Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Par narkotisko vielu klātesamību sabiedrībā IR jārunā

Anna Kola
04:37
30.06.2022
3

26.jūnijā pasaulē atzīmē Starptautisko narkotisko vielu atkarības un nelegālās izplatīšanas apkarošanas dienu. Uzreiz minēšu – meklējot šo vārdu salikumu latviešu valodā interneta meklētājvietnēs, neko daudz atrast neizdosies.

Pārsteidzoši, jo Apvienoto Nāciju Ģenerālasambleja šo datumu izvēlējās kā atzīmējamu dienu, kurā pievērst uzmanību problēmai un izglītot cilvēkus par visām destruktīvajām sekām, ko minētās darbības un to veicēji atstāj un kā no tā cieš tieši vai netieši iesaistītās trešās puses.

Šo dienu pasaulē atzīmē jau kopš 1987.gada, tomēr pie mums informācijas ir maz. Pārāk maz. Rodas jautājums – kāpēc? Neba jau pie mums atkarību raisošās vielas lieto mazāk kā citviet. Jā, Latvijā marihuāna joprojām ir neatļauto vielu sarakstā, kamēr citviet pasaulē to var samērā brīvi gan iegūt, gan lietot un izplatīt pat kā ārstniecisku preparātu medicīniskos nolūkos.

Salīdzinoši nesenā pagātnē TV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” demonstrēja sižetu par bēdīgi slavenās telefona lietotnes “Telegram” izmantošanas nolūkiem – narkotisko vielu tirdzniecību, maskējot sarakstes ar segvārdiem, kuri zināmi un saprotami tikai tiem, kas šajā destruktīvajā sociālajā grupā iekļaujas. Lasītājam no malas šīs sarakstes šķistu pagalam nesaprotamas, komiskas vai gluži nevainīgas, bet lietotnē, saskaņā ar raidījumā veikto pētījumu, vienkārši un ērti tiek pārdotas narkotiskas vielas teju jebkuram gribētājam – turklāt darījums parasti notiek neticamos ātrumos. Atliek nosūtīt ziņu tirgotājam, un atkarībā no atrašanās vietas un vielas pieejamības preci var saņemt jau pēc pāris stundām. Saprotams, “Telegram” lietotni izmanto ne vien narkotisko vielu nelegālai izplatīšanai, bet arī citu pakalpojumu piedāvāšanai, kurus pilnā nosaukumā minēt šeit negribētos, domāju, katram pašam aptuveni ir skaidrs, par ko ir runa. Skumji, bet ar tehnoloģiju straujo attīstību, šķiet, ar vienu kāju arī grimstam dziļāk melnajā žļurgā, kuru veido daudz un dažādi likumiski aizliegti, morāli nepieņemami, tomēr joprojām pasaulē zeļoši un plaukstoši netikumi.
Cita starpā jāmin, ka narkotisko vielu ir gana daudz un dažādas, sākot no viegli apreibinošām līdz smagu atkarību raisošām. Par šo tēmu sarunājos ar Kalvi Klintu, Valsts policijas Galvenās Kri­minālpolicijas pārvaldes Organi­zētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas galveno inspektoru. Jautāts, kas ir tie zināmākie izplatīšanas ceļi, caur kuriem narkotiskās vielas nokļūst līdz patērētājam, viņš teic, ka patiesi lielākais klupšanas akmens ir tieši mobilās aplikācijas un čati: “Attīstoties tehnoloģijām, tajā skaitā mobiliem tālruņiem un saziņas kanāliem, arvien aktīvāk narkotisko/psihotropo vielu realizācijai tiek izmantotas dažādas mobilās aplikācijas: “Instagram”, “Snapchat”, “Telegram”, “Whats­App” u.c., kurās tiek izveidotas slepenas grupas. Visvairāk to dara jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem, viņi dalās ar informāciju par narkotiskajām vielām, kā arī realizē tās savā starpā. Līdzās augstajam marihuānas izplatības līmenim samērā populāri ir arī psihotropie medikamenti. Psihotropo medikamentu izņemšanu skaits kopš 2016.gada saglabājas augsts, vērojama tendence tam pakāpeniski palielināties. Recepšu zāļu struktūru veido pamatā sintētiskie opioīdi (pārsvarā – buprenorfīns, metadons, kā arī tramadols, fentanils, oksikodons u.c. medikamenti). Svarīgi, ka pārskata posmā tika veiktas arī JSO (jauno sintētisko opioīdu) un medikamentus saturošo maisījumu izņemšanas.”

Runājot par tām pazīmēm, kas varētu palīdzēt līdzcilvēkiem – vecākiem, draugiem – atpazīt atrašanos narkotisko vielu iespaidā, K.Klints ir lakonisks: “Būtībā katra narkotiskā viela rada citu efektu, tādēdēļ arī simptomi atšķiras. Marihuāna, piemēram, iedarbojas nomierinoši, turpretim liela daļa sintētisko narkotiku un arī kokaīns ir stimulanti – rodas enerģija, hiperaktivitāte. Bieži par narkotisko vielu lietošanu liecina apsārtušas acis, paplašinātas acu zīlītes.”

Valsts Policijas Kriminālpoli­cijas pārvaldes pārstāvis ar nožēlu min, ka par marihuānu sabiedrībā strauji izplatās informācija kā nosacīti nekaitīgu. Tie esot maldi, jo arī mediķi ir vienisprātis, ka šī viela ir atkarību izraisoša, bet pie mums situāciju vēl pasliktinot tas, ka tīrā marihuāna, ko nelegālie izplatītāji iepērk no rietumu valstīm, šeit tiek sajaukta ar kādu sintētisko vielu, kas rada daudz lielāku un straujāku atkarību no konkrētās vielas, līdz tās efekts kļūst tik īslaicīgs vai neesošs vispār, ka nākas ķerties pie smagākas artilērijas – spēcīgākām narkotiskajām vielām, lai organismā izveidoto deficītu remdētu. Sarunas noslēgumā Kriminālpolicijas nodaļas pārstāvis min, ka ļoti vērtīgs pasākums ir skolās rīkotie kinologu reidi, tā ne tikai palīdz atklāt narkotiku lietošanas un izplatīšanas gadījumus jauniešu vidū, bet arī rada zināmu respektu bērnos un jauniešos par to, ka šādu vielu izplatīšana ir krimināli sodāma darbība un pēc mūsu valsts likuma kriminālatbildība par to iestājas jau no 14 gadu vecuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
55

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi