Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Pašvaldībām svarīgi kontrolēt

Jānis Gabrāns
07:55
20.09.2017
1

Siltumapgāde valstī tiek risināti dažādi. Tas attiecināms gan uz kurināmā izvēli, gan to, vai ar siltuma ražošanu nodarbojas paš­valdības, vai šī funkcija nodota privātajam uzņēmējam. Tiesa, kā vieniem, tā otriem ir daži galvenie jautājumi –laikus sākt apkures sezonu un saņemt par pakalpojumu pienākošos maksu, kas vai nu noteikta ar pašvaldības deputātu lēmumu, vai apstiprināta Sabiedris­ko pakalpojumu regulatorā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis stāsta, ka, tuvojoties gada vēsajam periodam, pašvaldības dara visu, lai apkures sezona sāktos bez problēmām, un šobrīd nav informācijas par īpašiem ekscesiem, kas liegtu kaut kur uzsākt siltuma ražošanu.

“Tiesa, šogad ir tāds paradokss, kas bija novērojams jau pērn, ka dažkārt apkure, izmantojot dabasgāzi, ir lētāka, nekā kurinot ar vietējo šķeldu. Pirms gadiem pieciem situācija bija pilnīgi pretēja. Tas gan nenozīmē, ka tas attiecas uz visiem un visur, kur pieejama dabas gāze, apkure būs lētāka nekā ar vietējo kurināmo. To nosaka un ietekmē daudzi faktori, tai skaitā katlumājas sakārtotība un modernizācija.

Taču, manuprāt, kā kurināmo izmantot šķeldu tomēr ir saprātīgāk, jo tas ir vietējais kurināmais, šādas katlumājas nodrošina darbavietas, ir arī citi plusi. Dabasgāzes tirgus ir neprognozējams. Nezi­nām, kā situācija attīstīsies pēc gadiem trim pieciem.

Šī neprognozējamība ir viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības arvien vairāk cenšas pāriet uz vietējo kurināmo – šķeldu, granulām. Process vairs nav tik intensīvs, jo liela daļa to jau izdarījuši. Maksi­mumu tas sasniedza iepriekšējā Eiropas fondu apguves periodā.

Protams, arī izmaiņas šķeldas cenās neviens īsti nevar prognozēt. Mūsu šķeldas cenu lielā mērā nosaka eksporta cenas, proti, par kādu cenu šķeldu var pārdot ārvalstīs. Šīs cenas pagaidām ir stabilas vai arī ar pavisam nelielu pie­augumu apkures sezonā, bet pašvaldības cenšas iepirkt kurināmo vasarā, kad cenas zemākas, vai arī noslēdz ilgtermiņa līgumus par šķeldas piegādi.”

Joprojām valstī aktuāla ir arī apkures parādu problēma, kas veido lielāko daļu no komunālo parādu apjoma. Latvijas Pašvaldību savienība divreiz gadā apkopo apkures parādu situāciju valstī – beidzoties un sākoties apkures sezonai. A. Akermanis norāda, ka vēl nav zināms, kāda būs situācija, sākoties jaunajai apkures sezonai, bet pieredze rāda, ka parādu apjoms sarūk: “Lēnām, bet sarūk. Par šī brīža situāciju grūti ko teikt, jo visu vasaru turpinās parādu segšana.

Kopējo ainu negatīvi ietekmē vecie parādi, kas radās pirms vairākiem gadiem, bet aktuālās nomaksas pašvaldībās, kur notiek darbs ar iedzīvotājiem, tiek pildītas par 95 procentiem un vairāk. Tā ir pozitīva situācija, bet, kā jau teicu, lielāko daļu no kopējās parādu summas veido vecie parādi, kas jau velkas līdzi gadiem.”

Par šiem parādiem runāts daudz, šķiet, katras daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju saņemtajā komunālajā rēķinā parādu ailītē lielu daļu veido tieši šie – bezcerīgie parādi. Dažs apsaimniekotājs tos raksta atsevišķā ailē, lai iedzīvotāji varētu redzēt aktuālo parādu situāciju.

A. Akermanis saka, ka par šo parādu norakstīšanu varētu sākt domāt, kad būs pagājuši desmit gadi kopš to rašanās. Visiem skaidrs, ka šie parādi ir bezcerīgi, tos neviens nemaksās, arī piedzīt tos nav iespējams. Tāpēc pareizāk skatīties uz esošo situāciju, kas pārsvarā vērtējama kā pozitīva. Lai gan māju bilancē jau šie bezcerīgie parādi joprojām parādās.

Runājot par situāciju, ka siltuma ražošana arī mazajos novados tiek nodota privāto komersantu rokās, padomnieks norāda, ka šādu piemēru valstī tomēr ir ļoti maz. Tās esot vien atsevišķas epizodes.

“Nevar pateikt, tas ir pareizi vai nav, jo problēmas jau visiem vienas. Parādi krājas gan privātajiem, gan pašvaldībām. Remonti, investīcijas jāveic vieniem un otriem. Var jau šo funkciju nodot komersantu rokās, bet nevar apgalvot, ka tas uzlabos situāciju. Likums tomēr nosaka, ka siltum­enerģijas apgāde ir autonomā paš­valdības funkcija, un grūti pateikt, vai tas tiks mainīts. Protams, nododot siltuma ražošanu komersantam, ir ieguvumi, bet, no otras puses, pašvaldība var zaudēt kontroli, kas var novest pie neprognozējamām sekām, piemēram, krasa cenu pieauguma. Situācija, kad siltuma ražošanas uzņēmuma īpašumtiesības vai kontrolpakete ir pašvaldībai, ļauj tām zināmā mērā ietekmēt šo situāciju. Tāpēc, pieņemot lēmumu nodot šo funkciju privātajiem komersantiem, jautājums pamatīgi jāizdiskutē,” norāda A. Akermanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi