Raksti

Viedokļi

Par jauno galvaspilsētas domi

Sallija Benfelde

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas ir beigušās, bet patiesībā nekas vēl nav beidzies.

Tas, kuras partijas ieguvušas deputātu mandātus, visticamāk, mainīties nevar. Var mainīties vietu sadalījums, jo nav skaidrības par vairāk nekā 600 vēlēšanu biļeteniem, kuri izrādījušies nederīgi. Ja abos “neuzmanīgajos” iecirkņos notiks atkārtotas vēlēšanas, nav zināms, vai vēlētāji vēlreiz balsos, piemēram, par “Jauno Vienotību” vai apvienoto “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” sarakstu.

Partiju “Progresīvie”, kuri pirmo reizi tikuši ievēlēti, sagaida nopietni pārbaudījumi, jo politikā valda visai skarbi spēles noteikumi, turklāt arī vēlētāji ne īpaši labi saprot, kurš par ko atbild un kurš ko dara.
Pirmdienas rīts galvaspilsētā sākās ar skandālu sociālajos tīklos, jo Marsa parkā sākās koku zāģēšana un līdz vakaram tas tika izdarīts. Droši vien vērts atcerēties, kas ir Marsa parks, kādēļ tajā tika izzāģēti koki, kādēļ nu jau vismaz pusgadu ap to ir tik daudz kaislību un kādēļ tajā notikušais dienu pēc vēlēšanām pamatīgi iebelza pa tikko ievēlēto deputātu reputāciju.

Rīgā, Brīvības ielā, netālu no Gaisa tilta atrodas teritorija, kurā līdz 1940. gadam atradās riteņbraukšanas biedrības “Marss” mītne, sporta laukums un koka velotreks. Padomju okupācijas laikā līdz 1985.gadam tur darbojās sporta biedrības “Daugava” velotreks, 50. gados – sporta biedrības “Spartaks” velotreks. Pēc 1989.g., atjaunojoties riteņbraukšanas klubam “Marss”, tur atradās šī kluba, kas darbojās līdz 2008.gadam, mītne. Velotreka jau sen vairs nav, teritorija ir ne pārāk rūpīgi nožogota, ir nekopta, bet tajā auga lieli, skaisti koki. Saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība. Konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. 2017. gadā valdība pieņēma lēmumu šajā teritorijā būvēt Valsts drošības dienesta (VDD) ēku. Kad informācija par plānoto būvniecību nonāca atklātībā, sabiedrībā sākās plaši protesti, tika savākti aptuveni 15 tūkstoši parakstu pret ēkas būvniecību un par to, lai teritorija tiktu sakopta un tajā tiktu izveidots parks. Pārmetumi bija arī par to, ka par šīs vietas izmantošanu nav rīkota sabiedriskā apspriešana, bet viss noticis slepus un klusiņām un tagad Rīga zaudēs teritoriju, kurā varētu atrasties parks.

VDD gan uzsvēra, ka līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma “Par valsts noslēpumu” normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, lēmums par daļēju informācijas atslepenošanu saistībā ar plānoto VDD attīstības projektu tomēr taču esot pieņemts. Tomēr sabiedrība bija satraukta, notika piketi, tika savākti paraksti, karstas debates notika arī starp partijām, līdz nolēma, ka ēka šai vietā tiks celta, jo to prasa drošības intereses – Drošības dienesta pašreizējā ēkas ir nolietojušās un vairs nav izmantojamas. Vēl jāpiebilst, ka zeme minētajā teritorijā pieder valstij, bet būvatļauja un koku ciršanas atļauja ir Rīgas domes ziņā. Pēc Rīgas domes atlaišanas un līdz jaunievēlēto deputātu pilnvaru apstiprināšanai domi vada iecelti administratori.

Kaislības pieklusa, Marsa parkā nekas nenotika, pat tika solīts, ka kaut ko varētu darīt citādi, bet tad, dienu pēc vēlēšanām, ātri un saskaņoti koki tika nocirsti, lai sāktu būvdarbus. Sociālajos tīklos sākās sašutuma vētra, ka, lūk, jaunievēlētie deputāti solījuši strādāt godīgi, bet, tikko ievēlēti, jau liek cirst kokus. Lielākā daļa nebija pamanījuši, ka jaunievēlēto deputātu pilnvaras netiek apstiprinātas tajā brīdī, kad balsis saskaitītas, domes joprojām nav, pašvaldību vada administratori. Tāpat sašutušie nezināja, ka domes vienīgā funkcija šajā stāstā ir bijusi būvatļaujas un koku ciršanas atļaujas izsniegšana un ka to paspēja iepriekšējā dome, un jebkurā gadījumā par to nelēma nupat ievēlētie. Daži pat dusmīgi apgalvoja, ka rīkojumu cirst kokus devis premjers Kariņš, nesaprotot, ka šādi rīkojumi nekad nav bijuši un nav premjera ziņā. Jā, droši vien nekādi darbi priekšvēlēšanu laikā netika veikti, jo partijas, kuras valdībā balsoja par VDD ēkas būvniecību un kuras piedalījās arī domes vēlēšanās, negribēja nokaitināt savus vēlētājus. Jā, var brīnīties, kādēļ koku ciršana, kas tik ļoti nokaitināja cilvēkus, bija jāorganizē jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām, tomēr ir skaidrs, ka galvenais ir pat ne jau tas, ka nocirta kokus, bet tas, ka kārtējo reizi tika “nocirsta” cilvēku uzticēšanās savai valstij.
Daudzi no tiem, kuri visu informāciju lielāko tiesu iegūst sociāla­jos tīklos, droši vien tā arī nepamanīja, ka deputātu pagaidām vēl nav un viņus nekādi nevar vainot koku izciršanā. Viņu acīs vara ir melīga un negodīga. Un “Pro­gresīvie” kā jaunienācēji lielajā politikā saņēma ļoti dusmīgus pārmetumus, jo daļa vēlētāju uzskata – ja jau viņi startēja kopā ar “vecajiem bukiem”, tad viņiem bija vai nu jāpiespiež tos mainīt nostāju par būvniecību Marsa parkā, jāpanāk, ka ministrs Pūce liek administratoriem atcelt būvatļauju un atļauju cirst kokus , vai arī jāatsakās kopā startēt sarakstā. To, ka īpašums pieder valstij un to pārrauga Valsts nekustamo īpašumu aģentūra (VNĪA), kura pakļauta Finanšu ministrijai (ministrs Reirs), daļa dusmīgo negribēja ne redzēt, ne dzirdēt. Tāpat kā negribēja saprast arī to, ka “Progresīvie” līdz šim neko nav varējuši ietekmēt un nav pat bijuši informēti par “smalko ideju” līdz vēlēšanām neko nedarīt, lai nebojātu valdošo partiju tēlu, bet sākt uzreiz nākamajā dienā, kamēr jaunievēlētie deputāti nav tikuši pie mandāta un vēl nevar prasīt atļauju anulēšanu.

Tādēļ deputāti ir, mandāti arī – ja ne tagad, tad kaut kad – tiks apstiprināti, bet, kā viss notiks, atliek tikai gaidīt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *