Raksti

Viedokļi

Par faktiem un uzskatiem

Sallija Benfelde

Mēdz sacīt, ka daudzas lietas var saprast, tikai salīdzinot. Nereti Baltkrievijā notiekošais tiek skaidrots arī ar to, ka izaugusi paaudze, kurai bijusi iespēja salīdzināt un saprast, kas notiek citviet pasaulē.

Savukārt diktators Lukašenko, šķiet, joprojām dzīvo pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Viņa izturēšanās un skaidrojumi valstī notiekošajam brīžam atgādina anekdoti, un pirmajā mirklī pat negribas ticēt, ka tā nav parodija, bet tā tas reāli notiek. Lai kā arī būtu, klausoties un skatoties Baltkrievijā notiekošo, var salīdzināt kaut vai ar mūsu pašu Latviju un atcerēties, ka mums pašsaprotamais citviet tā var nebūt un nav. Latvijā nevar uz ielas aizturēt jebkuru un izvirzīt jebkādu apsūdzību, un dažās minūtēs pieņemt notiesājošu spriedumu, piemēram, desmit gadu cietumsodu. Privātā tērpti cilvēki maskās neierodas jebkurā diennakts laikā mājās vai darbā un, neuzrādot nekādus dokumentus, neaizved cilvēkus nezināmā virzienā. Latvijā nav tā, ka, izejot uz ielas un ejot uz veikalu vai nākot no darba, cilvēki riskē, ka viņus var aizturēt, sist, sakropļot un arī nogalināt, apgalvojot, ka viņi darbojušies pret likumu, izraisījuši masu nekārtības un uzbrukuši OMON vienībai. Baltkrievijā notiekošā uzskaitījumu varētu turpināt, bet stāsts šoreiz nav par to, cik slikti ir Baltkrievijā, bet gan par to, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kura ne tuvu nav ideāla, bet kurā mums ir gan tiesības, gan pienākumi.

Acīmredzot tieši tādēļ, ka labi apzinās savas tiesības un zina, ka par meliem un demagoģiju saukt pie atbildības nav vienkārši, it sevišķi Saeimas deputātu, Aldis Gobzems aicina cilvēkus iziet ielās un kārtējo reizi stāsta, cik Latvijā viss slikti un nepareizi. Nepārstāstīšu visus pārmetumus un apgalvojumus, kas veido kokteili no meliem, puspatiesībām un arī faktiem. Neapšaubāmi, Aldis Gobzems un, iespējams, arī viņa padomdevēji no polittehnologu vidus ir radījuši gandrīz nevainojamu demagoģijas paraugu. Piemēram, Gobzems apgalvo: “Mums stāsta, ka būs brīnumvakcīna, kas palīdzēs. Bet, ja skatāmies uz statistiku, tad gripas slimnieki mirst daudz lielākā skaitā, lai gan pret gripu ir vakcīnas. No kovida mirst mazāk, lai gan vakcīnas nav.” Vai lasot šo apgalvojumu, cilvēki atceras, ka, pirmkārt, pret gripu joprojām vakcinējas tikai aptuveni 2% cilvēku un augstāks, līdz 8%, vakcinēto skaits ir tikai atsevišķās iedzīvotāju grupās, piemēram, virs 65 gadu vecuma? Otrkārt, vai cilvēki ir pētījuši, kāds mirstības koeficiens ir gripai un kādu šobrīd rāda “Covid-19”? Diez vai visi zina, ka mirstības koeficients no gripas ir 0,3, bet no “Covid-19” aptuveni 0,62. Pro­tams, tas nav vienīgais “interesantais” Gobzema apgalvojums. Jautājums, ko Aldis Gobzems vēlas? Cilvēkus ielās tāpat kā Baltkrievijā? Un tālāk? Saeimas atlaišanai ir sava kārtība, turklāt Gobzems joprojām nav nodibinājis savu partiju. Vai viņš sapņo par apvērsumu, kura rezultātā viņš tiktu par prezidentu un kļūtu par “Latvijas Lukašenko”?

Ir skaidrs, ka patiesos Gobzema kunga mērķus varbūt zina viņš pats un tie, kuri stāv aiz viņa muguras. Varbūt. Pēc tiem dubļiem, kurus Saeimas deputāts gāž pār savu valsti, gribas atcerēties nesen rakstnieces un publicistes Mari­nas Kosteņeckas teikto, ka ne vienmēr visu vajag vērtēt naudā un graudā. Intervijā vaicāju, kāpēc cilvēkos ir tik daudz dusmu un naida? “Ja mēs ļaujam izplatīties ļaunumam, tas kā cunami vilnis var pārskriet arī mūsu zemi, neievērojot robežas, nešķirojot ne etnisko piederību, ne pilsonību. Ļaunums ir kā vētra, kas nešķiro tautas un valstis. (..) Tumsa sīvi cīnās, bet gaisma uzvar vienmēr. Mums tai gaismai ir jāpalīdz, nedrīkst paiet malā un teikt – man viss kārtībā, lai viņi paši tiek galā. Lai cik banāli tas skanētu, mums visiem ir jādomā par gaišo nākotni, par nākotni ne tikai Latvijai. Mums ir jābūt līdzās tiem, kuŗiem ir grūtāk nekā mums.(..) Ne­pateikšu neko jaunu. Ļaunums laužas ārā vispirms. Daudz vieglāk, nekā pateikt labu vārdu, palīdzēt, ieklausīties, ir pateikt kaut ko sliktu, noliegt, pat iesist ar vārdiem. Tas ir lielāks kārdinājums – izdarīt kaut ko sliktu, un tā tas notiek ar visiem un visur. Bet gaisma ir,” atbildēja Kosteņecka. Tad paliksim pie gaismas!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *