Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Patriotismu veido sajūtas

Sarmīte Feldmane
12:01
02.03.2018
2

Par patriotismu tiek runāts daudz. No vecākās paaudzes bieži dzirdams, ka šodienas jaunatne netiek mācīta patri­otisma garā, kādreiz viss bijis citādi. Laiki mainījušies, arī jaunās paaudzes sapratne un attieksme.

Kas tad ir patriotiskā audzināšana, “Druva” aicināja dalīties pār­­domās viceadmirāli Gaidi An­dreju Zeibotu, Valsts izglītības sa­tura centra Neformālās izglītības departamenta direktori Agru Bēr­ziņu, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori Daci Eglīti un sabiedrisko darbinieku Māri Niklasu. Viņi ir Cēsu pulka Skolnieku rotas atjaunotā piemiņas karoga tradīcijas uzturētāji un desmit Vidzemes ģimnāzijās un vidusskolās vērtē patriotisko audzināšanu. Nākamgad apritēs 20 gadu, kopš tradīcija atjaunota, bet iedibināta tā tika 1929.gadā.

“Patriotismu nevar iemācīt. Tas nāk no saknēm, no ģimenes, dzim­­tas vēstures, kā par to runā. Ir pasākumi, notikumi, kas nav iecerēti kā patriotiski, bet tādi izvēršas. Caur pasākumiem var ļaut sajust, apzināties piederību savam novadam, pilsētai, Latvijai,” saka Dace Eglīte un atceras Sko­l­nie­ku rotas karoga nodošanas reizi Cēsīs, kad ap 200 jauniešu orķestra pavadībā devās gājienā. Cēs­nieki ielas malās māja. “Tas bija emocionāls brīdis katram. Tas liek aizdomāties, atskatīties, ko es zinu par vēsturi, kas bija Skol­nieku rota. Tiek uzrunātas jauniešu sirdis.”

Agra Bērziņa uzsver, ka, tiekoties ar jauniešiem skolās, kad komisija brauc vērtēt paveikto patriotiskajā audzināšanā, ir prieks, ar kādu ieinteresētību un lepnumu audzēkņi stāsta par savu skolu, novada vēsturi, to, ko kopā dara. “Kat­ram vispirms svarīga ir piederība dzimtajai vietai. Attieksme pret sevi, ģimeni, būtiski, vai jūt atbildību, ka katram pašam jāveido valsts. Svarīgi, ka pasākumu ierosme nāk no jauniešiem pašiem. Viņi jūt atbildību. Iesaistot citus, izzinot vēsturi, domājot par nākotni, viņi pilnveidojas, veido attieksmi pret valsti,” pārdomās dalās A. Bērziņa un piebilst, ka ir maza jēga rīkot kādu pasākumu, vārda pēc to nosaucot par patriotisku, bet patiesībā tas ir formāls, jauniešiem vienaldzīgs.

Gaidis Andrejs Zeibots atzīst, ka pēdējos gados vārdu “patriotisms” mēģina izmantot, kur vajag un kur ne. “Nelietojot vārdu “patriotisms”, mēs, uzturot Sko­l­nie­ku rotas karoga tradīciju, audzinām bērnus, jauniešus par Latvijas patriotiem, cilvēkiem, kuriem rūpēs valsts nākotne. Var jau daudz runāt par valsti, bet jāsāk runāt par ģimeni, skolu, dzim­to vietu, tās vēsturi. Pie­da­lo­ties labi organizētā pasākumā, tādā, kas nav formāls, jaunais cilvēks nepaliek vienaldzīgs,” saka viceadmirālis. Viņš arī uzsver, ka īpaši pēdējos gados bērni ir ļoti mainījušies. “Šodien auditorijā uzdod jautājumus, uzreiz būs atbildes, viedokļi, agrāk tas bija retums. Jaunieši ir gatavi diskutēt, paust viedokli. Mēs viņus iedrošinām, un ir gandarījums, ka viņi nav vienaldzīgi par to, kas notiek apkārt.”

“Mēs vārdiski pārāk akcentējam patriotismu. Tās ir sajūtas,” atgādina D. Eglīte. Viņa pastāsta par diviem ģimnāzijas puišiem, kurus kopā ar vēstures skolotāju uzaicināja iestādīt kokus Daibē pie brīvības cīnītāja dzimtajām mājām. “Tur netika runāts par patriotismu. Kāds jauniešos bija lepnums, kā viņi izvēlējās stādus, kā brauca uz Daibi, kā par to stāstīja citiem. Un tas paliks atmiņā,” stāsta ģimnāzijas direktore.

Māris Niklass pauž pārliecību, ka skolotājiem jābūt atbildīgiem, viņiem jāprot jauniešus ieinteresēt un, protams, pašiem jābūt ieinteresētiem. “Kādā skolā jaunieši stās­­tīja, ka 11.novembrī visi iet uz kapiem. Prasīju: “Ko tur darāt?” “Lie­kam svecītes.” “Kam?” Klu­sums. Lūk, ir taču Lāčplēša diena. Jauniešiem neviens nebija izstāstījis, ka kapsētā, kurā viņi liek svecītes, ir apglabāts Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Zolts, kurš kritis varoņa nāvē pie Kau­gu­riem. Viņa rotai bija piegādāta nepareiza munīcija, kāpu smiltīs daudzi rotas ieroči bija kļuvuši nelietojami. Tomēr kapteinis veda savu rotu pretuzbrukumā, durkļu cīņā atguva ierakumus un piespieda pretinieku bēgt. Pats šajā kaujā krita. Ja izstāsta šo notikumu, tad vairs neliek svecīti tikai tāpēc, ka ir Lāčplēša diena. Kon­krēti vēstures notikumi, kas norisinājušies tepat, cilvēki, kuri dzīvojuši tavā pagastā, novadā, veido vēsturisko atmiņu, attieksmi gan pret pagātni, gan nākotni,” pārdomās dalās M.Niklass.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
13

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
7
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi