Raksti

Viedokļi

Par šantāžu un risinājumiem

Sallija Benfelde

16. martā izskanēja ziņa, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu, ka valdība ir atradusi miljardu eiro, lai sniegtu atbalstu komersantiem, bet joprojām nevar atrast 60 miljonus, lai izpildītu likumā noteiktās saistības pret veselības aprūpes darbiniekiem.

Jāteic, ka vairākiem pārmetumiem no arodbiedrības puses var piekrist – piemēram, par to, ka joprojām netiek risināts jautājums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi pie viņiem pašiem vajadzīgajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat izskatās, ka vismaz daļa patiesības ir arodbiedrības valdes priekšsēdētāja apgalvojumā: “Iepriek­šējās finanšu krīzes apstākļos neatliekamā medicīniskā palīdzība nesabruka, pateicoties nevis valsts atbalstam, bet gan mediķu pašaizliedzībai.” Tomēr apgalvojums, ka valsts tikai mānās, naudas trūkuma nav un 60 miljonus var atrast, ja vien grib, manuprāt, vairāk izklausās pēc personīgās popularitātes celšanas vai pat pēc šantāžas.

Vispirms par atbalstu uzņēmējiem. Ja uzņēmējdarbība daļēji vai pilnībā apstāsies, tad nodokļu arī gandrīz vairs nebūs, bezdarbs pieaugs dramatiskos apmēros, un tad būs jautājums, vai valsts, piemēram, spēj visiem un noteiktajā apjomā maksāt bezdarbnieku pabalstus. Mums joprojām patīk aizmirst, ka Valsts kase naudu neaudzē siltumnīcās un smukos podiņos uz valsts iestāžu palodzēm. Daļa naudas, kura tiks izmantota, lai apmaksātu slimības pabalstus saistībā ar “Covid-19”, maksātu darba samaksu 75 procentu apjomā no algas piespiedu dīkstāvē esošajiem, garantētu kredītsaistības, kreditētu uzņēmumus apgrozījuma palielināšanai un nodokļu brīvdienām, tiks saņemta no Eiropas Savienības (ES), bet daļa nāks no tās naudas, kas rezervēta valsts parādsaistību pildīšanai. Tātad valstij tomēr nāksies palielināt budžeta deficītu, jo jāatdod nebūs tikai no Eiropas saņemtā nauda, kas paredzēta krīzes stabilizēšanai. Turklāt jāatceras, ka līdzīga kārtība ieviesta nu jau gandrīz visās ES valstīs, tāpēc pārmetums Latvijas valdībai par atbalstu uzņēmējdarbībai ir gluži nevietā. Varbūt minētos 60 miljonus drīkstētu paņemt no tā miljarda, kas paredzēts atbalstam saistībā ar “Covid-19” izraisīto krīzi. Tomēr jāsaprot arī, ka ekonomikas recesija būs jebkurā gadījumā, un ļoti ticami, ka nākamgad naudas mediķu algu paaugstināšanai nepietiks un tās atkal nāksies samazināt.

Vai mediķi būtu pelnījuši atbalstu par darbu ārkārtas apstākļos? Vai pietiek tikai ar pateicības vārdiem? Manu­prāt, tiem mediķiem, kuri strādā saspringtā grafikā un ārkārtas apstākļos, varētu paredzēt prēmijas un nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus ārpus standarta rindām. Tāpat arī valsts varētu veicināt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus mediķu darba vietās, piemēram, atbalstot uzņēmējus, kuri šos pakalpojumus var nodrošināt. Jebkurā gadījumā tuvākajā laikā ir jārēķinās ar nestandarta risinājumiem daudzos jautājumos un vienmēr un visur meklēt “sliktos” cilvēkus valdībā ir nenopietni.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *