Raksti

Viedokļi

Par uzticēšanos un tās ietekmi

Sallija Benfelde

Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā.

Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dum­pim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, ka populārs viedokļu līderis ir bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš gan jau sen vairs nepraktizē kā ārsts un kura specialitāte bija saistīta ar anestezioloģiju, bet ne ar infekcijas slimībām vai virusoloģiju. Apiņa popularitāte acīmredzot ir saistīta gan ar to, ka viņš regulāri parādās TV ekrānos, gan ar to, ka kritizē gandrīz visu, kas valstī notiek saistībā ar pandēmiju. Laikā, kad spriedze sabiedrībā aug, daudzi ne vai atceras Pētera Apiņa savdabīgo karjeru politikā un pat skandālu, kura dēļ viņam savulaik nācās no politikas aiziet, lai šogad neveiksmīgi mēģinātu tajā atgriezties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar otro kārtas numuru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visa notiekošā kritizēšana un savulaik iegūtais ārsta diploms raisa cilvēku uzticēšanos visam Pētera Apiņa teiktajam.
Daudz nepatīkamāk un nopietnāk ir tas, ka daļa Latvijas sabiedrības visvairāk uzticas virknei Krievijas un arī Ukrainas ārstu, kuriem ir regulāri raidījumi ne tikai TV, bet arī interneta kanālos. Šie ārsti kā viedokļu līderi daļā Latvijas sabiedrības ir pat populārāki un, pēc cilvēku domām, uzticamāki nekā, piemēram, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits. Viens no guru jebkuros ar veselību saistītos jautājumos ir Krievijas ārsts Aleksandrs Mjas­ņikovs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis. Pavasarī, kad Krievija vēl neatzina, ka vīruss plosās arī tur, un apgalvoja, ka visi ļoti slimo ar pneimoniju, un oficiāli tika ziņots par tikai 200 vīrusa slimniekiem, ārsta Mjas­ņikova paziņojums skanēja kā reliģisks vēstījums tau­tai.  “Jums ir sava dzīve, un to nosaka Dievs. Jūs nomirsiet tad, kad to paredz Likteņa Grāmata, jūs nevarat nomirt ne ātrāk, ne vēlāk. Tas tur ir ierakstīts, un nav jēgas mēģināt kaut ko mainīt, jo viss notiks tā. Tāpēc nevajag  baidīties. No kā jūs baidāties? Nomirt? Ātrāk, kā paredzēts, jūs nenomirsiet.  Tādēļ dzīvojiet to dzīvi, kas jums dota, un neklausieties nevienā!  Vienīgais, ko jūs varat izdarīt, par spīti tam, kas ierakstīts Likteņa Grāmatā, ir sabojāt savu garastāvokli. Nebojājiet to, smaidiet! Mēs visi nomirsim. Ja Dievs dos, mirsim vieglā nāvē, ja ne – nāksies to izpirkt.” Jau vēlāk, jūnijā, Mjasņikova paziņojumi skanēja mazliet citādāk – proti, nav jēgas skaitīt saslimušos: “Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības.(..) Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku.” Ārsts Mjasņikovs arī slavēja “padomju brīnumu”, jo, lūk, Krievijā, Kazahstānā un citās bijušajās PSRS republikās mirstība esot daudz zemāka nekā citur pasaulē. Viņš arī publiski apgalvoja – nav taisnība, ka katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc viņa vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Mjasņikova atklāsmju pārstāstu varētu turpināt, bet ir acīmredzams, ka viņa sacītais plaši izplatījies arī Latvijā, šīs “zinātniskās” atziņas tālāk izplata un aizstāv ne tikai krievu valodā runājošie. Daudzi pat nenojauš, no kurienes nāk apgalvojumi par to, ka “nomirs tie, kuriem jāmirst”. Starp citu, tas vienu brīdi bija arī Pētera Apiņa apgalvojums, kuru viņš publiskoja un aizstāvēja.
Tas, ka Krievija izmanto visus pieejamos un iespējamos veidus savu melu un dezinformācijas izplatīšanai, laikam lielākajai sabiedrības daļai nav noslēpums. Krievijas lielais mērķis joprojām ir Eiropas sašķelšana un novājināšana, un vislabāk to var izdarīt ar tās pilsoņu iesaistīšanos demonstrācijās pret visu, kas tiek darīts saistībā ar pandēmiju, ar aizvien lielāku neuzticēšanos savām valstīm.
Starp citu, vīruss, kurš, pēc ārsta Mjasņikova vārdiem, ar katru mēnesi samazina izplatību un Krievijā valda “padomju brīnums”, vakar, 26. novembrī, Krievijā uzstādīja jaunu antirekordu. Diennakts laikā no jauna inficējušos skaits bija 25 487 cilvēki, arī mirušo skaits palielinājās trešo dienu pēc kārtas, sasniedzot aizvien jaunus antirekordus, un trešdien tas bija jau 524 mirušie diennaktī.
Acīmredzot, neprotot izvēlēties viedokļu līderus, kuriem ticēt, varam apdraudēt savu valsti un paši sevi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *