Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Pats savas drošības kalējs

Līga Salnite
07:49
21.07.2021
10

Esam jau pieraduši, ka gājējus un arī velosipēdistus (skrituļotājus, skrejriteņu vadītājus) sauc par mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Neapšaubāmi, ņemot vērā ciešanas, kādas sadursmē var rasties šiem satiksmes dalībniekam un tiem, kuri brauc mašīnā, tā arī ir . Viņu ķermenis ir mazāk aizsargāts. Vienlaikus tiesību ziņā, turklāt vēl ņemot vērā riteņotāju aizvien pieaugošo skaitu uz ceļiem, nereti jau dzirdēts, ka autovadītāji sāk justies kā minoritāte vienotajā satiksmes telpā. Tiešos vārdos nekur neizpaustais, tomēr gaisā kaut kur vienmēr klātesošais šo divu sabiedrības grupu konflikts ir gan emocijās sakņots, gan arī tehniskas dabas. Jādomā, daudzu bīstamu situāciju, kā arī nesaskaņu nebūtu, ja mēs strauji pārlēktu uz tik sakārtotu velo infrastruktūru, kāda tā ir dažās rietumvalstīs. Taču ir skaidrs, ka nekas nenotiek vienā mirklī. Ne tik sen policijas pilnvarās ir norādīt autobraucējiem uz agresīvu braukšanas stilu visdažādākajās to izpausmēs. Riteņbraukšanas kultūra arī vēl jāapgūst.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā velosipēdistu aptauja liecina, ka vairāk nekā četras piektdaļas velosipēdistu kā iemeslu bīstamām situ­ācijām uz ceļiem min citus satiksmes dalībniekus un tikai nepilna puse kā iespējamos iemeslus pieļauj pašu nepiesardzību vai pat pārkāpumus. Nepilna trešdaļa respondentu akcentējuši nekoncentrēšanos, neuzmanību uz ceļa, vēl nedaudz vairāk kā desmitā daļa norādījusi uz mobilo tālruņa lietošanu, piedaloties satiksmē, 10% atzinuši, ka bīstamība rodas tādēļ, ka velosipēdists nelieto atstarotājus un/vai lukturus. Taču tikai 6% no tūkstoš aptaujātajiem velosipēdistiem atklājuši, ka tas varētu būt riteņbraucēja pieļauts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

Protams, teju katrs velosipēda īpašnieks kaut reizi savā pedāļu mīšanas pieredzē ir izjutis kāda šofera necieņu – velosipēdista priekšrokas neievērošana, nobraukts par tuvu, jo īpaši apdzenot, ceļa aizšķērsošana vai pat apstāšanās uz velosipēdistiem paredzētās infrastruktūras. Tomēr jāvērš uzmanība, ka līdz ar pieaugošo velosipēdu un pašu velosipēdistu skaitu valstī likumsakarīgi pieaug arī viņu īpatsvars ik dienu policijas ziņotajās avāriju atskaitēs. Ko tad savas drošības un dzīvības vārdā var darīt paši velosipēdisti? Vispirms jau atkārtot un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Interesanti, ka jau pieminētajā aptaujā paši velosipēdisti kā savus biežāk pieļautos pārkāpumus min pagrieziena nerādīšanu (67%), strauju uzgriešanos uz gājēju pārejām (47%), lukturu vai atstarotāju nelietošanu tumsā (42%), braukšanu pa brauktuvi vietās, kur blakus ir velojoslas vai veloceļš (41%), kā arī aklās zonas principu neievērošanu (37%).

Lai gan pieaugušajiem speciāli nokārtotas tiesības riteņbraukšanā netiek prasītas, tādām jābūt jaunās paaudzes riteņotājiem – no 10 gadu vecuma CSDD nokārtots eksāmens un apliecība ir obligāta prasība, ja gribi atrasties satiksmē. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna pēc informatīvās kampaņas Cēsīs “Druvai” atzina, ka tikai dažiem bija tiesības. Kāds vēl teicies gatavojamies kārtot eksāmenu, bet vairākiem nav bijis nekādu zināšanu. Ne mazāk svarīgs aspekts velosipēdista drošībā uz ceļa ir arī aizsarglīdzekļi (ķivere, papildu polsterējumi) un velosipēda tehniskais stāvoklis, aprīkojums. Pusei no Cēsīs sastaptajiem jauniešiem velosipēdiem nav bijis atstarotāju. “Cēsīs meiteņu velosipēdi bija drošības ziņā vislabāk aprīkoti,” pastāstīja L.Kaužēna, vēl piemetinot, ka daudziem bijis pārsteigums – velosipēdu ražotāji diemžēl nepiedāvā drošības ziņā pilnīgi nokomplektētus riteņus. Par visu nosacījumu izpildi pirkšanas brīdī jāinteresējas pašiem. Tāpat kā jāatbild par sevi un citiem uz ceļa vai ielas.

Vēl kāda nianse bez drošības apsvērumiem – arī bērna palaišanu satiksmē bez noteikumos minētiem drošības elementiem (piemēram, par 12 gadiem jaunākiem bērniem aizliegts pārvietoties bez aizsprādzētas aizsargķiveres) var tikt vērtēts kā aprūpes pienākumu nepildīšana. Par to var izteikt brīdinājumu, bet var arī piemērot naudas sodu līdz pat 210 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi