Raksti

Viedokļi

Pasaules brīvības diena

Anna Kola

Brīvība. Vārds, kurš, manuprāt, mūsdienu izpratnē ir līdzvērtīgs vārdam “miers”. Jēdzienam “miers” latviešu valodā ir četri pamata skaidrojumi.

Pirmais no tiem vairāk saistāms ar ikdienas attiecībām un mijiedarbību starp cilvēkiem, proti, miers skaidrots kā stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; valda saticība. Nākamais skaidrojums ir tāds, kurš ir ļoti aktuāls šogad. Miers ir stāvoklis, kad nav bruņotas cīņas, kara; savukārt trešā definīcija iet roku rokā ar šobrīd tik aktuālo – miers ir vienošanās izbeigt karu, strīdu.

Vai gan varējām iedomāties, ka mūsu pasauli tik piepeši satrieks karš tepat, Rietumu pasaulē, Eiropas vidienē? Protams, neviens nešaubījās, ka lielais kaimiņš, ar kuru daudzām robežvalstīm saistās skumju un sāpju pilnas atmiņas, ir neprognozējams, bet kaut ko tik agresīvu vismaz ikdienas cilvēks diezin vai iedomājās. Ja kāds empātijas trūkuma dēļ neizjūt līdzjūtību pret kara šaus­mu skartajiem, tad vismaz noteikti būs pamanījis, ka papīra sloksnīšu un metāla ripiņu pirkt­spēja sāk nokristies arvien straujāk – viss ir kļuvis daudz dārgāks. Dzīvot kļuvis dārgāk. Šodien eksistēt uz šīs pasaules nu maksā daudz vairāk nekā pirms gada uz šīs pašas planētas tajos pašos platuma grādos.
Miers un brīvība kā tādi, jāatzīst, uz pasaules, kamēr vien uz tās mājo mūsu sugas pārstāvji, tā visaptveroši laikam īsti nav bijis nekad. Vienmēr ir bijušas cīņas par pārtiku, teritoriju, ietekmi, varu un visbeidzot naudu. Ja karš nav vienā pasaules malā, tad noteikti kaut kādas cīņas un asinsizliešanas notiek otrā. Ja kāda valsts ar visu savu enerģiju iestājas par mieru, tad kāda cita aktīvi sludina savu pārākumu vai – gluži pretēji – sevis nonicināšanu un atkal veicina darbības, kas noved pie mazāka vai lielāka mēroga karadarbības.

Šobrīd dzīvojam bažās un nedrošībā par to, kas mūs sagaida nākamajā piecgadē, desmitgadē, piecdesmitgadē. Vai mūsu bērniem, mazbērniem būs vieglāk dzīvot šajā pasaulē? Mierīgāk? Harmoniskāk? Ļoti jācer, ka tā. Tomēr maz ticams, ka cilvēce kādreiz pārstās rauties pēc varas un naudas. Vienmēr būs kāds, kas izkārpīsies kādā augstākstāvošā pozīcijā tikai tādēļ, lai saraustu vairāk bagātības. Un, kad ar to nebūs līdzēts, neremdināmā ape­tīte arvien kņudinās, un tad – kas gan atliek? Var tikai terorizēt, pakļaut apkārtējos, jo nauda un manta jau vairs nenes prieku. Vajag gandarījumu, redzot, ka no tevis baidās.

Kopš šī gada februāra ik dienu aizvadām, klausoties un vērojot ziņas no kara šausmām Ukrainā un daudziem ir iespēja uzklausīt ukraiņu bēgļu stāstus. Pasaule, tai skaitā par mums turīgākie un visādā ziņā spēcīgākie Rietumi, arī dzīvo trešā pasaules kara draudu ēnā. Neviens nav drošs, kas mūs sagaida. Tomēr šajā dienā gribas cerēt un paļauties uz cilvēka būtības gaišāko daļu, kas pārspēs to tumšo, destruktīvo pusi, kas alkst mūsu skaisto, zili zaļo planētu nolemt iznīcībai.

Pasaules brīvības diena, ko atzīmē šodien, 9.novembrī, aicina mūs aizdomāties par brīvību un mieru pasaulē, savā valstī, savā pilsētā, ciemā un visbeidzot – pašiem savās sirdīs. Šajā datumā ieliktā atzīmējamā diena saistāma ar Berlīnas mūra krišanu 1989. gada 9.novembrī. Tieši šis notikums iezīmēja komunisma ēras beigas Centrālajā un Austrumu Eiropā, skarot arī mūs. Otrā pasaules kara beigās Vācija bija sadalīta Austrumu un Rietumu Vācijā, un šos divus sektorus sadalīja amerikāņu, britu un franču pārvaldītie Rietumi un Padomju Savienības pārvaldītā Austrumu daļa. Arī Berlīne bija šajā Padomju Savienības pārvaldītajā teritorijā. Vēl šodien, apceļojot Vāciju, tik krasi redzama atšķirība starp Rietumu un Austrumu Vāciju. Tik ļoti jūtama komunistiskā režīma dvakojošā elpa, lai arī, tiesa, ne tik lielos apmēros kā mums līdzīgajās Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā, Čehijā un citviet. Tā pati dvaša šobrīd smacē Ukrainu, un bail pat iedomāties, ka apcer uzpūst izelpu arī mūsu – Baltijas valstu – virzienā. Tāpēc šodien, Pasaules brīvības dienā ir svarīgi apzināties, ko esam izcīnījuši un kas mums ir dots: mūsu brīvība, miers, palīdzība no pasaules lielvarām un pašiem sava nācijas teritorija zemeslodes daļā, kuru neskar ne cunami, ne postoši plūdi, ne vulkānu izvirdumi, pat ne tornādo vai veselas pilsētas aprijošas zemestrīces.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *