Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Pieaug algas medicīnas nozarē

Druva
00:00
12.01.2007
1

Cēsu rajona veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja

Jau pērn veselības aprūpes jomā strādājošie uzsvēra, ka ir apmierināti ar pašreizējām Veselības ministrijas (VM) nostādnēm, arī ministra darbu. Gundars Bērziņš jau pirmajā darbības periodā novērtēja, cik komplicēta un smaga nozare ir medicīna. Notika konstruktīvas sarunas, ir izstrādāts un apstiprināts rīkojums nr. 870, kas patiesībā ir programma “Cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē no 2006. līdz 2015.gadam.” Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai ar VM ir noslēgta vienošanās par sadarbību, šī plāna veicināšanu un īstenošanu dzīvē.

Šajā programmā ir paredzēts, kā uzlabot pacientu veselības aprūpi, kā sekmēt nozares attīstību, kā piesaistīt trūkstošos darbiniekus. Kā zināms, valstī trūkst ārstu, speciālistu, arī medmāsu. Lai atjaunotu šos resursus, lai darbs būtu kvalitatīvs un cilvēki nebūtu pārstrādājušies, bet motivēti, būtiskākais un faktiski pats galvenais jautājums bija darba samaksa.

Jauni cilvēki iegūst ārstu un farmaceitu diplomus, bet neizvēlas strādāt specialitātē. Viņi nestrādā veselības aprūpes iestādēs, aptiekās, bet dodas meklēt labāk apmaksātu darbu vai, vēl sliktāk, izbrauc no mūsu valsts un strādā zemēs, kur saņem lielāku algu un ir novērtēti.

Jau šajā gadā plānots paaugstināt vidējo darba samaksu. Pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu, būs vidēji par 30 procentiem. Līdzekļi ir atrasti, lai varētu algas paaugstināt ārstiem, ārstniecības personām ar vidējo medicīnisko izglītību, arī māsu palīgiem. Vēl stacionāros strādā apkopējas, sanitāres. Līdz šim viņām maksāja minimālo algu, kas bija deviņdesmit latu, tagad darbinieces saņems valsts noteiktos 120 latus.

Ilgi cīnījāmies par neatliekamās palīdzības šoferu darba samaksu. Viņi nav parasti transporta līdzekļu vadītāji. Viņi ir izgājuši neatliekamās palīdzības kursus, ir sagatavoti darbam operatīvajā dienestā un spēj izbraukumā būt palīgi feldšeriem, speciālistu brigādei. Noteikts, ka šoferiem maksās algu 85 procentu apmērā no vidējā medicīniskā personāla darba samaksas. Alga mainīsies arī pārējiem stacionārā nodarbinātajiem. Cēsu rajona slimnīcā pamatdarbs ir 350 cilvēkiem.

Es gribētu izskaidrot to, cik veselības aprūpes iestādē strādājošais var nopelnīt, jo citādi dzirdam sabiedrības pārmetumus par to, ka labi pelnām un tomēr gaužamies. Visbiežāk arī presē publicē nevis garantēto noteikto darba samaksu jeb mediķu amata algu, bet summu, kas veidojas ar piemaksām. Daudzi ārsti nestrādā īpašos darba apstākļos, nestrādā nakts stundas, secīgi viņus šīs piemaksas nemaz neskar. Ārstam garantētā amata alga būs 402 lati, ja saņem piemaksas, tad iznāk 574 lati, bet liela daļa šo summu nesaņem. Vidējam medicīnas personālam alga būs 241 lats, māsu palīgiem 161. Un dalījums vēl atšķirsies atkarībā no stundu slodzes. Mūsu slimnīcā šīs nianses ir fiksētas koplīgumā.

Ar ko darbinieki mēdz būt neapmierināti? Vispirms tās bija algas. Tagad ar katru gadu tās pieaugs. Protams, Eiropas līmeni tik drīz nesasniegsim, bet vismaz tam tuvosimies. Vēl cilvēkus interesē sociālās garantijas, bet tās ir atkarīgas no darba devēja finansiālajām iespējām. Arodbiedrība noteikti atbalsta mediķu kvalifikācijas celšanu. Jādomā par izglītību, jādomā par studējošajiem speciālistiem. Arī par to šajā programmā ir runāts.

Koncepcijā, kas sekmēs nozares attīstību līdz 2015. gadam, meklē arī līdzekļus, lai risinātu ne tikai cilvēkresursu problēmu, bet arī lai attīstītu iestādes, lai iegūtu jaunas tehnoloģijas, lai nodaļās notiktu pārveide, renovācijas. Arī mūsu slimnīcā šīs iespējas izmantojām jau pērnajā gadā un izmantosim šogad. Ir renovēta uzņemšanas nodaļa, sākti un turpināsies darbi reanimācijas un sterilizācijas nodaļā. Līdzekļi tiek piešķirti, tāpēc domājam par jaunajām tehnoloģijām un to noteikumu izpildi, kādus mums diktē Eiropas Savienība.

Runājot par jaunu darbinieku piesaisti, jautājumi jārisina, slimnīcai sadarbojoties ar rajona padomi. Jaunajam speciālistam, kurš nāktu strādāt mazpilsētā, ir jārisina ne tikai profesionālie, bet arī sadzīves jautājumi. Jādomā, kāds ir dzīvojamais fonds, kur jaunie ārsti varēs dzīvot, vai viņiem pienāksies kādi atvieglojumi. Ja salīdzina Rīgu un Cēsis, tad galvaspilsētā algas ir daudz lielākas, tāpat kā atšķiras lielpilsētas un mazpilsētas pašvaldību iespējas. Speciālists līdz darba sākšanai ļoti daudz līdzekļu ieguldījis izglītībā, mācoties pagājuši desmit gadi. Jaunu kadru piesaiste nav tikai mūsu rajona, bet visas valsts problēma. Līdzīga, kāda ir valsts koncepcija, būtu jāveido vietējām veselības aprūpes iestādēm, sadarbojoties ar pašvaldībām, lai sekmētos nozares attīstība.

Vienu gan varu droši sacīt, ka medicīnas nozare ir tik tālu sakārtota un panākti racionāli lēmumi, notikušas sarunas, lai nebūtu jāķeras pie radikāliem risinājumiem, kā kādreiz mediķi bija spiesti reaģēt, nozares vajadzībām pievēršot uzmanību ar streiku. Pierakstījusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
35

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi