Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Par valdības nākotni

Sallija Benfelde
19:00
09.05.2021
5

Pēc Saeimas pagājušās nedēļas balsojuma, kas pretēji valdības lemtajam atļāva atvērt āra terases kafejnīcām un restorāniem, pirmais jautājums bija, cik stabila ir valdība, ja vienas un tās pašas partijas atšķirīgi balso valdībā un Saeimā?

Vai gaidāma valdības demisija? Par grozījumiem nobalsoja arī premjera partija “Jaunā Vienotība” (JV), un bija skaidrs, ka premjeram “šis Saeimas lēmums bija pārsteigums un viņa partija nav viņu informējusi par savu nostāju”. Valsts prezidents Egils Levits to raksturoja kā “parlamentāru negadījumu”, veselības ministrs Daniels Pavļuts LTV raidījumā “Šodienas jautājums” laipoja, skaidroja pieņemto lēmumu ne tikai ar iedzīvotāju, bet arī ar deputātu nogurumu no pandēmijas, un apgalvoja, ka partiju apvienība “Attīstībai/Par!” atbalstīs premjeru un valdības demisiju neplāno. Savukārt premjers trešdienas rīta “Panorāmā” nerunāja par valdības demisiju un sacīja, ka ir jāsaglabā valsts stabilitāte un ka viņam padomā ir daži risinājumi.

Tikmēr inficēšanās ar kovidu lēnām aug, ja skatāmies uz divās nedēļās inficējušos skaitu. Ko nozīmē šāds parlamenta balsojums?

Visvienkāršākā atbilde, protams, būtu, ka partijas plāno veidot citu valdību un ka “Jaunā Vienotība” klusiņām piekritusi, lai garantētu sev vietu arī nākamajā valdībā. Ja premjera partija pēkšņi nobalso pretēji valdības lemtajam, tad acīmredzot ir notikušas kādas klusās vienošanās. Tajā pašā laikā nav īpaši ticams, ka laikā, kad pandēmijas krīze ne tuvu nav pārvarēta, kāda partija ļoti alktu pārņemt varu – tādā situācijā valdībai vēl ne reizi vien nāksies pieņemt nepatīkamus lēmumus, un pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām uzņemties atbildību nozīmē riskēt ar reitingu zaudēšanu. Tādēļ jautājums ir, par ko vienošanās notikusi?

Otra vienkāršā atbilde ir, ka partijām pirms pašvaldību vēlēšanām gribas labāk izskatīties savu vēlētāju acīs. Galu galā noteikumus āra terašu atvēršanai jāizstrādā Ministru kabinetam, bez noteikumiem tas nevar notikt, tātad vismaz teorētiski terašu atvēršana var kavēties, bet partijas šā vai tā izskatīsies “baltas un pūkainas”.

Iespējams, no valdības būtu jāaiziet kādam vai kādiem ministriem un viņu vietā nāktu citi, bet, protams, no tās pašas partijas. Lielais jautājums ir, vai, piemēram, KPV LV vispār ir cilvēki, ko likt vietā? Labklājības un iekšlietu ministri ne tuvu nav profesi­onāli ministri, kuri orientējas savā nozarē, un, manuprāt, iekšlietu ministram vairāk rūp nodarboties ar sevis popularizēšanu un lielu runāšanu par visiem citiem jautājumiem, nevis ar savas nozares vadīšanu. Tomēr KPV LV, kuru jau grūti saukt par partiju, vietā varētu ielikt vēl neprofesionālākus un nenopietnākus cilvēkus. Lielus iebildumus ir raisījusi arī izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbošanās, bet grūti iedomāties, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieļautu savas ministres nomaiņu pat pret kādu no savējo vidus. JKP ir ļoti jūtīga pret jebkuru kritiku un gandrīz nepārtraukti ir neapmierināta ar visu, jo ne valdība, ne parlaments visu nedara tikai tā, kā šī partija vēlas.

Vēl viens koalīcijas partiju iespējamās klusās vienošanās iemesls var būt gaidāmais atbalsta finansējums no Eiropas Sa­vie­nības. Iespējams, kāda vai kādas partijas ir ļoti neapmierinātas, ka tām netiks tik liels “pīrāga gabals”, kā cerēts, bet ar premjeru tirgošanās nav iespējama, tādēļ vienkārši JV jāpabaida ar valdības gāšanu.

Ar vārdu sakot, maz ticams, ka šāds pilnīgi pretējs valdības un Saeimas balsojums ir tikai “parlamentārs negadījums”. Domāju, ir ļoti iespējams, ka tuvākās nedēļas rādīs, kāpēc tā noticis. Jebkurā gadījumā valdība un Saeima ir mūsu visu spogulis, tādēļ brīnīties nav vērts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi