Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas

Jānis Gabrāns
14:33
07.01.2020
2

Daļa sabiedrības gada pēdējo dienu, gadu miju pavada ne tikai draugu, radu, paziņu pulkā, bet arī ielūkojotiestelevīzijas ekrānā. Par Latvijā raidošo televīziju piedāvājumu gadu mijā dzirdēti dažādi, arī gluži pretēji viedokļi, taču šoreiz ne par to. Gadu mijas neatņemama programmas sastāvdaļa ir valsts vadītāju uzrunas.

Gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, gan Valsts prezidentam Egilam Levitam šīs bija pirmās gadumijas uzrunas. Jāteic, parasti uz visu reaģējošā twiterpublika šoreiz to palaida garām samērā mierīgi, taču dažos komentāros ielūkosimies. Vēl pirms uzrunām sporta žurnālists Māris Rīmenis ierakstīja: “Gaidu Vecā gada uzrunas, bet Godmaņa klasiku jau laikam neviens nepārspēs: “.. un tiem, kas zog, mēs atstāsim vienu galdu, vienu krēslu un vienu mēteli!”

M. Rīmeņa teiktais piepildījās, jo šoreiz abas uzrunas bija, runājot politoloģes Ivetas Kažokas vārdiem, pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas.
Pirmais skatītājus uzrunāja premjers K. Kariņš, kurš, runājot par veiktajām un veicamajām pārmaiņām, norādīja, ka tās virzītas uz vienu galveno mērķi: “Lai visi mūsu iedzīvotāji dzīvotu labāk. Lai mēs prātīgi, atbildīgi un caurskatāmi lietotu nodokļu maksātāju naudu.

Es labi izprotu to, ka ne visi piekrīt valdības virzītajām pārmaiņām. Kritika procesā ir nepieciešama, lai mēs varētu savu darbu darīt labāk. (..) No manas puses dialogs ir vienmēr gaidīts un atvērts.”

Ieskicējot 2020.gadu, premjers uzsvēra, ka turpināsies mērena ekonomikas izaugsme: “No­slēgsies administratīvi teritoriālā reforma, kas ieviesīs skaidrību ne tikai par nākotnes pašvaldību apmēriem, bet arī būtiski ļaus uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā. Mēs turpināsim strādāt pie tieslietu sistēmas un tiesiskuma stiprināšanas, kas svarīgi jebkurai demokrātijai. Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies. Ar kopīgiem spēkiem padarīsim to neatgriezenisku.

Mūsu turpmākais ceļš jāvirza uz to, lai sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par “ceļu uz Zie­meļvalstu labklājības līmeni”. Tā ir Latvija, kura saredz klimata politiku kā tautsaimniecības attīstības iespēju. Tā ir Latvija, kuras zinātne un uzņēmumi atgūst savu vietu pasaulē. Šis mērķis nav vienā dienā sasniedzams, taču esmu pārliecināts, ka, ejot soli pa solim, mēs to sasniegsim. Tas ir mūsu spēkos.”

Valsts prezidents Egils Levits visiem vēlēja cerību, ticību un pārliecību: “Es vēlu mums cerību, jo cerībās dzīvo mūsu sapņi. Es nerunāju par tiem, ko redzam miegā, bet sapņiem, kuros ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni. Tie spēj saredzēt to, kā vēl nav. Iezīmēt jābūtību. Mums jāmāk gudri sapņot, lai atbildētu uz 21. gadsimta lielajiem jautājumiem. (..) Sap­ņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”

Valsts prezidents rosināja izvēlēties jaunu ekonomikas modeli, kas celtu godā pietiekamību kā vērtību, nevis nežēlīgu dzīšanos pēc pārtēriņa: “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālajā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu.”

Viņš vēlēja ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus svarīgākos sapņus; pārliecību, jo tā nozīmē rīcību – risināt problēmas vienu pēc otras, nevis nolaist rokas to priekšā.

“Par spīti it visam – Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem,” teica E. Levits.

***

Kā uz šīm uzrunām reaģēja skatītāji, rakstot komentārus vietnē twitter? Daudzi runas vērtēja pozitīvi.

liana_langa : “Šīs gadumijas līderu uzrunas, manuprāt, iezīmēja robežšķirtni, kurā dodamies prom no postpadomiskās rutīnas un priekšstatiem uz eiropeiskāku kvalitāti. Cerīgi!”

Guntis Zemītis: “Manuprāt, būtiskākais akcents Valsts prezidenta runā bija “pietiekamība kā vērtība”. Tas tiešām ir solis prom no 90. gadu morāles, nabadzībā turētas sabiedrības izmisīgās un alkatīgās vēlmes izrauties grābjot, ko var, vienalga kā, vajag vai nevajag.”

Inese Vaivare: “Nezinu, kā tviteris lēma, bet man patika E. Levita uzruna. Vienkāršā valodā par būtisko. Arī par globālo. Šis patiešām ir mans Prezidents.”

Kristīne Želve: “Runai un tās vizualizācijai ir spēcīgs emocionālais reģistrs, kas vienmēr uzrunā masas, bet bez precīza, gudra vēstījuma tam, protams, būtu 0 vērtības. Te ir abi, reta kombinācija.”

Taču bija arī citi interesanti, padomāt liekoši viedokļi.

LīgLberga: “Tā ir tāda īpatnēja padarīšana – obligātā uzruna. Kāda no tās jēga? Skaisti runāt prot daudzi, bet ticēt var tikai mazumam. Es varbūt labāk dzirdētu R.Paula, U.Dumpja un citu, tiešām populāru un tautā mīlētu personu uzrunas. Bet tas nenozīmē, ka man nepatiktu Levits vai Kariņš.”

Alla Kudiņa: “Politiķu skats uz notikumiem valstī par to, kas noticis ar un ap mums, ir ļoti svarīgs. Jautājums, vai forma (10 min pirms pusnakts/ pacilātas, iestudētas vadoņu uzrunas), pie kuras esam pieradināti kopš padomju laikiem, būtu jāturpina arī 2020.gadā, patiešām būtu saturīgas diskusijas vērts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi