Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Par vardarbību un bailēm

Sallija Benfelde
10:05
05.02.2020
2

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par fizisko un psiholoģisko vardarbību. Diemžēl statistika ir skarba – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Latvija ir līdere skolēnu savstarpējas izsmiešanas un vardarbības ziņā tieši skolu vidē. OECD PISA starptautiskajā pētījumā par 2018. gadu rādītāji nav Latvijai labvēlīgi, jo no otrās vietas esam pakāpušies uz pirmo.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 2019.gada deviņos mēnešos saņēma izsaukumu uz 169 pašnāvību mēģinājumiem, ko izdarījuši jaunieši līdz 20 gadu vecumam, jaunākajam bija 11 gadi.

Latvijā ir izveidots projekts Neklusē – ar mājaslapu un lapu feisbukā. Tas ir sociāls projekts, kura mērķis ir samazināt mobinga līmeni Latvijā. Projekts tika izveidots Global Shapers Riga Hub ietvaros.

Protams, ne jau visās skolās ar to negrib vai neprot tikt galā, tomēr, lasot stāstus minētajās lapās, pārņem tāda kā sirreāla sajūta, šķiet, mēs dzīvojam iluzorā pasaulē, kura ārēji ir pavisam normāla, bet patiesībā ir agresīva un bez jebkādas izpratnes par ļaunā un labā robežām.

Ar pieredzes stāstiem dalās ne tikai jaunieši un vecāki, kuru bērni ir cietuši no vardarbības skolā, bet daudzi vecāki atceras arī savu skaudro pieredzi skolā un saka, ka tas ietekmējis visu viņu dzīvi un ka tā varbūt būtu veidojusies citāda, ja nebūtu šīs baisās pieredzes. Diskusijās nākas dzirdēt arī iebildumus, ka viss ir tik slikti, jo bērnus vairs nedrīkst pērt, pat balsi pacelt vairs nedrīkst, bet runāšana un skaidrošana neko nemaina.

Secinājumi pēc šo pieredzes stāstu izlasīšanas ir biedējoši. Proti, ir skolas, kas neatzīst, ka vardarbība tajās pastāv, un pat atļaujas aizrādīt, ka bērnam vajag nevis sūdzēties, bet mācīties dzīvot kolektīvā, saprasties ar citiem skolēniem. Ir skolas, kuras runā ar klases audzinātāju, sauc uz skolu “teroristu” vecākus, bet rezultāts lielāko tiesu ir vardarbības pastiprināšanās, tikai tad jau daudz slēptākā un izsmalcinātākā veidā.

Izrādās, pāridarītāju vecāki lielāko tiesu savus bērnus aizstāv, apgalvo, ka tie ir meli, ka upuris pats sācis konfliktu, un draud sūdzēties par viņu bērna apmelošanu visās iespējamās instancēs. Acīmredzot daudzās skolās, zinot, ka pāridarītāju vecāki tiešām sūdzēsies un skolā būs gaidāma viena pārbaude pēc otras, izliekas, ka viss ir kārtībā un labāk neko daudz nedarīt. Nu, aizsūta upuri un arī pāridarītāju pie skolas psihologa vai sociālā darbinieka, notiek parunāšanās, bet vardarbība tikai pastiprinās. Turklāt emocionāla vardarbība, agresija nav tikai skolēnu starpā, mūsu sabiedrība kopumā ir agresīva – pietiek ielūkoties sociālajos tīklos, lai pārliecinātos, kā slēptā agresivitāte laužas ārā jebkurā jautājumā. Un, protams, agresīvā sabiedrībā arī bērni un jaunieši ir daudz agresīvāki.

Traģiski, ka vecāki, kuru bērni saskārušies ar vardarbību, atzīst – vienīgais veids, kā kaut ko mainīt, ir skolas maiņa, cerot, ka jaunajā mācību iestādē tik traki nebūs. Otrs ieteikums – sūtīt bērnu pašaizsardzības vai pat cīņas kursos. Izrādās, tādus apmeklē arī meitenes. Varmākas, pārliecinoties, ka fiziski uzbrukumi beidzas ar sakāvi, parasti upuri liek mierā. Jāpiebilst, ka ļoti sen, deviņdesmito gadu sākumā, kādā Rīgas skolā, kura bija “labo” skolu sarakstā, arī dēlam nācās saskarties ar klases biedra vardarbību. Puisis terorizēja gandrīz vai visu klasi, bet skola to nekādi neredzēja, jo viņa vecmāmiņa bija kaut kādā amatā izglītības pārvaldē. Toreiz problēmu atrisināja tas, ka dēls sāka apmeklēt teikvando nodarbības. Tiesa gan, šķiet, skola no vardarbīgā puiša beidzot tomēr atvadījās, jo viņš pamanījās kādu meiteni iegrūst stikla durvīs tā, ka tās saplīsa, bija jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, un savainoto meiteni nācās vest uz slimnīcu.

Neklusē stāsti diemžēl liecina arī par to, ka daudzi vecāki uzskata – bērns jāaudzina skolai, jo viņi daudz strādā, pelna, nodrošina visu vajadzīgo, lai tad skola dara savu darbu, jo par to taču pedagogi saņem algu. Savukārt tie, kuri uzskata, ka pie vainas ir aizliegums bērnus pērt, skaidro – padomju laikā viss bija vienkārši. Vecākus izsauca uz skolu, ja nekas nemainījās, ziņoja darbavietai, kur tad “sauca uz paklāja” un kaunināja visu acu priekšā, pēc tam nu gan mājās varmāka dabūja kārtīgu pērienu. Ja arī tas nelīdzēja, bija slēgtās speciālās mācību iestādes, uz kurām tādus nepa­klausīgos nosūtīja. Ar vārdu sakot, stingra kontrole un kārtīgs pēriens visu atrisināja.

Jā, padomju laikos ļoti dau-dzās ģimenēs pēriens bija galvenais audzināšanas līdzeklis, bērni bieži baidījās no vecākiem. Ma­nuprāt, bailes bija tās, kas daudzus noturēja “rāmjos”. Tagad šo baiļu ir daudz mazāk, jo par bērnu tiesībām zina ne tikai vecāki, kuri savus mīluļus mēdz aizstāvēt jebkurā situācijā. Bailes ir zudušas, tās vairs nav galvenais audzināšanas līdzeklis, bet agresija ir pieaugusi. Un pedagoģija, manuprāt, nezina, ko likt baiļu vietā, skolas vienkārši nesaprot, ko darīt, bet vecāki nezina un bieži vien pat negrib zināt. Iespējams, tieši tas, ka izglītības sistēma nezina un tai nav padoma, kā cīnīties ar vardarbību, ir iemesls tam, kādēļ esam kļuvuši par skolu vardarbības čempioniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
26

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi