Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par kaimiņiem un mums

Sallija Benfelde
13:55
26.02.2021
1

“Covid-19” ir kļuvis par daļu no mūsu dzīves, gribam to vai ne. Un tas kā jaudīgs prožektors izgaismo cilvēkus, likumus un novārtā atstātus stūrīšus ne tikai veselības aprūpē, bet arī citās nozarēs. Arī mūsu domāšanā un izpratnē.

Protams, vispirms domājam par sevi, saviem tuvākajiem, par to, kas notiek Latvijā, nevis, piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā. Galu galā politiķi par mūsu kaimiņvalstīm nav aizmirsuši, ārpolitika ir viņu darbs, un ārlietu ministrs to dara profesionāli.

Tomēr viss acīmredzot nav tik vienkārši, kā varētu šķist. To, ka Krievijas vara aizvien vairāk tuvojas pilnīgai diktatūrai, turklāt tādai, kas balstās arī uz netīrās naudas un mafijas cienīgu izpratni par lietu kārtību, droši vien pamanījusi lielākā daļa Latvijas cilvēku. To, ka Baltkrievijā nekas nemainīsies, kamēr pie varas būs Putins vai viņa sekotāji, arī nav grūti ieraudzīt, jo bez Putina miljardus vērtajām “dāvaniņām” Lukašenko nespētu maksāt milicijai, specvienībām un savam VDK, tas nav jaunums. Faktiski jau tagad Baltkrievija zināmā mērā ir kļuvusi par Krievijas guberņu, un izskatās, ka par tādu varētu kļūt arī oficiāli.

Par Baltkrieviju vēl joprojām, kaut arī daudz mazāk, klīst runas, cik tur tomēr laba dzīve, savukārt tie, kuri kaut nedaudz kaut ko dzirdējuši vai redzējuši, sociālajos tīklos klaigā, ka pie mums vara izvērš pret tautu genocīdu, uzvedas tāpat kā Baltkrievijā. Tad kas notiek Baltkrievijā?

Tikos ar trīs baltkrievu sievietēm, kuras kļuvušas par politiskajām bēglēm un Muceniekos gaida, kad saņems uzturēšanās atļaujas dzīvei Latvijā. Viņu stāsti ir smagi, pat baisi. Sievietes nav revolucionāres, nekāro kļūt par nacionālajām varonēm un tautas līderēm, viņas ir tikai darījušas savu darbu, bet ir kļuvušas par politiskajām bēglēm. Vienīgā viņu prasība ir bijusi būt godīgiem, taisnīgiem un ievērot tos likumus, kuri Baltkrievijā bija pieņemti. Varētu domāt, ka tagad viss ir kārtībā, bet tomēr nav tik vienkārši. Pirmo reizi, ieejot mazajā Muce­nieku istabiņā ar divstāvu gultām, sievietēm, kuras piedzīvojušas aizturēšanu un piespriestās diennaktis, gribējies bēgt projām. Marijai sākusies panikas lēkme, arī Nastai, ieraugot divstāvu gultas, gandrīz sākusies histērija, jo nelielā telpa atsaukusi atmiņā kameras īslaicīgās aizturēšanas izolatoros un cietumā. “Pēc pirmās aizturēšanas, kad jau atkal biju mājās, izgāju dārzā. Kaimiņš to­brīd vēra ciet savas garāžas durvis, to metāliskā šķindoņa man tā lika satrūkties, ka kļuva slikti. Es pārbijos, kaut arī ar prātu sapratu, ka esmu mājās,” atceras Marija. Kā visbriesmīgāko dienu Latvijā Nasta atceras gadu miju, kad cilvēki šāvuši svētku raķetes, kas viņai asociējas tikai ar trokšņa un dūmu granātām, kuru šķembas var ne tikai ievainot, bet arī nogalināt. “Minskā netālu no manis sprāga trokšņa granāta. No triecienviļņa kājas kļuva nejutīgas, mēģināju kustēties uz priekšu, sākumā baidoties paskatīties uz kājām, vai tās man vēl ir, vai nav palikušas tikai driskas,” saka Nasta. Marija un Ženija piekrīt, ka joprojām saraujas pie katra skaļa trokšņa, ka soļi gaitenī aiz istabiņas durvīm joprojām, it sevišķi naktīs, pirmajā brīdī rada bailes un sajūtu, ka tev atnākuši pakaļ.

Baltkrievijā likumu vairs nav, jebkuru var aizturēt jebkur un apsūdzēt par jebko. Ja “no augšas” ir vēlme, lai būtu vairāk ierosinātu krimināllietu, tad tā arī notiek. Lieciniekiem, pierādījumiem nav nozīmes, saka visas trīs sievietes. Marija, kura dzīvo nelielā pilsētā, kur gandrīz visi cits citu pazīst, saka, ka pandēmijas laikā saslimuši arī daudzi tiesneši. Tiesas sekretārītei vai pat kādam tehniskajam darbiniekam iedota tiesneša mantija, jau iepriekš uzrakstīts spriedums, un tiesas sēde notiek, spriedums tiek nolasīts. Advo­kātam, ja tāds ir, arī nav nekādas nozīmes, jo aiztur, pat notiesā arī advokātus. Pirms pēdējām vēlēšanām daudzviet vēlēšanu kabīnēm izņemtas durvis vai noņemti aizkari, bet Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina oficiāli publiski paskaidrojusi – ja vēlēšanu kabīne ir norobežota tikai no trīs pusēm, tas neapdraud neatkarīgu balsotāja izvēli.

Stāstus par reālo dzīvi Balt­krievijā varētu turpināt, tomēr skaidrs, ka mēs Latvijā patiesībā pat nespējam iedomāties, esam aizmirsuši, ko nozīmē protestēt diktatūras apstākļos, tādēļ runas par genocīdu pret latviešiem, jo jāvakcinējas vai, tieši pretēji, vakcīnu trūkst, izklausās kā zaimošana. Protams, politiķiem un ierēdņiem ir jāatskaitās par savu darbu, vakcinēšana ne tuvu vēl nav sakārtots un saprotams process. Tomēr apgalvojumi, ka Latvija līdzinās Baltkrievijai, ir meli un spēle Putina pusē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
64

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi