Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Pārdomas pēc skolotāju demonstrācijas

Druva
23:00
06.04.2009
1

2. aprīlis pagājis, aizvadīta arī skolotāju demonstrācija. Sabiedrībā domas dalās, ir skolotāju demonstrācijas atbalstītāji, ir pretinieki. Tāpēc gribot negribot jāatgriežas pie aizvadītās dienas notikumiem un pārdomām, ko raisīja līdzdalība demonstrācijā.

Vairākkārtējs Latvijas Republikas Ministru prezidents I.Godmanis savulaik palaida tautās frāzi: „Viss maksā tik, cik tas maksā!” To redzam. Ceļas cenas apkurei, elektrībai, dārgāki kļūst produkti un pakalpojumi. Krasi paaugstinās maksa par medicīnu, bet paradoksālā kārtā mediķu atalgojums samazinās. Tajā pašā laikā valdībai liekas, ka arī skolotāju darbs kļūst nevērtīgāks, par to var maksāt mazāk. Kāpēc tā? Acīmredzot tāpēc, ka tas valstij (precīzāk – valdībai) šķiet mazsvarīgs un nenozīmīgs. Kaut neesmu sazvērestības teorijas piekritējs, jāsāk domāt, ka taisnība bija dažiem vācu sociāldemokrātiem, ar kuriem runāju pirms gandrīz divdesmit gadiem, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanās. Viņi teica: „Par jums viss Rietumos jau ir izlemts. Igaunijai jākļūst par Eiropas skatlogu Krievijas priekšā, bet Latvijai jābūt lēta darbaspēka piegādātājai Eiropas vajadzībām.” Toreiz man šķita, ka šie vārdi ir pārspīlējums. Tagad jāsecina, ka tā bijusi tālredzīga prognoze. Šāds projekts, ja tāds ir, tomēr nebūtu realizējams bez palīdzības Latvijas valdības līmenī. Gali savienojas – acīmredzot, ka šāds plāns tiešām pastāv. Izglītības sistēmas vājināšana tādā lieliski iekļaujas.

Varētu iebilst – pat ja visa Latvija pārceltos uz Rietumeiropu, diezin vai tas būtu jūtams ieguvums darbaspēka tirgum. Galu galā miljonus lētā darba veicēju ik mirkli varētu iegūt no austrumiem. Bet tieši te jau tas suns aprakts: musulmaņi faktiski neintegrējas Rietumu sabiedrība, viņu asimilācija tur nenotiek. Austrumeiropas iedzīvotāji – tā pilnīgi cita lieta! Viņi ir eiropieši, auguši kristīgās kultūras un tradīciju ietekmē, tāpēc asimilācija problēmas nerada. Šampinjonu vācēji no Latvijas Rietumeiropai daudz interesantāki un vēlamāki par musulmaņiem.

Nicinošajai attieksmei pret izglītību un skolotāju darbu ir arī vietēja nozīme. Sen zināms, ka neizglītotus cilvēkus vieglāk pārvaldīt. Tuvojas vēlēšanas, tiks palaistas kārtējās pozitīvisma kampaņas, TV ekrānos parādīsies partiju buldozeri un<i> lokomotīves. Mazizglītotais vēlētājs daudz neiedziļināsies viņu darbībā, nemēģinās saukt atmiņā šo politiķu līdzšinējo veikumu, apmierināsies ar skaisto TV bildi un atkal atdos savu balsi tiem pašiem vecajiem vēžiem. Ērti un mīļi!

Paliek pēdējais arguments – krīze, visiem grūti, visiem jāsavelk jostas. Krīze ir aptvērusi visu pasauli, tāpēc arguments šķietami pārliecinošs. Tomēr arī šajos apstākļos vairums Eiropas valstu neķeras klāt izglītības sistēmai. Tur visiem skaidrs, ka izglītota jaunā paaudze ir valsts nākotne. Tā tas ir Igaunijā, Somijā, Francijā un citur. Latvija ietilpst tajā Eiropas valstu nelielajā grupā, kuras ķērušās pie izglītības sistēmas vājināšanas. Līdztekus Latvijai tajā ir vēl vienīgi Ungārija un Īslande. Pēdējais gadījums gan pilnīgi skaidrs – valsts faktiski ir bankrotējusi. Krīzes aizsegā turpinās Latvijas mazo lauku skolu likvidācija. Neizglītotie lauku jaunieši apvienojas bandās un dodas laupīt uz lielajām pilsētām. Latvijas valdību šādi „sīkumi” neuztrauc. Ko lai dara – kur mežu cērt, tur skaidas lec! Jātaupa, skolotāju algas – mazināt, mazās skolas slēgt! Vienlaikus netiek aiztiktas lielās algas, uzblīdušais valsts aparāts ar neskaitāmām pārvaldēm un aģentūrām. Tur strādājošie var justies mierīgi.

Latvijā krīzi padziļina līdzšinējo valdību pārdomāti piekoptā politika, kas vērsta uz tautsaimniecības graušanu. Rūpniecību iznīcināja vienā rāvienā 90.gadu sākumā. Pēdējos gados lielas pūles veltītas lauksaimniecības graušanai. Redzamākie piemēri – cukurrūpniecības likvidācija un strauji rūkošā piensaimniecība (Paldies ministram M.Rozem! Viņš droši var ziņot – darbiņš padarīts!). Nav veikti nekādi pasākumi tautsaimniecības attīstībai, nav nekādu plānu par Latvijas ekonomikas nākotni. Ja tā, tad Latvijā nav nākotnes arī skolām un jaunatnei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
36

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi