Raksti

Viedokļi

Pēc neveiksmīga pirkuma

Līga Salnite.

Varam būt tik atšķirīgi raksturā, gaumes un stila izjūtā, taču katrā mūsu ikdienas izvēlē un naudasizdošanā visi kļūstam par pirkšanas – pārdošanas darījuma dalībnieku un iegūstam arī juridisku statusu – patērētājs. Katram svarīgi zināt un mācēt izmantot savas patērētāja tiesības un mācīties tās izmantot, ja iegādātā prece vai pakalpojums izrādījies nekvalitatīvs. Neturēt rūgtumu par nepatīkamo pieredzi, bet gan mācīties situāciju risināt konstruktīvi.

Cēsu Patērētāju interešu aizstāvības biedrības “Aizstāvis” vadītāja Olita Ansone ne tikai vada vietējo organizāciju, bet darbojas arī kā nevalstiskās organizācijas “Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija” (LPIAA) konsultante Cēsīs. Viņa apliecina – cilvēki tiešām kļūst zinošāki par to, ka pēc neveiksmīga pirkuma ir iespēja palīdzēt sev. Tomēr bieži arī gadās, kad jūtu karstumā vai pretēji, bezcerībā par konflikta risinājuma iespējām, tiek vai nu veikti kļūdaini soļi, vai bezdarbībā nokavēti savu tiesību īstenošanas termiņi. “Jaunākā paaudze tiešām ir aktīvāka, visu informāciju uzmeklē internetā. Taču arī pēc tīmeklī pieejamās informācijas apkopošanas reizēm paliek vēl kādas neskaidras nianses, par kurām cilvēki biežāk konsultējas ar mani telefoniski,” stāsta LPIAA konsultante, uzsverot, ka komplicētākas strīdus situācijas un tālākie soļi tiek papildus izrunāti klātienē.

Salīdzinot situāciju šodien ar situāciju pirms desmit un vairāk gadiem, atbilstoši tirdzniecības sfēras pārmaiņām arī pircēju-pārdevēju konfliktsituācijas kļuvušas sarežģītākas un arvien biežāk saistītas ar tīmeklī, ne klātienē veiktiem darījumiem. O.Ansone mudina pircējus internetveikalos paturēt prātā – 14 dienas ir noteiktais termiņš, kurā drīkst preci atdot pārdevējam, nav jāpierāda tās kvalitātes vai apkalpošanas trūkumi, ja vien prece nav lietota. Savukārt doti pat divi gadi, kuru laikā var iesniegt sūdzību par lietošanas laikā atklātām neatbilstībām. Šī norma jau attiecas kā uz attālināti, tā klātienē veiktajiem pirkumiem. Tas noteikti ir ieguvums, jo agrāk pretenzijas varēja celt vien gada laikā pēc pirkuma.

O.Ansone atminas arī nedaudzus ārkārtas gadījumus, kad pircēji tiesības izmantojuši ļaunprātīgi, piemēram, 11 mēnešus nonēsātus apavus iesniedzot pārdevējam kā nekvalitatīvus un pieprasot jaunus, līdzvērtīgus, vietā. Šādos gadījumos ar konsultācijām speciālisti cenšas sniegt atbalstu arī pārdevējiem. LPIAA pārstāve turklāt uzsver, ka arī tirgotāju lokā vērojamas ļoti pozitīvas tendences – nereti jau paši pārdevēji zvana, lai lūgtu palīdzību, arī daži uzņēmēji lūguši sagatavot patērētāju tiesību jomas apmācības saviem darbiniekiem. Ar Eiropas Savienības fondu finansiālo atbalstu 2018./2019.gadā ļoti veiksmīgi izdevies arī sarīkot mācības mazajiem uzņēmējiem. Viņu interese pārsniegusi prognozēto, seminārā piedalījušies 26 vietējie uzņēmēji. O.Ansone ļoti cer uz šāda veida mācībām reiz sagaidīt arī lielāku uzņēmumu un institūciju vadītājus, jo pēdējā laikā vērojams, ka strīdus situāciju risināšana neveiksmīgāka padodas tieši ar šiem uzņēmumiem. “Tomēr liels solis ir tas, kas vēl pirms vairākiem gadiem absolūti netika pieņemts. Pamazām pārdevēji sākuši apzināties – attiecībās ar pircēju par pārdotās preces kvalitāti pirmām kārtām atbild pārdevējs, ne ražotājs,” norāda Cēsu biedrības “Aizstāvis” vadītāja. Līdz ar to tirgotājam, veidojot sortimentu, jāuzņemas pilna atbildība par savu sadarbības partneru izvēli.

Patērētāju tiesības ir saistītas arī ar iedzīvotāju saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, par kuriem gan pēdējā laikā sūdzību krietni mazāk. “Vai tas nozīmē, ka Cēsu dzīvokļu pārvalde sākusi aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem, vai arī cilvēki atmetuši cerības sarežģījumus atrisināt, to vēl nezinu teikt,” sūdzību tematiskās pārmaiņas 2019.gadā komentē O.Ansone, vienlaikus vēl vēršot uzmanību – patērētāju tiesības attiecas arī uz pēdējās desmitgadēs tik izplatītajiem ātrajiem kredītiem.

Situācijās, kad saņemta, pēc pircēja domām, neatbilstoša preces vai pakalpojuma kvalitāte, pirmais un svarīgākais solis ir iesniegt pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstisku pretenziju. Saskaņā ar LPIAA datiem 60% gadījumu neveiksmīgo darījumu izdodas vērst par labu jau pirmajā etapā, turklāt šis risinājums ir viens no labākajiem neoficiālās reklāmas veidiem pašam tirgotājam. Visticamāk, pēc pozitīva risinājuma klients šo stāstu izplatīs paziņu lokā un vairos komersanta labo slavu.

Ja tomēr šādi neizdodas konfliktu nolīdzināt, jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un vēl vēlāk – jāiesniedz pieteikums Patērētāju strīdu risināšanas komisijai. Gan par komersantam iesniedzamās pretenzijas pareizo formu, gan tālākajiem soļiem padomus iespējams atrast īpaši šīm situācijām izveidotā mājaslapā pretenzija.lv.

Daudz “profilaktiskās” informācijas, lai pēc iespējas samazinātu iepirkšanās negatīvo pieredzi, rodama gan LPIAA, gan PTAC mājaslapā, piemēram, padomi auto novērtēšanai pirms iegādes, kā arī akcentēti uzmanības vērti aspekti komplekso tūrisma pakalpojumu iegādē.
Reizi nedēļā – trešdienu pēcpusdienās – iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas klātienes bezmaksas konsultācijas Cēsīs, biedrības “Aizstāvis” telpās. Plaši pazīstamās Jauniešu mājas ēkā biedrība pārcēlusies tieši pirms gada, un vietas maiņa ietekmējusi apmeklētāju daudzumu teju uz pusi. Ja ierasti gadā bijis ap simts konsultāciju, tad līdz jaunajai mītnes vietai pērn atnākuši vien 56 klienti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *