Raksti

Viedokļi

Par ikdienas lietām un drošību

Sallija Benfelde

Latvijā ļoti daudzi neredz to, ka valsts drošībai Krievija ir bīstams kaimiņš. Negrib redzēt, ka pašiecelto “tautas vadoņu” aicinājumi Latvijā “gāzt režīmu” un draudzēties ar Krieviju apdraud gan valsti, gan viņus pašus.

Pēdējā laikā nostāju, ka skaidrojumi par informatīvo un hibrīdkaru ir tikai muļķības, ar kurām vara tikai aizsedzas, ļoti bieži var redzēt sociālajos tīklos.

Apliecinājums tam, manuprāt, ir arī kāds pagājušā gada Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (LU SPPI) pētījums par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri. Izrādās – dažādu draudu, tostarp militāro, uztvere Latvijā ir ļoti atšķirīga. Tādu sabiedrības vispārējo attieksmi iezīmē arī 2020. gada sākumā veiktais Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori”. Pēc tā datiem – pagājušajā gadā Latviju ar ieročiem rokās no potenciālā agresora būtu gatavi aizstāvēt 31 procents respondentu, savukārt 55 procenti iedzīvotāju valsti būtu gatavi aizstāvēt nemilitārā veidā, sniedzot cita veida atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pētījuma veicēji veidoja fokusa grupas 12 pilsētās, cilvēkiem tika jautāts, kas viņus uztrauc, no kā baidās. Diskusijas ilga vairākas stundas. Pēc fokusa grupu dalībnieku domām, ļoti maza nozīme ir militāriem draudiem. Vie­nīgā pilsēta, kur tie tika minēti kā iespējami, ir Ādaži. Acīmredzot tādēļ, ka militārās bāzes klātbūtne rada zināmu satraukumu, ka potenciālā militārā apdraudējuma situācijā tā varētu ciest pirmā. Gan interesanti, ka arī Liepājā, kur atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēki, militārie draudi netiek uzskatīti kā nozīmīgi.

Visās pilsētās kā vieni no galvenajiem tika minēti ekonomiskie draudi. Tāpat daudzviet, pēc fokusa grupu dalībnieku domām, pastāv politiskie draudi, ko minēja Rīgas, Rēzeknes, Jaunjelgavas un Daugavpils iedzīvotāji. Tre­šajā vietā, pēc respondentu domām, ierindojas personiskie draudi – kādā pilsētā vairāk minēti ar veselības aprūpi saistītie, citviet bažas par izglītību. Hibrīddraudus savā “top trīs” minēja iedzīvotāji Ādažos, Daugavpilī, Talsos un Valmierā. Savukārt Rīga ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotājus uztrauc potenciālie vides draudi. Iespējams, tas saistīts ar lielo ostu tuvumu un līdzīgiem vides riskiem, kuri citviet Latvijā nav tik izteikti.

Raksturojot Krievijas radītos draudus, pētījuma autori secina: lai arī Krievija kopumā tiek uztverta kā agresīvs kaimiņš ar visai grūti paredzamiem nodomiem, vairākums respondentu tomēr uzskata, ka Latvijai aktuālākas ir citas problēmas. Krieviju pētījuma dalībnieki ierindoja desmit lielāko apdraudējumu saraksta lejasgalā. Daudz lielāks apdraudējums, pēc iedzīvotāju domām, pagājušajā gadā bija politiskā nestabilitāte, stratēģiskās domāšanas trūkums valstiskā līmenī, ekonomikas un gadiem nerisinātās sociālās problēmas, arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas jautājumi. Iedzīvotāju emocionālo stāvokli lielā mērā ietekmē politiskā situ­ācija Latvijā.  Neticība valdībai un politiskajām partijām pārtop neticībā sev, valsts nākotnei un tās attīstībai. To daudzi pētījuma dalībnieki uzsvēra kā personisku draudu, norādot – kā var plānot ģimenes nākotni, ja valstī nav politiskās stabilitātes.

Protams, “Covid-19” situāciju ir tikai saasinājis, un, manuprāt, ir saprotams, ka iedzīvotāji vispirms domā par ikdienas jautājumiem. Un dažādas, jāteic, muļķības un neizdarības valsts pārvaldē neapmierinātību tikai pastiprina. Piemēram, kaut vai jautājums par bezmaksas gripas vakcīnām, kurā, izrādās, vienas ministrijas struktūrvienības nespēj koordinēt rīcību. Kā zināms, septembrī tika mainīti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 330 par vakcinācijas kārtību, lai pēc iespējas novērstu riskus, ka vienlaikus ar “Covid-19” vīrusu valstī izplatītos arī gripa, radot papildu draudus iedzīvotāju veselībai.

Vienkāršota pretgripas vakcinācijas kārtība, un pilnībā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu varēs saņemt visi riska grupu pārstāvji, kam tās tiek rekomendētas. Saraksts ir diezgan garš – tajā ir gan cilvēki ar hroniskām slimībām, ar invaliditāti un visi seniori, kuri vecāki par 65 gadiem, u.c. Tādēļ līdz 2022. gada 1. maijam netiek piemērots MK noteikumu Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 1. pielikuma 16.1. apakšpunkts. Protams, oficiālās preses relīzes mediji nedrukā un TV ziņās nenolasa, tikai informē, ka bezmaksas gripas vakcīnas pienāksies ļoti daudziem. Savukārt Valsts zāļu aģentūra (VZA), protams, nosūta aptiekām rīkojumu par 899. MK noteikumu atcelšanu, bet tajā nepa­skaidro, ka iedzīvotājiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai vakcinēšanās kabinetos.

Kad šonedēļ iegāju vienā no Cēsu aptiekām, lai pajautātu, vai jaunās rudens gripas vakcīnas jau saņemtas, atbilde skanēja, ka ir saņemtas, bet pārdošanā ir tikai par pilnu cenu, un parādīja VZA rīkojuma izdruku. Par to, kur tomēr varēs un vai varēs saņemt bezmaksas gripas vakcīnu, aptiekas darbinieki nezināja, un viņiem to grūti pārmest. Lai noskaidrotu, kā var tikt pie bezmaksas gripas vakcīnas, bija jāatrod oficiālās preses relīzes, jo Ve­selības ministrijas Komunikācijas departamenta preses ziņojumā vienā rindiņā tas bija uzrakstīts. Atliek vien vaicāt, cik daudzi cilvēki meklēja šo oficiālo ziņu un tā arī aizgāja no aptiekas, dusmodamies uz valsti, kura mānās.

Lūk, tā it kā ikdienas sīkumi mūs šūpo, un nepamierināto cilvēku skaits palielinās. Domāju, ja nākamā gada Saeimas vēlēšanās tajā iekļūs Šlesers un Gobzems ar savām partijām, tad ir gandrīz neapšaubāmi, ka “Saskaņa”, abu šo kungu partijas un Zaļo un zemnieku savienība būs ar mieru veidot kopīgu koalīciju, ja tām būs vairākums. Un tad valsts orientācija lēnām, bet stabili var mainīties Austrumu virzienā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *