Raksti

Viedokļi

Pašvaldības policijas iespējas un pilnvaras

Jānis Gabrāns

“Ja valsts nespēj pietiekami investēt iekšējās drošības infrastruktūras ilgtspējīgos risinājumos, tad, iespējams, sabiedrībai jāņem dalība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā,” tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem un šo pilsētu pašvaldību policijas priekšniekiem, paudis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Te cilvēkiem ar garāku dzīves pieredzi prātā nāk sistēma, kas pastāvēja padomju laikos – sabiedriskās kārtības sargi. Katram uzņēmumam, iestādei bija jānozīmē cilvēki, kuri noteiktās dienās un stundās patrulē pilsētā vai ciemā, uzraudzīdami sabiedrisko kārtību. Pie tā gan nerosina atgriezties, jo šoreiz tika runāts par pašvaldības policiju iespējām, pilnvarām, kompetencēm.

Ministrs uzsvēris, ka galvenais mērķis, lai uz ielām būtu drošība un lai spēka struktūras sekmīgi spētu fiksēt un apturēt noziedzīgus procesus: “Mans pienākums ir virzīt visas iesaistītās puses, lai netiktu nelietderīgi izmantoti resursi un visi kopā mēs nonāktu pie labākā risinājuma.”

Nav noslēpums, ka Valsts policijā ir kadru problēmas, darbinieku trūkst, esošais finansējums neļauj nodrošināt nepieciešamo patruļu skaitu iecirkņos, lai varētu operatīvi reaģēt katrā situācijā. Tāpēc pašvaldībās, tostarp Cēsīs, izveidota pašvaldības policija, kas daļēji aizstāj Valsts policijas darbu. Tiesa, pilnvaras mazākas, jo, aizturot šoferi dzērumā, jāizsauc Valsts policija, kas noformēs pārkāpuma protokolu. Tiesa, dažkārt Valsts patruļa jāgaida pat vairākas stundas, jo darbinieki aizņemti kāda satiksmes negadījuma izskatīšanā. Pašvaldības policija nevar sodīt arī par ātruma pārkāpšanu, vadot automašanu, un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

LLPA priekšsēdētājs Viktors Valainis tikšanās reizē norādījis, ka bieži vien pašvaldības policija tiek uzskatīta par “plāksteru līmētājiem”, kas tikai izraksta sodus: “Taču mūsdienās tā patiesībā ir reāla patrulēšana, visi dienesti ir pilnā sagatavotības līmenī, daudz kas ir mainījies. Iespējams, vajadzētu runāt par gradāciju, kas īsti ir pašvaldības policija – cilvēks, kurš pārbauda, vai ir izkārts karogs, vai profesionālis pilnā dienesta gatavībā. Bieži vien mums atņem funkcijas, kuras esam spējīgi veikt. Piemēram, redzot ātrumpārkāpēju, pašvaldības policija var tikai izsaukt Valsts policiju, kas konstatē pārkāpumu, lai gan būtu varēts šo pārkāpēju aizturēt.”

Arī Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Nor­buts atzīst, ka būtu pareizs solis dot lielākas pilnvaras municipālajai policijai: “Te gan jāņem vērā, ka tādējādi pašvaldības policija pārņem Valsts policijas funkcijas, kas tiek finansēts no valsts budžeta. Pašvaldības policijas uzturēšanai nauda jāatrod pašvaldības budžetā, bet to varētu novirzīt citur. Varbūt vispār jāmaina sistēma, ka novados galvenais atbildīgais par kārtību ir pašvaldības policijas priekšnieks, bet Valsts policija iesaistās tikai smagāku kriminālnoziegumu gadījumā. Taču tad būtu jāpārdala arī valsts finansējums.”

Iztikt bez pašvaldības policijas būtu grūti, jo Valsts policijai paš­laik nepietiek kapacitātes, lai reaģētu uz visiem izsaukumiem. G. Norbuts atsaucās uz aktuālu piemēru: “Aizvadītajā nedēļā Valsts policijā nogādājām sešus cilvēkus, un tie nav kādi, kuri sabiedriskā vietā atradušies dzērumā, tās ir personas, kas izdarījušas kādu nopietnāku pārkāpumu, kas vairs nav pašvaldības policijas kompetencē. Mēs, kaut tas nav mūsu kompetencē, esam viņus aizturējuši un nodevuši Valsts policijai. Protams, grūti nodalīt, kur ir tā robeža, bet šis jautājums būtu jāsakārto.”

Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam ir cits viedoklis: “Manuprāt, pašvaldības policijai pamatā jānodrošina pašvaldības funkciju realizācija. Pirmkārt un galvenokārt, saistošo noteikumu kontrole un uzraudzība, bet sekundāri – sabiedriskā kārtība. Turklāt šai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai jābūt sadarbībā ar Valsts policiju, jo tās pamatfunkcija ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Saprotu, ka Valsts policijai grūti ar resursiem, bet, manuprāt, tas nav skatījums pareizā virzienā, ka jānodod vairāk darba pašvaldību policijai. Piekrītu, ka municipālajai policijai varētu būt nedaudz plašāks pilnvarojums savā teritorijā, bet nedomāju, ka jāņem nost darbs Valsts policijai. Valstij jādomā, kā tikt galā ar savām problēmām, nevis jānogrūž tas uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldības policijas uzturēšana prasa lielus līdzekļus, ko varētu ieguldīt daudz lietderīgāk. Diemžēl nākas secināt, ka pašvaldības pārņem arvien vairāk un vairāk valsts funkciju, kam neseko finansējums. Bet pienāk brīdis, kad pašvaldība to vairs nespēj. Likums jau neuzliek par pienākumu pašvaldībai uzturēt municipālo policiju, tā ir katras pašvaldības brīva griba un izvēle.”

LLPA tikšanās reizē ar iekšlietu ministru panākta vienošanās par darba grupas izveidi, kas izstrādās risinājumus dažādiem infrastruktūras jautājumiem, kā arī kompetenču sadalījumam starp Valsts policiju un pašvaldības policiju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *