Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Par parādu dzēšanu

Sallija Benfelde
10:09
17.04.2020
2

Valdība ir apstiprinājusi un Saeimai vēl jāapstiprina Tieslietu ministrijas izstrādātais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un ar to saistīto sešu likumprojektu paketi.

Likums paredz fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā no tām atbrīvoties. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro: “Šobrīd Mak­sāt­nespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. (..)Turklāt ir jāņem vērā, ka paredzētais jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.”

Protams, par likumu vēl lems Saeima un tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, tomēr jau šobrīd, lasot likumprojektu, rodas vairāki jautājumi.

Ja šī parādsaistību dzēšana paredzēta cilvēkiem, kuriem oficiāli piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, tad jautājums ir, kā tiks apmaksāti notāra pakalpojumi, kuri nav lēti un kurus šīs personas diez vai spēs samaksāt. Lēmumu par to, vai persona atbilst likuma prasībām par parādu dzēšanu, pieņems notārs. Pašvaldības sociālais dienests pirms trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanas izpēta gan banku kontu izrakstus, dzīves apstākļus, pārbauda, vai personai nav nekustamā vai kustamā īpašuma utt. Daudzām pašvaldībām ir līgumi ar kādu no bankām par to, ka tās sūta kontu izrakstus sociālajam dienestam un personai nav jāiet uz banku un jāmaksā par konta izrakstu. Ar vārdu sakot, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir visa vajadzīgā informācija par trūcīgo vai maznodrošināto personu , tie nepieciešamo informāciju varētu sniegt notāram. Šis jautājums ir būtisks kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem ir datori ar interneta pieslēgumu, lai daudzas lietas varētu kārtot ar elektronisko parakstu interneta vidē. Turklāt, manuprāt, tomēr ir vērts atcerēties, ka par trūcīgu tiek atzīta persona, kuras mēneša ienākumi nepārsniedz 128 eiro. Maksa par notāra pakalpojumiem vai par bankas izrakstu šiem cilvēkiem ir nopietns finansiāls trieciens un samazina jau tā pieticīgo pārtikas grozu.

Likumprojektā šobrīd nav arī atrunu par tiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem ir invaliditāte, un tādu nav maz. Kā zināms, personām ar invaliditāti nav jāreģistrējas bezdarbniekos, jo ne visiem ir iespējams atrast sev piemērotu darbu un daudzi veselības dēļ strādāt nedrīkst un nespēj. Vai arī cilvēkiem ar invaliditāti obligāti būs jāapmeklē finanšu pratības kursi un obligāti jāsadarbojas ar Nodarbinātības aģentūru darba meklējumos? Turklāt pie iepriekš rakstītā par izrakstiem un izziņām, kuras ir sociālā dienesta rīcībā un par kurām var nākties maksāt, jāpiebilst, ka cilvēkiem ar invaliditāti staigāt pa kabinetiem un sēdēt rindās nebūt nav tik viegli, kā tas varētu likties pirmajā brīdī.

Domāju, atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas. Vismaz Tieslietu ministrija solīja, ka tās tuvākajā laikā varēšot saņemt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi