Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Par medicīnu tā nestrīdas

Sarmīte Feldmane
18:55
20.08.2021
4

Pandēmija, ierobežojumi, vakcinācija, sabiedrības šķelšanās, patiesa un izdomāta informācija    nomāc prātus, neatbildēti jautājumi – tāda ir šodiena daudzu prātos un sirdīs.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, lūgts dalīties pārdomās par šo neziņas un neizprotamo laiku, saka:
– Ierobežojumi, izjauktā ierastā kārtība – tas nav nekas tāds, ko cilvēce jau nebūtu pārdzīvojusi. Spāņu gripa ilga četrus gadus. Ir nākušas un gājušas dažādas sērgas. Ar visu cilvēki ir tikuši galā, pārdzīvojuši un dzīvojuši tālāk.

Šobrīd “Covid-19” un tā izraisītās sekas, dažādie viedokļi, kas izskan,    ir sanaidojuši sabiedrību.    Kāpēc tāda sašķeltība? Medicīnas dēļ taču cilvēki tā nestrīdas. Tagad strīdas tā, it kā būtu skarta viņu identitāte. Dzīvojam postmodernā laikā. Šī laika īpatnība ir tā, ka skeptiski, aizdomīgi, ciniski izturamies pret lielajiem, kopīgajiem vēstījumiem. Kristīgā reliģija, kopīgas vērtības vai    patriotisms, ģimene, nacionāla valsts – tās ir vērtības, pret kurām postmodernisma ideoloģija izturas ciniski un skeptiski. Ilgstoši tas ticis dekonstruēts.  60.gados sākās tradicionālā noārdīšana. Cilvēks vairs nevarēja atbildēt, kas es esmu, saprast savu piederību. Katram taču ir svarīgi būt kaut kam piederīgam.

Lieli vēstījumi ir vajadzīgi, lai veidotu savu identitāti. Ja tie pazuduši un pusotru gadu ziņu lap­pusēs ir tikai viens -    pandēmija un vakcinācija – un tas    tiek apspriests, cilvēki tajā saskata savu identitāti – esmu vakcinēts, neesmu vakcinēts. Antigonisms kā savā laikā proletariāts un buržuāzija.    Nav vairs runa par brīvu izvēli, bet identitāšu sadursmi.  Tās veidojas ģimenēs, starp kaimiņiem, kolēģiem. Tas nav medicīnas jautājums, nav runa arī par drošību.

Katram cilvēkam vajag kopīgo vēstījumu, kopējo ceļu. Ejot pa vienu stumbra zaru, nevari cerēt, ka, ilgi ejot, zars kļūs par stumbru. Ir jāatgriežas izšķiršanās punktā un jāizdara izvēle. Vajag atcerēties savas saknes. Esam kristīga tauta, kristīgajai kultūrai piederīgi, mums ir sava valsts, kas jāsargā. Svarīgi meklēt realitāti. Ir daudz spoku stāstu, kuriem cilvēki padodas, par    globālismu, sazvērestībām, mafiju. Daudziem zinātne ir raksts kādā interneta portālā vai kāds ģimenes draugs kaut ko pateicis. Svarīgi ir saprast realitāti.

Jāapzinās, ka Dievs devis pietiekami daudz spēka, lai mēs pārdzīvotu arī šo laiku, lai vērtētu un saprastu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
25

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi