Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Patriotisma nedēļa, mēnesis, gads

Jānis Gabrāns
13:02
15.11.2017
11

Novembris ir laiks, kad patriotisms uzvirmo īpaši. Svinama Lāčplēša diena, Valsts proklamēšanas svētki. Cilvēki tiek aicināti nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes, tiek rādītas patriotiskas filmas, dziedātas patriotiskas dziesmas. Bet pēc tam? Uzreiz metamies Ziemassvētku reklāmu un dāvanu pirkšanas drudzī, patriotismu noliekot malā līdz nākamajam gadam. Nu varbūt uz īsu brīdi izvelkot to ārā 4.maijā. Kā vajadzētu runāt par patriotismu?

Cēsnieks Renārs Sproģis, kurš cēsnieku patriotismu vairojis, rīkojot sveču iedegšanu Latvijas kontūrā Pils parkā, atzīst, ka ir jauki, ja ir svētki, kas paceļ patriotisma sajūtu, bet to nevar ielikt mērogā – patriotisma nedēļa: “Tam jābūt nepārtraukti, taču rodas sajūta, ka nav skaidrības, kā par to runāt, ko izcelt, kam likt uzsvarus. Man patika cēsnieces Kristīne Gertneres – Celmas rakstītais komentārs feisbukā: “Es nevaru beigt domāt, kā­pēc ir tā, kamēr nācijas identitātes balstu – brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Eduarda Veiden­bauma – memoriālie muzeji velk nožēlojamu eksistenci, Latvijas simtgades svinībās piecu gadu laikā plāno iztērēt 60 miljonus eiro?”

Te labs piemērs, ka mums trūkst izpratnes par mūsu vēsturi. Šie cilvēki taču veidoja mūsu nāciju, tās nacionālo apziņu, nācijas identitāti, ja neturēsim cieņā viņus, ja noteiksim citas prioritātes, nekā arī nebūs. Manuprāt, šādu cilvēku piemiņas uzturēšana ir vis­īstākais patriotisms. Un tam jābūt ne tikai šo muzeju darbinieku patriotismam, strādājot par esošo samaksu, jo viņi, manuprāt, to dara, tiešām patriotisma virzīti, bet tam jākļūst par valsts prioritāti.

Taču nereti nākas secināt, ka pie mums notiek tāda kā patriotisma atražošana. Tiek dabūta valsts vai Eiropas nauda, lai uzņemtu dokumentālo vai spēlfilmu, taču saturs paliek otrajā plānā, priekšā izvirzās citas vērtības. Nenolie­dzu, ir vajadzīgas spēlfilmas, dokumentālās filmas, bet tām jābūt ar pienesumu, un arī tas nevar būt tikai patriotisma nedēļas laikā.

Ceļš uz patriotismu jāsāk no abām pusēm, no valsts, kam jādomā par savu tautu, un no katra cilvēka. Te nerunāšu tikai par attieksmi pret valsti, tās simboliem, bet pret katru līdzcilvēku. Ja būsim vienaldzīgi, ja vienkārši paiesim garām cilvēkam nelaimē, par kādu patriotismu varam runāt? Latvija taču esam mēs paši, tas nav kaut kas tāls un nezināms.

Laikam jau nav moderni būt patriotam. Ir jau moderni uztetovēt tautisko rakstu, nopirkt aproci ar Lielvārdes jostu vai kādu latvisku zīmi, bet ar to taču nekas nesākas un nebeidzas. Nav, kas nodrošina turpinājumu.

Latvijas vēsturē un arī mūsdienās ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties, taču īsti neceļam godā ne vienus, ne otrus. Par Latvijas brīvību kritušos varoņus atceramies vien tad, kad ir kāds notikums. Mēs esam akciju valsts, un tas ir bēdīgi. Ieguldām līdzekļus, lai atzīmētu Cēsu kauju gadadienu, taču kapu plāksnes šiem karavīriem nav, dažiem nav pat kapu kopiņas, jo padomju laikā tās tika izdemolētas, nolīdzinātas. Bet nauda piemiņas atjaunošanai nav paredzēta. Turki, vācieši savu kritušo piemiņas vietu uzturēšanai naudu atvēl, mēs – ne.

Mums ir patriotisma nedēļa, kad mācām, kā šajā laikā pareizi nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti, kas, protams, ir jāstāsta, bet pēc tam tas viss aizmirstas. Taču cilvēkiem vajadzīgs kaut kas vairāk, viņi grib būt kaut kam piederīgi. To liecina kaut vai tie tūkstoši, kas piedalās Cēsu 11. novembra sveču likšanā Pils parkā. Grib būt piederīgi šai valstij, bet valsts to neveicina.

Valstiski būtu jādomā, lai cilvēki justos vajadzīgi Latvijai, lai te būtu labi dzīvot, lai cilvēki jūt, ka par viņiem domā, tad arī gribēs maksāt nodokļus. Patiesībā viss ir vienkārši, taču, kamēr mums patriotisms būs vien nedēļas akcija, uz lielām pārmaiņām nevaram cerēt.”

Nedaudz skarbi, bet patiesi. Var jau valsts vadītāji šajā laikā teikt kvēlas runas, spēlējoties ar patriotiskām frāzēm, bet, ja tauta redzēs, ka paši tautas priekšstāvji sirdī nav patrioti, mums pietrūks lepnuma par savu valsti.

Skaidrs, ka šobrīd mūs varbūt gaida patriotiski ilgāks laika posms, sagaidot valsts simtgadi. Pieļauju, ka šajā laikā vairāk runās par nacionālo, par tautas un valsts vēsturi, valsts veidotājiem, bet ir bažas, vai pēc tam, kad svētki būs garām un miljoni iztērēti, neieiesim vēl klusākā fāzē, kad patriotisms tiks nolikts tālu stūrī. Tāpēc jāizmanto šis laiks, lai sasmeltos patriotismu, un varbūt tad arī turpmāk šī dzirkstelīte cilvēkos nenodzisīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
33

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
58

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
9
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
18
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
36
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
30
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi