Raksti

Viedokļi

Par sliktajām tradīcijām Latvijā

Sallija Benfelde

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra publiskotie dati par alkohola lietošanas izplatību un sekām ir skarbi. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju un uz 15 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju palielinās kopš 2011. gada.

Ja pirms tam bija vērojamas svārstības pat vairāku litru robežās, tad pēdējos gados alkohola patēriņš stabili palielinās gan kopumā, gan piecpadsmitgadīgo vidū. 2015. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 9,2 litri, bet uz piecpadsmit gadu veciem un vecākiem (tātad uz jauniešiem) sasniedza jau 10,8 litrus. Eiropas valstu vidū Latvija ir 15. vietā. Vismazāk alkoholu patērē Zviedrijā un Grieķijā. Vēl jāteic, ka Latvijā jaunieši visvairāk lieto alu, bet arī stipro alkoholisko dzērienu patēriņš no alus daudz neatpaliek. Tiesa gan, dati liecina, ka skolēnu vidū Latvijā alkohola pieejamība ir samazinājusies, tomēr tas ir mazs mierinājums, jo skaitļi tomēr ir ļoti lieli.

Skatoties publicētajās tabulās un skaitļos, pārsteidza, ka Lielbritānijā alkoholu lieto mazāk, tā Eiropas valstu vidū ir desmitajā vietā pēc patēriņa. Vēl vairāk pārsteidza nesena ziņa, ka britu alus krodziņi jeb pabi atrodas iznīcības draudu ēnā, kaut gan tie ir sena un stabila britu tradīcija un šķiet neatņemama iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa. Izrādās, pēdējā desmitgadē Lielbritānijā par 10 procentiem samazinājies to cilvēku skaits, kuri lieto alkoholu, un šis patēriņa kritums lielāko tiesu norakstāms uz jauniešu rēķina. Protams, alus krodziņu apmeklējumu ietekmē arī citi faktori – alkoholu var pasūtīt internetā, glāze vīna krodziņā nereti maksā dārgāk nekā pudele vīna tuvējā lielveikalā. Taču jebkurā gadījumā tieši to gados jauno cilvēku, kuri alkoholu nelieto, skaita kritums nopietni sašūpojis alus krodziņu nākotni.

Britu avīzes, apcerot šo faktu un skumstot par tradīcijas norietu, raksta, ka jaunieši alkoholu patērē mazāk nekā viņu vecāki, un skaidro, ka tas ir masīvas un ilgstošas kampaņas rezultāts. Jau gadus desmit Apvienotajā Karalistē notiek kampaņa par veselīgu dzīvesveidu, un tagad tā acīmredzot devusi pirmos rezultātus. Tā kompānijai “Deltic” piederošo nakts klubu tīkla direktors Pīters Markss atceras, ka viņa jaunībā brīvdienās ar draugiem vienmēr apmeklējis alus krodziņus, ja kāds neatnāca, tas nozīmēja, ka viņš saslimis. Tagad alus krodziņa apmeklējums vairs nav ikdienišķa parādība, turklāt apmeklētāji izvēlas kvalitatīvākus un dārgākus dzērienus, saka nakts klubu īpašnieks.

Neapšaubāmi, alkohola pieejamības samazināšana, it īpaši jauniešiem, ir vajadzīga, un Latvijā to cenšas darīt, par spīti ražotāju un tirgotāju neapmierinātībai. Tāpat arī Latvijā notiek centieni ieskaidrot jauniešiem, ka labāk lietot alu vai vīnu, nevis stipros dzērienus. Tomēr acīmredzot alus lietošana ir izplatījusies tik ļoti, ka, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, patēriņš palielinās. Nākas secināt, ka ar ierobežojošiem un aizliedzošiem pasākumiem vien nepietiek, ir vajadzīga ilgstoša un pamatīga veselīga dzīvesveida popularizēšana ne tikai jautājumos par to, ko ēdam, bet arī par to, vai un cik lietojam alko­ho­lu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *