Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Pasaules Zemes diena atgādina

Anna Kola
18:23
25.04.2022
6

Šī gada Pasaules Zemes dienas tēma ir “Investē mūsu planētā”.

Ja tā padomā, cilvēce pēdējos pārsimts gados vairāk planētas resursus izsūc, nekā cenšas atjaunot, tāpēc ir svarīgi pieminēt tādu dienu nozīmīgumu dzīvās radības kopējās mājvietas ilgt­spējīgā saglabāšanā. Nav svarīgi, cik daudz izvēlamies investēt, šobrīd patiesi ir svarīgi uzsvērt planētas resursu atjaunošanas nozīmīgumu.

Tā kā klimata izmaiņu radītās sekas kļūst arvien jūtamākas, ir svarīgi, ka katrs veic vismaz kaut kādu ieguldījumu ilgtspējīgā planētas nākotnē. “Mums jārīkojas tagad (drosmīgi), jābūt inovatīviem un jāpielieto stratēģiskas darbības planētas ilgtspējībā. Un tas attiecas uz mums visiem. Pilnīgi visiem. Uzņēmumiem, valdībām un katru pilsoni – katrs no mums ir atbildīgs. Tā ir planētas līmeņa sadarbība starp mums visiem,” tā teikts Pasaules Zemes dienas tīmekļa vietnē.

Par laimi, ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam iesaistīties mūsu zemes māju atjaunošanā – gan piedaloties, piemēram, talkās, darbojoties vides organizācijās vai, gluži vienkārši, šķirojot atkritumus un apzināti uzturot vidi pie savas privātmājas tīru, nekaitīgu, dabai draudzīgu. Šogad 30.aprīlī Latvijā atkal notiks Lielā Talka. Ja grūti saņemties uz vides kopšanu ikdienā un sirds sauc pēc kolektīvas darbošanās kompānijā, tad tā ir iespēja dot savu artavu mūsu vides sakopšanā.

Joprojām, šķiet, nav izskausts netikums izmest kaut kur meža malās mājsaimniecībās radušos atkritumus, tai skaitā pat vecas mēbeles un elektroiekārtas. Vienmēr esmu brīnījusies par šo indivīdu smadzeņu uzbūvi un pelēkās vielas apjomu, jo mūsdienās – lai arī maksas pakalpojums – ir ļoti vienkārši nodot gan nederīgus lielgabarīta atkritumus, gan nolietoto sadzīves tehniku un elektroniskās ierīces. Šis ir viens no mūsdienu pasaules ieguvumiem – sistemātiska atkritumu apsaimniekošana, jo, ja tā padomā, kādā gan miskastē mēs dzīvotu, redzot milzīgo produktu klāstu veikalos, kas visi lielākoties ir iepakojumos, ja nebūtu vienotas atkritumu savākšanas sistēmas? Baisi kļūst no tādas domas.

Statistika rāda, ka viens pasaules iedzīvotājs gadā vidēji saražo ap astoņsimt kilogramiem atkritumu. Moderni kļūst pievērsties zero-waste jeb bezatkritumu dzīvesveidam, izvēloties otrreiz lietojamus iepakojumus, traukus, preces, kas uzreiz pēc lietošanas nenonāks atpakaļ vidē atkritumu veidā. Tas gan varētu šķist ļoti sarežģīti, bet ne neiespējami. Patlaban ir iespēja produktus iegādāties arī beziepakojumu preču veikalos, pircējs atnāk ar savu trauku, kuru piepilda ar vēlamo produktu.

No pieredzes gan jāsaka, ka problēma nav tikai tajos, diemžēl, joprojām skaitliski daudzajos cilvēku sugas pārstāvjos, kam nav sirdsapziņas izmest nevajadzīgās lietas dabā. Dzīvojot piejūras rajonos, kur savulaik bijusi padomju militārā teritorija, vēl šodien ir skumji noraudzīties pa pusei zemē ieraktos dzeloņstiepļu rituļos, kuri sarūsējuši guļ kā nāvējošas lamatas meža zvēriem. Arī vasarā, liedagā vērojot, ko mūsu Baltijas jūra izskalo krastā, kļūst mazliet skumji, kad vilnīšos šūpojas, piemēram, sieviešu higiēnas preces vai bērnu autiņbiksītes, nemaz nerunājot par brīdi, kad smiltīs centies izrakt bedri bērna rotaļām, bet no turienes pretī raugās stikla alus pudeles rīkle.

Tā kā no aprīļa valstiski noteiktie Covid-19 ierobežojumi ir atcelti, tad ir iespēja arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, līdz ar to arī paveras šī pavasara iespēja attīrīt vidi mums apkārt. Kā jau zināms, šodien, 22.aprīlī, visā pasaulē jau 51.reizi tiek atzīmēta Starptautiskā Zemes diena, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Zemes dienas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 60.-70.gados. 1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma San­ta­barbaras (Kalifornija,  ASV) kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Tas jūrā izveidoja 56 kilometru garu, bīstamu plankumu, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītājdzīvnieku. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas pie­krasti. Noplūde bija katalizators, kas aizsāka iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem.

No idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu darboties vides aktivitātēs un izglītot sabiedrību. Viņam tas izdevās – 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena, kad ap  20 miljoniem amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. Starptautiski atzīta Zemes diena kļuva 1990. gadā, un Apvienoto Nāciju organizācija to par starptautiski atzīmējamu noteica 2002.gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
31

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi