Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par grūti īstenojamām idejām

Sallija Benfelde
11:23
17.09.2018
1

Ne tikai šogad pirms vēlēšanām, bet ik pa laikam ir izskanējušas idejas, ka speciālistu trūkumu ārpus lielajām pilsētām varētu risināt ļoti vienkārši – ja topošais speciālists ir mācījies par valsts budžeta naudu, viņam vai nu jāatgriežas dzimtajā novadā, vai viņš tiek nosūtīts tur, kur tādu speciālistu trūkst.

Pirms studiju sākuma tiktu parakstīts līgums, kurā noteikts, ka gadījumā, ja jaunais speci­ālists atsakās doties uz valsts izvēlēto vietu, viņam jāatmaksā visa studiju nauda. Pirmajā brīdī ideja šķiet laba un sola atrisināt daudzas problēmas. Bet vai tas ir tik vienkārši? Ir vismaz divi lieli jautājumi, uz kuriem atbildēt nav tik viegli.

Pirmkārt, šādus noteikumus var izvirzīt tikai valsts vai pašvaldību apmaksātās profesijās un amatos vai arī tad, ja kāds uzņēmējs ir studijas apmaksājis, jo grib un ir ar mieru gaidīt studentu atpakaļ. Un, starp citu, pašvaldības un uzņēmēji reizēm tā rīkojas jau tagad. Valsts nevar likt kādam uzņēmējam vai pašvaldībai likt pieņem darbā speciālistu, kurš ir studējis par valsts naudu. Otrkārt, nav teikts, ka par valsts budžeta naudu studējušais ir apguvis profesiju, kas ir vajadzīga viņa dzimtajam novadam vai pagastam. Tādēļ, treškārt, šie nosacījumi, visticamāk, attiektos tikai uz dažu profesiju pārstāvjiem – piemēram, ārstiem un skolotājiem.

Otrs lielais jautājums ir, vai valsts, nepārkāpjot cilvēktiesību pamatjautājumus, var likt atteikties cilvēkam no savas mājas vietas, ja tā ir viņa privātīpašumā, un pārcelties uz citu Latvijas malu? Protams, var sacīt, ka līgumu var neparakstīt un students var mācīties par savu naudu, bet vai visi to var atļauties?

Daudzi studenti dzīvo kopmītnēs vai mājvietu īrē, bet ne jau visi. Daļai studiju beigušo jau ir ģimenes, tātad jādomā, kur strādās vīrs vai sieva, vai bērniem būs vieta bērnudārzā. Īres maksa arī novadu pilsētās mēdz būt ļoti augsta, un nav teikts, ka jaunais speci­ālists to spēs samaksāt, turklāt tur, kur ir darbavietas, trūkst īres dzīvokļu.

Tātad, ja cilvēkam ir vajadzīgā profesija, viņš ir studējis par valsts naudu, turklāt viņam ir ģimene, tad acīmredzot valstij ir jānodrošina viņam mājoklis par tādu īri, kas ir samaksājama (vai jākompensē daļa īres maksas), tāpat arī vajadzības gadījumā jāgarantē vieta bērnudārzā, ja tas ir vajadzīgs.

Vai tas šodien ir iespējams? Vai ir rēķināts, cik valstij tas izmaksās? Negribu teikt, ka ideja vispār ir nekur nederīga, bet, pirms to piedāvāt kā panaceju ar speciālistu trūkumu saistītajām problēmām, vispirms ir jāpiesēžas pie galda un jārēķina.
Līdzīgi, manuprāt, ir ar pēdējā laikā uzsākto kampaņu par jaunu amata prasmju iegūšanu. Ideja pati par sevi pareiza, bet kādas prasmes, kuras vajadzīgas darbiem novados, var apgūt, piemēram, sievietes pirmspensijas vecumā? Metinātāja, betonētāja, kravas automašīnas vadītāja?

Tādēļ kampaņu rīkotājiem un pirmsvēlēšanu dāsnajiem solītājiem nebūtu par ļaunu papētīt re­ālo dzīvi. Teorijas un idejas ir laba lieta, bet jāredz arī, vai tās var īstenot un kā to izdarīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi