Raksti

Viedokļi

Par izvēli un principiem

Sallija Benfelde

Piedalīties vai nepiedalīties sabiedriskos pasākumos ir katra brīva izvēle. Tomēr izvēle un uzskati ir atkarīgi no tā, ko cilvēki zina vai nezina, arī no personīgām interesēm.

23. augustā Baltijas valstīs un daudzviet pasaulē, atceroties Baltijas ceļu, kas notika pirms 31 gada, tika rīkotas akcijas Baltijas ceļš – Brīvību Baltkrie­vijai.

Šī Brīvības ceļa akcijas rīkotājus un dalībniekus Krāslavas novadā nepatīkami pārsteidza klaji noraidoša attieksme pret to, ka te tiks pausts atbalsts Baltkrievijas opozīcijai. Tāda bija daudzu vietējo iedzīvotāju attieksme pret pasākumu, ko visa Latvija varēja noskatīties Latvijas Televīzijas “Panorāmā” svētdienas vakarā. Akcijas rīkotāji vēlējušies pie Krāslavas pareizticīgo baznīcas uzvilkt baltsarkanbalto baltkrievu karogu, tas atteikts, tāda reakcija bijusi arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītajai Krās­lavas novada pašvaldībai. Jāpie­bilst, ka no 15 deputātiem 12 ir no ZZS, divi no “Saskaņas”. Gājiena dalībniekiem negribēja piedāvāt iespēju mazliet atpūsties, padzerties, pat vietējais Piedrujas veikals bija slēgts un negribēja pat zināt par šo akciju. Daudzi ceļā satiktie brīnījās vai pat bija neapmierināti, jo Baltkrievija esot laimes zeme. Arī Piedrujas iedzīvotāji, izņemot dažus cilvēkus, bija tādās pašās domās, jo Baltkrievijā esot tik laba dzīve un tik labs prezidents.

Protams, tā bija sabiedriska akcija, pašvaldībai neviens nevar likt atbalstīt šādu pasākumu, ja tā to nevēlas. Tāpat ir ar baznīcu un vietējo veikalu. Tomēr jautājums paliek – kāds ir iemesls, ka Latvijā ir cilvēki, kuri autoritāru režīmu uzskata par labu esam, ka mums nav nekādas daļas par Baltkrievijā notiekošo un morālais atbalsts ir nevajadzīgs pasākums.

Jau gadiem runāts, ka daudzviet Latvijas pierobežā, it sevišķi pie Austrumu robežas, iedzīvotājiem nav pieejams Latvijas TV signāls vai arī tas ir ļoti vājš un sliktā kvalitātē, tādēļ cilvēki skatās Krievijas vai Baltkrievijas televīziju raidījumus, kuri viņiem ir pieejami bez maksas. Latvija uz digitālo televīziju pārgāja jau pirms desmit gadiem, tolaik kļuva aktuāls jautājums par TV translāciju pierobežā. Pēc 2014. gada, pēc Krimas aneksijas un Krievijas veicinātiem nemieriem Ukrainas austrumos, kļuva skaidrs, ka Latvijas TV pieejamība pierobežā ir valsts drošības jautājums. To­mēr tikai šī gada sākumā beidzot Latgalē tika iedarbināti divi TV apraides torņi, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas Te­le­vīzijas raidījumus būtu iespējams skatīties arī pierobežā. Viens no torņiem uzbūvēts Medņevas pagasta Aizpurvē. Otrs uzbūvēts Krāslavas novada Skaistas pagastā.

Latvijas austrumu pierobežā cilvēki gadiem ilgi dzīvojuši Krie­vijas vai Baltkrievijas informācijas telpā, zināšanas un izpratne par to, kas patiesībā notiek, joprojām nereti ir minimāla. Dau­dziem radi vai paziņas dzīvo kaimiņu valstīs, kurās arī laukos daudzviet ir uztverami tikai oficiālie TV kanāli, jo internets ne visur pieejams. Protams, Latvijas iedzīvotāji ieklausās radu un draugu stāstītajā.

Piemēram, aizvadītajās divās nedēļās pēc vēlēšanām Baltkrie­vijā oficiālie TV kanāli vai nu nestāstīja par protestiem vispār, vai stāstīja, ka tajos piedalās vien nedaudzi, ka tiek lauzts, postīts un grauts, ka protestētāji uzbrūk milicijai, karavīriem un OMON. Youtube atrodamas interesantas intervijas, piemēram, ar Baltkrie­vijas lauku iedzīvotājiem par to, kā viņi vērtē Lukašenko, vēlēšanas un notiekošos protestus. Nav tā, ka Lukašenko aizstāv visi gados vecāki cilvēki, tur, kur pieejams internets un vēl citi informācijas avoti, ne tikai oficiālā TV, arī daudzi gados vecāki baltkrievi saka, ka balsojuši pret diktatoru vai arī pret visiem. Turklāt zīmīgi ir arī , ka daudzi, kas Lukašenko aizstāv, atzīst, ka pensijas mazas, dažviet laukos darba nav, bet lielāko tiesu viņu galvenais arguments ir – lai tikai būtu miers, karš ir briesmīgs un mums vajag stabilitāti. Tāpat Baltkrievijā joprojām tiek uzturēts mīts par varenajām rūpnīcām, kuras strādā, jo par to parūpējies labais prezidents. To, ka šis rūpnīcas lielāko tiesu tiek mākslīgi uzturētas, nenes peļņu un ka faktiski Baltkrie­vijas ekonomika jau sen turas uz Krievijas “labdarību”, daudzi nezina. Šis mīts par labo, laimīgo Baltkrieviju ar attīstītu rūpniecību, izrādās, diezgan plaši izplatīts arī Latvijā.

Iespējams, tieši tā arī noticis ar Krāslavas novada deputātiem un pašvaldību. Krāslavas pašvaldībai ir trīs pārrobežu projekti ar Baltkrieviju un viens ar Krieviju. Šos projektus finansē Eiropas Savienība, un pašvaldībai ir tikai līdzmaksājums. Iespējams, deputāti baidās, ka ar morālo atbalstu baltkrieviem nokaitinās gan Lu­kašenko, ja viņš paliks pie varas, gan nepatiks Krievijai un kaut kas ar projektiem var aiziet greizi.
Manuprāt, valstij tomēr vajadzētu vairāk interesēties, kāda informācija ir pieejama pierobežā, bet vēlētājiem der atcerēties par partijām, kuru principi, slēpjoties aiz saimnieciskās darbības, ir pērkami un pārdodami. q

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *