Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par lēmumu pieņemšanu un “komunisma rēgu”

Sallija Benfelde
16:10
18.06.2020
3

Koncertzāle Rīgā ir vajadzīga, un diskusijas, kur to būvēt, ik pa laikam pierimstot, par to notiek jau gadus piecpadsmit. Šķiet, pirmais piedāvājums bija to būvēt uz AB dambja Daugavā, tika pat izstrādāts skiču projekts, bet viss pieklusa uz vairākiem gadiem.

Tad parādījās Andra Šķēles piedāvājums koncertzāles būvniecībai uzdāvināt viņa ģimenei piederošo teritoriju Andrejostā, bet nupat kultūras ministrs Nauris Puntulis ir paziņojis, ka ir pieņēmis lēmumu celt koncertzāli Elizabetes ielā 2, bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā, kas tagad zināma kā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) biroju ēka. Par lēmumu ministrs paziņoja pirms dažām dienām, sakot: “Šī ir unikāla iespēja to cieņpilni nokārtot tādā apmērā – atdodot koncertzāles būvniecībai vislabāko vietu Rīgā un pie viena atbrīvojoties no šī komunisma rēga un ēkas, kura joprojām klaji demonstrē komunisma laika patvaļu, uzbūvējot pilsētas parkā labākajā pilsētas vietā nomenklatūras ēku.”  Koalīcijas partijas bez diskusijām un īpašiem iebildumiem tūlīt piekrita. Tas ir ļoti neparasti, jo koalīcijas partijas, šķiet, gandrīz vēl nekad tik vienprātīgi un dažu stundu laikā nav piekritušas kādam projektam, kura izmaksas rēķināmas daudzos miljonos eiro.

Protams, daudzmiljonu projektos vienmēr ir ieinteresētie, kuru vēlmes sakrīt ar sabiedrības interesēm, ne vienmēr tas nozīmē, ka lēmumi pieņemti kādās šauri savtīgās interesēs.
Kā ir šoreiz?

Vispirms droši vien jāatgādina, kādi bija galvenie argumenti pret AB dambi un Andrejostu, neiedziļinoties, kam tas varētu būt īpaši izdevīgi.
AB dambis neapšaubāmi būtu oriģināla un ekskluzīva vieta koncertzālei, tehniski tas mūsu laikos ir paveicams, bet projekts tā tapšanas gaitā, visticamāk, kļūtu astronomiski dārgs Lat­vijai. AB dambis šo celtni nevarētu “panest”, būtu vajadzīgi ļoti nopietni pamatnes nostiprināšanas darbi, jo tā ir upe ar savu straumi, paisumiem un bēgumiem un nopietnu ūdens līmeņa paaugstināšanos vētru laikā, kad vējš ir no jūras. Savukārt Andrej­osta ir visai degradēta teritorija, kurai būtu nepieciešama nopietna sakārtošana. Šķēles prasība bija, lai vispirms valsts visu izdara un sakārto, tikai tad koncertzāles celtniecībai nepieciešamā teritorija tiktu uzdāvināta valstij. Citiem vārdiem sakot – sakārtojiet man piederošo teritoriju, komunikācijas, iztaisnojiet Ekspor­ta ielu un tad uzdāvināšu. Jāpiebilst, ka būtu nepieciešama arī esošo transporta līniju rekonstrukcija, iespējams, arī jaunu būvniecība. Rezultātā projekta izmaksas arī tuvotos astronomiskam skaitlim.

Teritorija, uz kuras atrodas ēka Elizabetes ielā, tāpat kā pati ēka, pieder valstij. Blakus esošā teritorija pieder pašvaldībai. Vieta ir ļoti laba, ērti sasniedzama, arī sabiedriskais transports ir pieejams. Palūkojoties sociālajos tīklos, liela sabiedrības daļa atbalsta nostāju – tikt galā ar to komunisma rēgu. Tomēr, vai viss ir tik vienkārši?

Arhitekti iebilst, atgādinot, ka 1974. gadā celtā ēka ir sava laika modernisma arhitektūras piemineklis un ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas tagad piekrīt tās nojaukšanai, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā esošo ēku atzīmējusi kā “kultūrvēsturiski vērtīgu ēku”. Daudzi teic, ka “mums nav vajadzīga padomju laika kaste”, bet vietā atgādināt, ka arī Dailes teātris ir tā laika modernisma arhitektūras piemineklis un ka modernisms bija raksturīgs ne tikai Padomju Savienībai. Tiek arī atgādināts, ka dažāda veida pieminekļu nojaukšana, mainoties laikiem un varai, drīzāk ir barbarisms un ka tad jau vajadzētu nojaukt jebko, kas celts iepriekšējos gadsimtos, baznīcas ieskaitot, jo tās taču liecina par ticību, kas tika atnesta ar uguni un zobenu. Turklāt kon­cert­zālei būs nepieciešama krietni lielāka teritorija, nekā aizņem PTC ēka, un ir bažas, kas notiks ar parku un vai netiks izpostīta kanāla mala.

Protams, otrs lielais jautājums ir par naudu. Ēku bija iecerēts renovēt un modernizēt, lai uz to varētu pārcelties Ekonomikas ministrija (EM). Tādā ēkā, kāda tā ir šobrīd, nopietni strādāt nevar, PTC jau ir pārcēlies. Renovācijai vajadzīgi 30 miljoni. Projekts jau bija vairāk vai mazāk saskaņots, bet tad tas tika apturēts. To esot apturējis finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrija, protams, nepārcēlās, jo ēkā nekas nav darīts. Cik maksātu ēkas nojaukšana, visi plānošanas un saskaņošanas darbi un jaunas būvniecība, šobrīd nav zināms

Manuprāt, notiekošais liecina, ka, iespējams, šis jaunais kon­cert­zāles projekts ticis plānots jau pirms kāda laika, klusiņām panāktas vienošanās, tādēļ koalīcijas partijas tik zibenīgi piekrita ministra Puntuļa idejām. Tāpat arī iespējams, ka ministram tikuši doti padomi no malas, viņš ticis pierunāts, jo nav “tehnisks cilvēks”, kurš labi orientējas būvniecībā un ar to saistītos jautājumos. Par iepriekšējām klusajām norunām, manuprāt, liecina arī tas, ka Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) valde, kas plānoja PTC ēkas renovāciju un EM pārcelšanu, pagājušajā gada otrajā pusē tika visai pēkšņi un negaidīti atlaista.
Diez vai premjers Krišjānis Kariņš šajā situācijā var īpaši iejaukties un pieprasīt skaidrojumus un aprēķinus, neriskējot, ka valdība tiek gāzta un krīzes vidū sākas haoss. Ir vajadzīgas nopietnas publiskas arhitektu un citu ekspertu diskusijas, pretējā gadījumā šis projekts izskatīsies kā kārtējais “sarunātais darī­jums”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi