Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Pašvaldību izdevumi un pilsoniskās iesaistes butaforija

Jānis Buholcs
13:37
17.01.2018

Virkne Latvijas žurnālistu un preses izdevēju jau ilgstoši ir vērsušies pret pašvaldību bezmaksas izdevumiem, kas imitē avīzes. Lai labāk regulētu šo izdevējdarbības formu, jau kādu laiku notika darbs pie grozījumiem Pašvaldību likumā, tomēr pagājušajā nedēļā izrādījās, ka nekādas vērā ņemamas izmaiņas likumdevēji šajā jomā nemaz nevēlas redzēt.

Gandrīz visas pašvaldības Latvijā izdod savus drukātos biļetenus. To veidošanas pieejas ir dažādas. Taču netrūkst gadījumu, kuros šie izdevumi sacenšas ar īstām avīzēm un publicē informāciju, kas vairāk iederētos vietējos laikrakstos. Cita starpā tur var atrast intervijas ar dažādiem cilvēkiem, pasākumu reportāžas, izklaides saturu – un ir bijuši atsevišķi piemēri, kad šie izdevumi pat pamanās piesaistīt reklāmu.

Reklāmas nauda ir viens no galvenajiem īsto mediju ienākumu avotiem, un avīzēm pašlaik jau tā nav spoži ar ienākumiem. Turklāt par īstu avīzi jāmaksā katram pircējam pašam, taču pašvaldību izdevumu veidošana ir finansēta no pašvaldības budžeta. Tādējādi šī pašvaldību izdevējdarbības forma negatīvi ietekmē vietējo laikrakstu pozīcijas un finansiālo situāciju tirgū. Lasītājs nebūs motivēts atbalstīt vietējo laikrakstu, ja uzskatīs, ka par svarīgāko savā novadā var uzzināt no pašvaldības izdevuma.

Taču pašvaldības izdevums, atšķirībā no īstas avīzes, ir sabiedrisko attiecību, nevis žurnālistikas formāts. Likumā gan ir rakstīts, ka pašvaldībām iedzīvotāji jāinformē par pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm novadā, tomēr reālie pašvaldību izdevumi aptver krietni plašāku darbības sfēru. Ne jau no likuma burta neizpildes baidās pašvaldību pārstāvji, kuri tik enerģiski aizstāv savas tiesības turpināt izdot šos biļetenus. Pašvaldības izdevums ir lieliska iespēja pašvaldības vadībai reklamēt sevi, iztiekot bez nepatīkamiem vērtējumiem un kritiskām iebildēm. Šajos izdevumos lielākoties var lasīt vien to, cik viss pašvaldībā ir labi, bet, ja kaut kas nav labi, tas tiks noklusēts vai arī pavērsts tā, lai tomēr izskatītos labi.

Ja pašvaldības ir uztraukušās vien par savu iedzīvotāju informēšanu, tām būtu jāsāk ar godīgu savas izdevējdarbības izvērtējumu – vai šī tiešām ir “informēšana” vai varbūt tomēr sevis slavināšana? Var jau sacīt, ka vispārējā mediju negatīvisma nogurdinātajai publikai ir pat patīkami palasīt arī kaut ko pozitīvu, tomēr ir jājautā, kas ir svarīgāk: lai iedzīvotāji iegūst neatkarīgu informāciju, kas ļauj novērtēt pašvaldības darbu arī to nepilnībās, vai arī dzīvot ilūzijā, ka viss ir kārtībā? Par politiķu kļūdām jau parasti tomēr samaksā sabiedrība, un sabiedrībai ir svarīgi neievēlēt politiķus, kuru darbi var izmaksāt dārgi.

Mediju nozares pārstāvji ilgu laiku ir centušies par šīm tēzēm pārliecināt politiķus. Nupat jau šķita, ka tas sāk izdoties. Pašvaldību likuma grozījumos, kas liekami priekšā Saeimai, tika iestrādāts punkts, kas nosaka paš­valdību izdevumu publicēšanas biežumu – reizi mēnesī – un tematiku. Tomēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pagājušajā nedēļā nosliecās par labu kāda nezināma autora formulētajai grozījumu redakcijai, kas ļauj pašvaldībām pašām noteikt, cik bieži to materiāli iznāk.

Tas, ka politiķiem ir pretestība pret pašvaldību pašslavināšanas ierobežošanu, nepārsteidz. Pašvaldību vadītāji ar savām interesēm ir pārāk ietekmīgs spēks, lai deputāti atļautos tiem runāt pretī. Taču īpaši skumdina veids, kā šī pretestība šoreiz ir izpaudusies. Ir tērēts iesaistīto pušu laiks un enerģija, lai sadarbībā ar tiem izstrādātu grozījumu projektu, ko politiķi tāpat negrasās pieņemt. Varēja uzreiz pasludināt, ka paš­valdību vadības labo darbu cildināšana ir Latvijas pašvaldībām neatņemamas tiesības un ka tas nav apspriežams jautājums. Turpretī tagad bija uzburta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas, uzklausīšanas butaforija ar maldīgiem signāliem par abpusēju sapratni – līdz brīdim, kad tiek pieņemti lēmumi.

Realitātē sapratnes nav nekādas. Par to liecina arī Latvijas Pašvaldību savienības pozīcija, ilgu laiku atbalstot pašvaldību izdevumus to pašreizējā formātā. Pašvaldību savienība savulaik solīja – tiks izstrādātas vadlīnijas, kurās pašvaldībām skaidrotu, tieši ko nozīmē “informēt sabiedrību”. Tas varētu būt bijis veids, kā esošā tiesiskā regulējuma kontekstā sadalīt darbības sfēras starp privātiem medijiem un pašvaldību biļeteniem un mazināt to, ka pašvaldības ar saviem izdevumiem konkurē ar īstiem medijiem.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Jana Bunkus laikrakstam “Latvijas Avīze” pagājušajā nedēļā skaidroja, ka šādas vadlīnijas joprojām topot, taču process ir lēns. “Jāņem vērā pašvaldību atšķirīgā specifika. Mēs jau tagad daudz runājam ar pašvaldību cilvēkiem, rādām labās prakses piemērus. Taču jārespektē, ka katrai no tām ir savas tradīcijas un ieradumi,” viņa sacīja. Tad nu, lūk, – viss turpināsies kā līdz šim tāpēc, ka pašvaldībām ir tādas “tradīcijas”. Un, ja gadās, ka vienai otrai pašvaldībai ir “tradīcija” ar savu iedzīvotāju nodokļu naudu mēģināt iznīcināt vietējo laikrakstu, arī tur acīmredzot neko nevar darīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi