Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Par “ļaunuma saknēm”

Sallija Benfelde
05:25
05.04.2018
2

Pirms Saeimas vēlēšanām vēlētāji tiek brīdināti par kiberuzbrukumiem, par Krievijas ietekmi, viltus ziņām un arī par populismu, kad tiek solīti dažādi labumi, nepasakot, kā pie šiem labumiem tiks un kur tiem ņems naudu.

Tomēr, manuprāt, ir vēl kāds t.s. apdraudējums – sabiedrībā apzināti vai neapzināti ir ievazāta jēdzienu viltošana. Proti, jēdzienu saturs patiesībā tiek mainīts, paturot vārdus, ar kuriem tiek apzīmēti procesi, notikumi un teorijas. Varētu sacīt, ka kopumā jēdzienu skaidrojumos valda liels juceklis un diskusijās nereti viens patiesībā runā par “galdu”, otrs par “krēslu”, bet abi strīdnieki apgalvo, ka runā par “gultu”. Varētu jau pasmieties un nelikties ne zinis, bet tāda “ķīseļa pludināšana” ļauj vēlētājiem iestāstīt jebko un padarīt par ienaidnieku jebkuru.

Spilgtākais piemērs, šķiet, ir liberālisma jēdziens, kuram tiek piedēvēts viss ļaunais, kas vien notiek vai var notikt. Politoloģijas mācību grāmatās, protams, ar nelielām un nebūtiskām atšķirībām rakstīts, ka liberālisms priekšplānā izvirza indivīda brīvību un autonomiju, brīvību no valsts un sabiedrības iejaukšanās personīgajā telpā un akcentē katra indivīda iniciatīvu un atbildību. Tātad liberālisms nebūt nenozīmē, ka katrs dara, ko grib, un neievēro nekādus likumus, bet varētu sacīt, ka liberālisms prasa pieauguša un saprātīga cilvēka rīcību. Valsts nevar noteikt, ko katram domāt, lasīt, ēst vai vilkt mugurā. Tajā pašā laikā valsts var iejaukties, lai apturētu tos, kuri apdraud valsti vai sabiedrību, un tam ir paredzēti likumi, kas nosaka, kad un kā tas darāms. Pēdējos gados, runājot par latvisko dzīvesziņu, vērtībām un ideāliem, parādās mēģinājumi “ caur puķēm pasludināt” par valsti un sabiedrību apdraudošu katru, kuram, piemēram, nav bērnu, kurš nenodibina t.s. tradicionālo ģimeni un tamlīdzīgi. Turklāt tie, kuri atgādina par līdztiesību un individuālās izvēles tiesībām, aši tiek nodēvēti par kreisajiem liberāļiem, kuri savu skatījumu grib uzspiest visai sabiedrībai un kuri it kā uzskatot, ka tikai viņiem ir taisnība un ka mērens liberālisms mūs tūlīt iznīcinās. Patiesībā pie kreisajiem jeb radikālajiem liberāļiem pieder paši šie vienīgās patiesības sludinātāji. Un, protams, uz šī fona Stambulas konvencija vai Kopdzīves likums tiek tulkots kā ģimenes apdraudējums un dzimuma nīcinātājs, kaut arī šajos dokumentos nav rakstīts, ka t.s. tradicionālā ģimene un piederība vienam vai otram dzimumam ir nevajadzīga, lieka vai atceļama. Turklāt viendzimuma laulību, kā zināms, var atļaut, ja valstī par to tiek izdots likums, nevis Kon­vencija, kas ir pret vardarbību, vai Kopdzīves likums, kurš patiesībā ir par to, ko tautā dēvē par civillaulību.
Vēl trakāk ir ar neoliberālismu, kas patiesībā ir ekonomisks jēdziens, bet kuru bieži pat izglītoti un populāri cilvēki izmanto, lai teiktu, ka liberālisms ir aizgājis par tālu un nu jau mēs vispār vairs negribam ievērot nekādus likumus un vērtības. Politologs, jurists un Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, vaicāts par neoliberālismu, skaidro: “Neoliberālisms grib “atbrīvot” kapitālistisko ekonomiku no valsts “žņaugiem”, samazinot valsts lomu līdz minimumam, visu mērīt tikai ekonomiskās kategorijās, veicināt konkurenci un globalizāciju. Tas, protams, veicina nevienlīdzību. Neoliberālisms noved pie tā, ka bagātie kļūst vēl bagātāki un iegūst vēl lielāku varu, taču ekonomika attīstās samērā strauji. Šādā skatījumā Latvijas attīstība pēc valsts atjaunošanas ir bijusi neoliberāla.”

Manuprāt, vēl jāpiebilst, ka neoliberālisms līdz šim acīmredzot bijis gandrīz neizbēgams, jo, atgūstot savu neatkarīgo valsti, mēs ļoti gribējām pēc iespējas ātrāk tikt prom no “sociālistiskās plānveida” ekonomikas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nevaram mainīt valsts un bieži vien arī mūsu pašu nostāju, kad viss tiek vērtēts un rēķināts tikai naudā. Tam ir vajadzīga politiskā griba un vēlētāju balsis tiem, kuri vēlas un zina, kā to mainīt.
Satversmē Latvija ir liberāli demokrātiska valsts, jo paredz, ka visi cilvēki ir tiesiski vienlīdzīgi. Tādēļ problēma ir nevis liberālismā, bet tajā, kā tas tiek saprasts un īstenots.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
55

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi