp Cēsis, ir teicama vieta dzīvošanai. Ne velti pilsēta jau vairākus gadus sevi pozicionē tieši ar šo saukli. Tikai sīkums – jā­atrod mājoklis, vēlams par adek­vā­tu īres vai pārdošanas cenu. Sludi­nājumu portālos piedāvājums minimāls, cenas ne tās zemākās, un skaidrs, ka meklētāju vairāk nekā piedāvātāju. To atzīst gan pašvaldības pārstāvji, gan nekustamā īpašuma jomā strādājošie.

Pirms dažiem gadiem Cēsu novada pašvaldība aicināja iedzīvotājus brīvos dzīvokļus piedāvāt izīrēšanai speciālistiem vai uzņēmējiem, kuri pārceļas uz Cēsīm, pašvaldība bija gatava uzņemties vidutāja lomu. Proti, potenciālie izīrētāji informāciju par izīrējamajiem dzīvokļiem sūta uz paš­valdību, tur veido datubāzi, ar ko iepazīstināt uzticamus profesionāļus, kuri vēršas pašvaldībā un izsaka vēlmi pārcelties uz Cēsīm. Kā norāda Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, nereti veidojas situācija, ka neizdodas piesaistīt pilsētai un novadam nepieciešamos uzņēmējus vai speciālistus tikai tādēļ, ka īres tirgū dzīvokļu piedāvājums nie­cīgs un potenciālajiem cēsniekiem nav iespējams arast mājokļus.

Pašvaldība ik pa laikam savā mājaslapā aktualizē šo aicinājumu. Pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots norāda, ka uz katru e-pastu, kurā tiek piedāvāts dzīvoklis, tiek saņemti četri pieci e-pasti no cilvēkiem, kuri domā, ka šādi var pieteikties miteklim: “Tad mums nākas skaidrot, ka pašvaldība nevar būt dzīvokļu aģentūra, bet meklējam dzīvokļus sev nepieciešamajiem speciālistiem. Šāda iniciatīva ilgst jau vairākus gadus, un esam secinājuši, ka konkrētais cilvēks, profesija, kurā viņš strādās, bieži vien ir noteicošais, vai dzīvokļa saimnieks ir gatavs izīrēt savu īpašumu šim interesentam. Izīrētāji mums teikuši, ka negrib likt sludinājumu internetā, jo piesakās tādi, par kuru maksātspēju nav pārliecināti. Bet šāda situācija ir ne tikai Cēsīs. Ja potenciālo īrnieku iesaka paš­valdība, tam ir lielāka ticamība. Pašvaldība nedod nekādas garantijas, mēs tikai pasakām – jā, šis cilvēks strādās Cēsīs, mēs viņam uzticamies. Visas tālākās vienošanās ir pašu izīrētāju un īrnieku ziņā, mēs neiesaistāmies.”

Pašvaldībā stāsta, ka informāciju par pieejamajiem dzīvokļiem piedāvā tikai tiem, kuru nodomi un nākotnes plāni saistībā ar pārcelšanos uz Cēsīm ir nopietni, kuri paši uzrunājuši pašvaldību.
Taču daudzi meklē dzīvokļus ar draugu, paziņu starpniecību. Par cēsniekiem kļuvusi arī Justīne Kalēja un Roberts Līcis, kuri dzīvesvietu pilsētā meklējuši apmēram gadu.

“Raiti tas nevedās, nācās diezgan daudz laika ieguldīt , stāstot visiem apkārtējiem, ka esam dzīvesvietas meklējumos. Bet, kas meklē, tas atrod! Esam atraduši ļoti pieņemamu variantu pagaidu mītnei, pirms tiekam pie sava lielā sapņu zemes gabala meža un ūdens ielokā kaut kur Cēsu apkaimē. Esmu priecīga atkal būt mājās – Cēsīs. Priecīgs arī rīdzinieks Roberts, nu jau cēsnieks,” atzīst Justīne Kalēja.

Nereti dzirdēts, ka pilnīgi nepazīstamam cilvēkam cēsnieki ļoti nelabprāt izīrē dzīvokli. Biedē gan baisie nostāsti par īrniekiem, kuri dzīvokli atstājuši pamatīgā nekārtībā, dažviet pat aizgājuši ar mēbelēm un sadzīves tehniku, nereti paliek nenomaksāti rēķini.

Uz šādiem “darvas pilieniem” norāda arī uzņēmuma “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Cēsu nodaļas pārstāvis Kārlis Meņģelis, atzīstot, ka mazpilsētu informācija par negodprātīgiem īrniekiem apskrien ātri. Viņš uzsver, ka ne tikai Cēsīs pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums, tā ir daudzās pilsētās ārpus Rīgas: “Šobrīd cilvēkiem nav tik liela rocība, lai nopirktu īpašumu, viņi meklē īres dzīvokļus. Tiem, kuri vēlas izīrēt savu dzīvokli, nav problēmu to izdarīt, taču daudz nosaka tas, kāds ir īrnieks. To “darvas pilienu” ir pietiekami daudz, lai daļa nevēlētos pat neko dzirdēt par īrniekiem. Likumsakarīgi arī, ka, jo sliktākas kvalitātes dzīvoklis, jo lielāks risks iekrist uz kādu “slikto” īrnieku. Dzīvokļus, kuri ir labā stāvoklī, kur īres maksa ir augstāka, ir reālāka iespēja izīrēt godprātīgiem cilvēkiem.”

K. Meņģelis atzinīgi vērtē gan šo pašvaldības iniciatīvu, kas veicina īres tirgu, gan ieceri būvēt īres namu. Pozitīvu pienesumu Cēsīs esot devis arī pašvaldības lēmums piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma maksu dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Dažos atrasts kāds radinieks, ko piedeklarēt, bet daļa nonākusi īres tirgū.

“Ja uzlabosies kreditēšanas iespējas, vairāk būs to, kuri izvēlēsies dzīvokli pirkt, nevis īrēt. Taču ne visi uzreiz to grib darīt, jo, ienākot no citas pilsētas, cilvēks grib saprast vidi, pilsētu, saprast, vai te patiks dzīvot. Tāpēc labāk īrēt, un patiesībā viss ir likumsakarīgi – tie, kuri grib atrast īres dzīvokli, tie atrod. Cits to izdara ātrāk, kādam jāmeklē ilgāk, bet visi jau beigās ko atrod,” saka K. Meņģelis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *