Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Pavasarī domāt par rudeni nav viegli

Sarmīte Feldmane
11:11
17.04.2023
1

Lai cik priecīgas kuram bija Lieldienas, bet, tiklīdz radu vai draugu pulkā bija kāds, kuram 50 vai 60 gadi, sarunas ievirzījās par nākotni. Ne to, kā klājas bērniem, kā aug mazbērni, bet gan par savām
vecumdienām.

Tēmu sarunai tieši pirms svētkiem uzjundīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Uz­klausījis plašu ziņojumu par valsts ekonomiskās attīstības prognozēm, valdības ārkārtas sēdē viņš secināja,    ka jau drīz nāksies risināt draudošo darbaspēka trūkumu un viens no soļiem varētu būt pensijas vecuma paaugstināšana. Pagaidām gan tikai – varētu būt. Arī labklājības ministre Evika Siliņa vēlāk norādīja, ka šobrīd neapsver nepieciešamību palielināt pensionēšanās vecumu. Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025. gadā sasniegs 65 gadu vecumu.

Pensionēšanās vecums ir aktualitāte visā Eiropā. Televīzijā redzams, kas notiek Francijā, kur paredzēts, ka pensijā varēs iet no 64 gadiem. Savukārt Dānijā sevi par pensionāru var saukt tikai no 67 gadiem. Taču ir vēl viens būtisks rādītājs, un tas ir mūža ilgums. ES vidēji 2020.gadā tie bija 80,4, Latvijā 75,5 gadi. Taču, kā liecina dati, teju visā Eiropā 2020.gadā ir samazinājies paredzamais cilvēku dzīves il­gums. Tā ir neparasta tendence, jo saskaņā ar oficiālo statistiku kopš 20. gadsimta 60. gadiem šis rādītājs katru desmitgadi pieaudzis vidēji par vairāk nekā diviem gadiem. Pandēmija šo tendenci apturējusi.

Vislielākais samazinājums konstatēts Spānijā, kuru smagi skāra pandēmija un kur tradicionāli ir viens no lielākajiem dzīves ilgumiem – tur tas gada laikā samazinājies par 1,6 gadiem – un    bija 82,4.  Par 1,4 gadiem dzīves ilgums samazinājies arī Lietuvā, Polijā un Rumānijā.     Latvija, kas ir starp ES dalībvalstīm ar mazāko dzīves ilgumu, 2020.gadā      lielas izmaiņas nav piedzīvojusi. Vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 70,9 gadi, bet sieviešu – 80,1 gads.  Ja pensijas laiks sāksies vēlāk, tad dažus gadus sau­lainās vecumdienas tomēr varēs izbaudīt.
Saeimas analītiskais dienests 2020.gadā secināja, ka Latvijā pensionāru skaits attiecībā pret darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir 37 %, bet 2060. gadā šis rādītājs varētu sasniegt jau 67 %.    Kurš pelnīs pensijas? Kā varēs pastāvēt ekonomika, nerunājot par tās augšupeju?

Viss šajā pasaulē ir saistīts un ierakstīts Visuma    likumos. Paaudzes nomaina cita citu. Lai tas notiktu, summārajam dzimstības koeficientam būtu jābūt 2,1 – tātad, lai notiktu tautas ataudze, vienai sievietei vidēji būtu jābūt 2,1 bērnam, bet 2021. gadā Latvijā šis koeficients bija tikai 1,57, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dzimstība Latvijā ir zema kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, bet sevišķi tā kritusies pēdējā laikā, piemēram, pērn piedzima tikai 15 535 bērni, un tas ir zemākais rādītājs pēdējos simts gados.    Salīdzinājumam var minēt pagājušā gadsimta 80. gadus, kad gadā piedzima virs 40 tūkstošiem bērnu, bet šajā gadsimtā visvairāk bērnu piedzima 2008. gadā, nedaudz vairāk par 24 tūkstošiem.

Labklājības ministrijā skaidro, ka demogrāfiskā bedre ir jau ilgstoša un iemesli, kāpēc vecāki lemj pret bērnu radīšanu, ir vairāki – no izglītības kvalitātes un veselības aprūpes pieejamības līdz vispārējai drošības sajūtai, dzīvojot Latvijā. Pašlaik uzlabot kopējos dzimstības rādītājus būtu ļoti sarežģīti, jo ir maz sieviešu reproduktīvā vecumā – šodienas potenciālās māmiņas nākušas pasaulē 90. gados, kad dzima ļoti maz bērnu un vēlāk viņu rindas vēl vairāk izretināja emigrācija ekonomisko krīžu gados.

Kādā sarunā par strādājošo trūkumu jauns uzņēmējs pastāstīja: “Salidojumā satikāmies 24 klasesbiedri, mums ir 29, 30 gadi. Mums visiem kopā ir trīs bērni.” Tā arī atbilde, kas parāda dzīves realitāti nākotnei. Nebūs strādājošo, nebūs pensiju.   Strādājošo nebūs, ja jaunajām ģimenēm nebūs, kur dzīvot,    nebūs pieejami bērnudārzi. Viņi meklēs darbu citur, nedomās par bērniem. Un viss satinas aizvien lielākā problēmu kamolā, jo katra  it kā atsevišķi ietekmē nākamās. Pensi­jas vecuma palielināšana arī jāsasaista ar veselības aprūpes pieejamību un to, cik aktīvi savos 65+ gados ir    cilvēki. Un tā    tālāk. Pagaidām dzīvē pieredzējušākie var vien nopūsties un cerībā skaitīt gadus, ka viņus pārmaiņas neskar, bet jaunos gaida jauni laiki.

Taču vai vērts lauzīt galvu, kā būs pēc gadiem? Tāpat to izdomās, nolems valdība un Saeima, ko paši ievēlēsim. Tagad var vien priecāties par pavasari. Tas atnācis uz palikšanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi